Jēkaba laukumā vērienīgi nosvinēta Latgales diena Rīgā

Latgales diena Rīgā jau  kļuvusi par tradīciju un neatņemamu Rīgas svētku sastāvdaļu, ko šogad, 19.augustā, Jēkaba laukumā svinējām jau ceturto gadu pēc kārtas.

Jēkaba laukums radies 17.gs. pēc pilsētas vaļņu uzbēršanas. 18.gs. beigās laukumā bijusi atpūtas vieta, bet 19.gs.30 gados šajā laukumā notika Umurkumurs. Vēsturnieks Andrejs Johansons esejā “Umurkumurs” atklāj, ka vecākais dokuments par šo svētku svinēšanu datēts ar 1637. gadu. Šī tradīcija nāk no, tā saucamajiem, Māras tirgiem 15. augustā, kā arī no katoļu tradīcijas šajā dienā, kas ir arī Marijas debesbraukšanas diena, svētīt lauku un dārzu augļus. Umurkumurs savā veidā iezīmēja šīs viduslaiku tradīcijas turpinājumu. Tie bija laukos ierasto rudens ražas svētku pilsētniecisks variants. Pirmkārt, tirgus, kur pārdod augļus un kārumus. Otrkārt, tautas svētki, kuros centrālo momentu veido sacīkstes – rāpšanās ieziepētā stabā. Tur aktīvi piedalās tiklab kāpēji, kā daudzie skatītāji, kas viņus kavē, apmētājot ar āboliem un kastaņiem. Staba tuvākā un tālākā apkārtnē risinās citas gan organizētas, gan spontānas izpriecas. Svētki notika Kubes kalnā, kad to noraka, tad turpat izveidotajā Esplanādē. 19. gadsimta beigās šie svētki notika Jēkaba laukumā, Umurkumura svētku tradīcija Rīgā izgaisa 1905. gada revolūcijas nemieros. Šīs vēsture liecības ļoti labi sasaucas ar jauno tradīciju – Latgales dienu Rīgā augusta beigās.

Latgales dienā Rīgā apmeklētājus sagaidīja Latgales Tematisko ciemu programma ar ceļojošo tirgu, amatnieku darbošanos, latgaliešu mūziku un dejām un latgaļu humoru.

Apmeklētāji varēja iegādāties Latgales lauku labumus: smaržīgu, uz kļavu lapām un klona ceptu rupjmaizi, lauku sievu sietu mājas sieru, melnajās pirtīs kūpinātu gaļu, mājas desas un speķi, aveņu un upeņu mājas vīnus, īstu lauku miestiņu, marmelādes no ogu sulām, medus un vaska izstrādājumus, zāļu tējas, ozolzīļu zapti, zupu no lielā saimes katla un papildu tam visam –  baudīt viesmīlīgu un omulīgu gaisotni kā Latgalē!

Jēkaba laukumā varēja vērot gan podnieku darbošanos ar mālu, audēju aušanu stellēs, gan kalēja kalšanu kalvē, pinēju prasmes klūgu šķelšanā un vīšanā, kā arī iegādāties amata meistaru izstrādājumus: tradicionālo Latgales keramiku, pinumus, adītas un austas lietas, ādas izstrādājumus, koka karotes u.c.

Visi Latgales dienas ciemiņi, vai kā Latgalē saka “gasteņi”, varēja iepazīties ar ceļojošā tirgus dalībniekiem un Latgales tematiskajiem ciemiem: Višķu amatnieku ciemu, Nākotnes ozolu ciemu, Kotleru vīna ciemu, Tirgus ciemu, Goda saimnieču ciemu, Turku pirts ciemu,  Līksnas muižas parka ciemu, Radošo prasmju ciemu, Muzikantu ciemu. Pasākuma vadītāji stāstīs, ko Jēkaba laukumā var apskatīt, izmēģināt izgatavot savām rokām, iegādāties, nobaudīt.

Tirgus atraktivitāti spilgtināja latgaļu sarunvaloda, jautru tautas deju un mūzikas klātbūtne. Folkloras kopas “Sudobri” vadītāja Aija Smirnova iepazīstinās ar kokles spēles mākslu, varēs izmēģināt veiksmi ātrajos latgaļu valodas kursos un nopelnīt kādu balvu. Tāpat visas dienas garumā daudzos skatītājus priecēja folkloras kopa “Ceiruleits” ar saviem dejotājiem un dziedātājiem no Līvānu novada un muzikanti no citiem Latgales novadiem, kā arī vokāli instrimentālā grupa “Miggla” no Aglonas novada.

Klātesošiem bija iespēja iepazīties ar tūrisma piedāvājumu Latgalē un tematiskajiem pasākumiem Latgales tematiskajos ciemos.

Latgales plānošanas reģions izsaka vislielāko paldies biedrības“Latgales tematiskie ciemi” vadītājai un pasākuma iedvesmotājai Zanei Praņevskai par jauko pasākumu apvienojot Latgales mājražotāju, amatnieku, dziedātāju, dejotāju un atbalstītāju pūles, lai Latgales diena kārtējo reizi “rullētu” Rīgā un protams paldies mūsu Latgolas ļaudīm – pasākuma dalībniekiem.

Latgales dienu Rīgā rīko Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību .