Latvijai straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm pēdējo 5 gadu laikā

Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati apliecina pirms mēneša publicēto IKP ātro novērtējumu un šā gada 3. ceturksnī ekonomika ir augusi par 5,8%, kas ir bijusi straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm pēdējo 5 gadu laikā.

 Būtisks stimuls izaugsmē bija investīciju pieaugumam. Šā gada 3. ceturksnī ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā bija par 1/5 lielāki nekā pirms gada. Investīcijas mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 25 %, bet mašīnās un iekārtās – par 13%. Savukārt ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) ir palielinājušies par 17%. Investīciju dinamiku turpina pozitīvi ietekmēt gan augošais ārējais, gan iekšējais pieprasījums, ES struktūrfondu investīciju pieejamības paplašināšanās, kā arī kreditēšanas apjomu pieaugums. Saglabājoties investīcijām labvēlīgai videi, kā arī ņemot vērā augsto jaudu noslodzi, arī turpmāk var sagaidīt salīdzinoši strauju investīciju dinamiku.

 Tāpat ekonomikas izaugsmi turpina balstīt privātā patēriņa pieaugums – 3. ceturksnī mājsaimniecību patēriņa izdevumi pieauga par 5,8%. Jāatzīmē, ka patēriņa pieaugumu labvēlīgi ietekmē jūtamie uzlabojumi darba tirgū – nodarbināto skaits 3. ceturksnī pieauga par 0,9%, bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 8,5%, bet vidējā bruto darba alga gada laikā palielinājās par 7,5 procentiem.

Neskatoties uz pozitīvām tendencēm Latvijas galvenajos eksporta tirgos, eksporta ieguldījums izaugsmē turpina samazināties.

 Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Preču un pakalpojumu eksports 3. ceturksnī palielinājās par 2,4% ( t.sk. preču eksports – par 2%, bet pakalpojumu eksports – par 4 %), vienlaikus ienākumi no eksporta pieauga par 6,7% (2. ceturksnī par 6,3%). Jāatzīmē, ka straujāku eksporta ienākumu pieaugumu lielā mērā noteica cenu palielināšanās eksportētajai produkcijai – šā gada 3. ceturksnī ražotāju cenas eksportētajai produkcijai pieauga par 3,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

 Vērā ņemams ieguldījums izaugsmē saglabājās būvniecības nozarei, kurā apjomi 3. ceturksnī palielinājās par 25%. Vienlaikus jāņem vērā bāzes efekts – straujais nozares pieaugums ir pret 2016. gadu, kad, bremzējoties ES fondu investīciju perioda sākumam, bija vērojams būvniecības apjomu straujš samazinājums. Salīdzinājumā ar 2015. gada 3. ceturksni, būvniecības apjomi joprojām bija par 2,5% mazāki.

 Spēcīga izaugsme ir vērojama arī apstrādes rūpniecībā, kā arī transporta un uzglabāšanas pakalpojumu nozarēs. Kopumā apstrādes rūpniecības apjomi 3. ceturksnī auga par 8,4%, bet transporta pakalpojumos – par gandrīz 10%. Stabila izaugsme bija vērojama gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs un vairāk par pusi no nozares pieauguma noteica aktivitāšu palielināšanās metālapstrādē – par 19,4%, kokapstrādē – par 3,5%, pārtikas rūpniecībā – par 4,2%, kā arī transporta līdzekļu ražošanā – par 30,3%.

 Tāpat jūtams pieaugums bija vērojams zināšanu ietilpīgo pakalpojumu nozarēs – informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare pieauga par 5%, t.sk. datorprogrammēšana un konsultēšana – par 10 %, informācijas pakalpojumi – par 15 %, bet telekomunikāciju pakalpojumi samazinājušies par 3 %.

 Ņemot vērā labvēlīgo konjunktūru – ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču noieta tirgus, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas – šogad IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Arī 2018. gadā saglabāsies strauja izaugsme un IKP pieaugums varētu sasniegt 4,2%.

Pašlaik galvenie ekonomikas izaicinājumi izriet no norisēm darba tirgū – brīvo darba roku skaits samazinās, kas rada spiedienu uz darba algām un ietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos. Ņemot vērā to, svarīgi īstenot pasākumus produktivitātes celšanai un veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā un inovācijās.

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja EM Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols