Darbu sāk Latvijas Radio studija Rēzeknē
12. jūlijā Rēzeknē darbu uzsāka Latvijas Radio (LR) Latgales multimediju studija, kas izveidota Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) “Latgales elektronisko mediju programmas” ietvaros. Studijas uzdevums ir nodrošināt reģionālās informācijas plūsmu visās LR programmās, veidot saturu portālam LSM.lv, kā arī nākotnē attīstīt kopprojektus ar Latvijas Televīziju (LTV). Rēzeknes studijas darbībai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piešķīra finansējumu 155 tūkstošu eiro apmērā.
Ņemot vērā, ka Latgalē krasi izjūtama divu atšķirīgu informatīvo telpu esamība, ko pastiprina brīvi uztveramās kaimiņvalstu TV programmas, un iedzīvotāji ir pakļauti atšķirīgai informācijai un interpretācijai par nacionālajiem, starptautiskajiem, ekonomiskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem, LR studija kalpo tam, lai pierobežā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji pastiprināti tiek informēti par valstī notiekošajiem procesiem un starptautisko notikumu attīstību. Studija ir priekšnoteikums tam, lai palielinātu sabiedrisko mediju auditoriju Latgalē, kā arī, lai stiprinātu latgaliešu identitāti un valodu.
Studijas atklāšanas pasākumā piedalījās NEPLP locekļi, vietējo pašvaldību pārstāvji un Latgales kultūras darbinieki. Atklāšanas pasākuma ietvaros, LR1 raidījumā Pēcpusdiena Renāte Lazdiņa un Dzintris Kolāts vadīja diskusiju par stereotipiem, kas saistīti ar Latgali.
[http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/pecpusdiena/latvijas-radio-atklaj-jauno-latgales-multimediju-studiju-rezekne.a71077/]
Latgales multimediju studija šobrīd jau veido ziņu materiālus LR1 un LR4 ziņu izlaidumiem. Drīzumā plānoti īpaši ieraksti arī LR3 – Klasika programmai, kā arī atsevišķiem raidījumiem citās programmās, kurās ietverta Latgales tematika visdažādākajās interešu jomās.
Renāte Lazdiņa, LR Latgales multimediju studijas vadītāja: “Šodien ir liela diena Latvijas Radio, Latvijai, Latgalei, pierobežai un mums pašiem. Kas tad ir Latvija Radio? Latvijas Radio esam mēs paši, jo runājam par sevi, par savām problēmām un par savām vajadzībām. Tad mēs arī veidosim informācijas plūsmu no Latgales – stāstīsim par Latgales vajadzībām, problēmām, skaisto, par interesantiem cilvēkiem, uzņēmīgiem cilvēkiem. Par Latgali Latvijā.”
Dainis Mjartāns, NEPLP loceklis: “Šodien patiešām varam teikt, ka neesam ar vārdiem Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē. Pēdējo trīs gadu laikā vārdi par informatīvās telpas stiprināšanu Latgalē daudziem ir bijuši uz lūpām. Taču runas ir bijušas garas, darbs – īss. Padome ir izstrādājusi un apstiprinājusi Latgales elektronisko mediju programmu, tās jēgu var raksturot vienā teikumā: Kā ar samērojamu ieguldījumu varam sasniegt vislielāko auditoriju Latgalē. Programma ir pasākumu kopums, kas iekļauj Sabiedriskā medija studijas izveidi Latgalē, atbalstu vietējām radio un TV stacijām, kas raida programmas mazākumtautībām, atbalstu raidījumiem latgaliešu valodā un risinājumus apraides uzlabošanai. NEPLP izstrādātā programma ir vienīgā mūsu valstī un mans aicinājums to atbalstīt visaugstākajā līmenī.
Šovasar mēs atskatāmies uz diviem Latgales mediju telpai nozīmīgiem notikumiem, – pirms 25 gadiem Rēzeknē tika dibināta Latgales Televīzija, pirms 10 gadiem Latgales Radio. Divi mediji, kas lielā mērā veica sabiedriskā medija funkcijas, bet sakarā ar plāno reklāmas tirgus riecienu, bija atkarīgi no pašvaldību labvēlības. Sabiedriskā medija studijas izveide Latgalē ir likumsakarīga, esmu pārliecināts, ka tā dos nozīmīgu ieguldījumu sabiedriskā medija auditorijas palielināšanai Latgalē.
Ideja par sabiedriskā medija izveidi Latgalē radās jau 1933. gada 1. maijā, kad Latgales izglītības un kultūras darbinieku kongress pieņēma lēmumu Rēzeknē celt radiostaciju un veidot Latgales apgabalam raidījumus latgaliski. Mainoties politiskajai situācijai šis projekts neīstenojās. Nākamgad apritēs simts gadi, kopš vēsturiskā Latgales kongresa, kad Latgales pārstāvji lēma par apvienošanos ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē. Pasākumu virkne šeit Rēzeknē izskanēs pa visu Latviju.
Muns vēlējums LR Latgales studijai byut spyprim kai zōdža zūbim i naizmērst Rēzeknes kongresa lāmumus, kas myusdīnōs nav zaudējuši sovu aktualitati.”
Sigita Kirilka, LR valdes locekle: “Ar šo studiju gribam parādīt to bagātību, kas dzīvo ārpus Rīgas, ārpus mūsu pilsētām, mūriem. Šeit ir cilvēki, kas saglabā savas tēvu mājas, saglabā skolas un bērnudārzus. Tā ir mūsu lielākā bagātība, un Latvijas Radio vienmēr ir gājis ārā no Doma laukuma, lai par to vēstītu. Esmu ļoti priecīga, ka nu mums ir viena stabila bāzes vieta Rēzeknē, kur mēs varam ne vien iet ārā, bet arī dzīvot.”
Gunārs Strods, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Rektora vietnieks sadarbības un attīstības jautājumos: “Ceru, ka savā darbībā jūs īstenosiet skaisto vīziju par sasniegumiem nevis atpalicību, ar tehnoloģijām nevis arhaismu savā sadzīvē, un citus augstus uzstādījumus, kas saistās attīstības vārdu. Ceram uz sadarbību!”
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes domes priekšsēdētājs: “Beidzot esam sagaidījuši to nozīmīgo brīdi, kad sabiedriskie mediji ierodas un nostiprinās Rēzeknē. Tagad mums jārūpējas par to, lai Latgales balss tiktu sadzirdēta arī Rīgā un visā Latvijā.”
Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs: “Latvijas Radio, pašvaldībām un visai sabiedrībai jāstrādā kopīgam uzdevumam, – lai mēs patiešām sāktu interesēties par to, kas notiek mums apkārt, Latgalē.”