Jānis Eglīts: pašvaldības ir tuvākais atbalsta punkts iedzīvotājiem un uzņēmējiem it īpaši reģionos
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, atklājot Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 20. gadu jubilejai veltīto pasākumu, uzsvēra, ka Latgales reģions ir īpaša prioritāte, tāpēc vairāk nekā 100 miljonus eiro no ERAF līdzekļiem plānojam ieguldīt jaunu darbavietu izveidē un privāto investīciju piesaistē, t.sk. 52 milj. eiro ERAF īpašajā Latgales programmā.
Vienlaikus Eglīts norādīja, ka ES fondu līdzekļus svarīgi izlietot, nostiprinot ekonomisko pašvaldības attīstības bāzi ilgtermiņā. Šiem fondiem nevajadzētu būt vienīgajam atbalsta mehānismam, jo ir skaidrs, ka attīstība nevar būt balstīta tikai uz ārējo palīdzību.
„Mums ir spēcīgas pašvaldības, kas uztur ciešu dialogu ar uzņēmējiem un spēj sagatavot projektus ar augstu atdevi – sakārtotas industriālās teritorijas pārtikas, kokapstrādes un metālapstrādes uzņēmumu ienākšanai vai paplašināšanai. Diemžēl, ir projekti, kuros pašvaldības cenšas izmantot iespēju, lai realizētu apšaubāmus projektus. Piemēram, esam saņēmuši priekšlikumu par miljonu vērtu ceļu uz pirti, kam maz sakara ar reālu uzņēmējdarbību un ekonomiskajiem ieguvumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai mums būtu vairāk spēcīgu pašvaldību un varētu runāt par vispār pieņemtu darba kvalitāti visās pašvaldībās,” jubilejas pasākuma uzrunā teica Eglīts.
Viņš uzsvēra, ka ir vitāli svarīgi pašvaldībai pašai spēt nodrošināt ekonomisko bāzi, lai varētu risināt jautājumus “uzreiz un tagad”. Savukārt ES fondus varētu novirzīt infrastruktūras atjaunošanai industriālajās zonās, plānveidā radot jaunas darbavietas un skaidri iezīmējot ilgtermiņa vīziju.
„VARAM sagatavojis konceptuālu priekšlikumu pašvaldību tiesību paplašināšanai uzņēmējdarbības atbalstam, kas paredz pašvaldību nekustamo īpašumu pilnvērtīgāku izmantošanu, piemēram, tiesības nomniekiem jeb uzņēmējiem kā pirmajiem pretendentiem iegādāties nomāto nekustamo īpašumu vai saņemt pārdošanas cenas samazinājumu proporcionāli nomnieka jeb uzņēmēja veiktajiem ieguldījumiem,” sacīja parlamentārais sekretārs.
Tāpat būtiska aktualitāte ir pašvaldību finanšu instrumenti uzņēmējiem. Jau šobrīd pašvaldības no sava budžeta līdzekļiem īsteno dažādas iniciatīvas uzņēmējdarbības sekmēšanai, nozīmīgākos ieguldījumus ieviešot no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Būtiski arī citi resursi, ko pašvaldība var izmantot uzņēmējdarbības atbalstam, piemēram, Valsts kases īstermiņa vai ilgtermiņa aizdevumi. Konceptuāls jautājums ir arī pašvaldību sadarbība ar finanšu institūciju „Altum” un iespējamajiem galvojumiem.
„Tikai laba uzņēmējdarbības vide spēcīgā pašvaldībā ar kompetentiem darbiniekiem un skaidru nākotnes redzējumu, var nodrošināt pašvaldības tālāko attīstību un pievilcību iedzīvotājiem,” uzsvēra Eglīts.
Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona darbojas kopš 1997. gada kā reģionālās attīstības instruments Latvijas Austrumu pierobežā.
Šobrīd Rēzeknes SEZ apvieno 18 komercsabiedrības, no kurām daudzas ir lielākās un dinamiskākās, Latvijas un starptautiskā mērogā atpazīstamākās Rēzeknes un Rēzeknes novada komercsabiedrības.
