Līdz šim pieņemtais lēmums par Kalkūnu slēgšanu nav galīgs, šodien pēc viesošanās aprūpes centrā “Kalkūni” norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs

25.augustā, pēc Tiesībsarga J.Jansona uzaicinājuma, lai uz vietas apsekotu un izvērtētu esošo situāciju klātienē, VSAC “Kalkūni” ieradās LM ministra J.Reirs.

Ministrs norādīja, ka tiks turpināta sāktā “Kalkūnu” slēgšanas izvērtēšana, kas sākta vēl maijā. “Kamēr izvērtēšana nav noslēgta, nevaru paziņot savu lēmumu. Vienīgais – lēmums par “Kalkūnu” slēgšanu nav galīgs,” skaidroja Reirs.

Politiķis norādīja, ka atbildīgajām amatpersonām sacījis, ka ir nepieciešams kopējs darbs, lai būtu pārliecība – ja “Kalkūni” netiks slēgti, katra bērna stāvoklim jāuzlabojas. “Šodien man tādas pārliecības nav, es nevaru parakstīt atceļošu rīkojumu, jo tādā gadījumā mēs pasakām, ka Daugavpils bērniem, kas ir šajā centrā, nav Eiropas naudas. Es šādu situāciju pieļaut negribu,” sacīja politiķis, turpinot, ka aicinājis visas iesaistītās puses turpināt darbu, lai izveidotu plānu, kas ļauj veikt deinstitucionalizāciju, ieviešot sabiedrībā balstītus pakalpojumus.

Reirs uzsvēra, ka “Kalkūnu” slēgšanas mērķis nebija vienkārši pārvietot centra klientus uz citām vietām. “Tika dots solījums, ka neviens cilvēks netiks pārvietots no Latgales reģiona. Taču ir otrs aspekts – te ir arī 18 cilvēki no Rīgas. Ir jāvērtē, darīsim to līdz oktobrim,” solīja ministrs.

Vienlaikus Reirs norādīja, ka Labklājības ministrija ir nomainījusi komandu, kas koordinē deinstitucionalizācijas procesus. Tas esot darīts, jo “bija kļūdas no pašas ministrijas puses”. “Šis projekts ir ļoti nozīmīgs un liels. Ministrija pieļāva savas kļūdas, to darīja arī plānošanas reģioni, pašvaldības un sociālās aprūpes centri,” atzina Reirs.

Tiesībsargs Juris Jansons solīja sekot līdzi tam, lai deinstitucionalizācija notiktu pēc būtības, tādējādi ikvienam nodrošinot iespēju dzīvot sabiedrībā, vienlaikus spriežot par to, kā to nodrošināt smagi slimām personām.

“Pašvaldībām ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem, bet valstij ir jānodrošina, lai politikas tiktu ievērotas. Mums vienreiz jābeidz domāt par jebkāda veida institūcijām, mums ir jādomā par jebkāda veida mūsdienīgiem sociāliem pakalpojumiem, kur personas arī ar smagu garīgu atpalicību tiek iesaistītas sabiedrības dzīvē,” sacīja Jansons.

Tiesībsargs piekrita labklājības ministram, ka priekšlikums slēgt šāda tipa institūcijas izriet no starptautiskajām saistībām, kurām Latvija pievienojusies. Tomēr viņš uzsvēra, ka šim procesam ir jābūt līdzsvarotam un pārdomātam.

Savukārt Daugavpils novada dome lūgusi labklājības ministru atcelt rīkojumu par “Kalkūnu” darbības izbeigšanu, pilnveidojot un paplašinot tās sniegto pakalpojumu klāstu. Pašvaldības vadība prognozē, ka piemeklēt audžuģimenes tik smagā stāvoklī esošiem, gulošiem bērniem, kādi patlaban uzturas “Kalkūnos”, varētu būt ļoti grūti, jo visi šie 60 bērni ir ļoti slimi un viņiem nav vecāku.

Pašvaldībā arī norāda, ka centrā jau ir veikta logu nomaiņa un citi uz energoresursu taupību vērsti pasākumi, tādēļ iestāde varētu iztikt arī bez iepriekš plānotā trīs miljonus eiro vērtā Eiropas Savienības fondu līdzfinansētā ēkas siltināšanas projekta.

Ministrija piekrīt, ka, attīstot jaunus sociālos pakalpojumus, pašvaldībām ir iespēja izmantot “Kalkūnos” esošo infrastruktūru, kā arī Eiropas Savienības (ES) finansiālo atbalstu. Pielāgojot telpas un, ja nepieciešams, ES finansētā projekta laikā sniedzot nepieciešamo atbalstu darbinieku prasmju un zināšanu papildināšanai, pašvaldībām būs iespēja radīt cilvēku īpašajām vajadzībām vairāk piemērotus pakalpojumus, nekā to iespējams izdarīt pašlaik.

Lai rastu iespējami efektīvāko risinājumu sociālo pakalpojumu attīstīšanai, lemjot arī par filiāles “Kalkūni” nākotni, LM ir paudusi apņemšanos strādāt ciešā sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un iesaistītajām pašvaldībām.