Vietējās produkcijas iepirkšana – Latvijas pašvaldību iespēja

LLKC, sadarbībā ar LLU, 2014.gadā veica pētījumu par pašvaldību ieguvumiem publiskajos pārtikas iepirkumos izvēloties vietējo produkciju. Ar pētījuma pirmo daļu aizsākam rakstu sēriju, kurā varēs iepazīties ar pilnu pētījumu un tā rezultātiem

Latvijā, aktualizējoties pašvaldību publisko pārtikas iepirkumu jautājumam, notiek diskusijas par maksimālu pašvaldības iestāžu nodrošināšanu ar vietējā teritorijā saražotu pārtikas produkciju.

Lai gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktās pašvaldības iestāžu anketēšanas rezultāti liecina, ka atsevišķas pārtikas produktu grupas piegādā vietējo teritoriju ražotāji, to līdzdalība pašvaldību publiskajos pārtikas iepirkumos raksturojama kā salīdzinoši neliela.

LLKC sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) 2014. gadā veicis pētījumu ar mērķi identificēt pašvaldību ieguvumus, ja pašvaldību publiskajos pārtikas iepirkumos maksimāli tiek palielināta vietējā teritorijā ražotās produkcijas daļa. Paredzams, ka šis pētījums dos plašāku skatījumu uz efektīvu pašvaldības līdzekļu izmantošanu, izvērtējot pārtikas iepirkumu tiešās un netiešās sociālās un ekonomiskās ietekmes novada līmenī.

Pētījums sastāv no vairākām daļām. Tajā ir aprakstītas sociālekonomiskā efekta aprēķināšanas metodes, pārtikas produktu iepirkumu veikšanas kārtība Latvijā, praktiskais aprakstīto metožu pielietojums, kā arī sociālekonomiskās ietekmes noteikšana Tukuma novadā.

Publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt iepirkumu procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.[1] Līdzšinējā prakse liecina, ka pašvaldību publiskajos pārtikas iepirkumos, izvērtējot piedāvājumus, galvenokārt efektīvai līdzekļu izmantošanai tiek pielietots zemākās cenas kritērijs. Turklāt vairumā gadījumu pasūtītāja ērtības labad iepirkuma priekšmets netiek sadalīts lotēs, kas izslēdz vietējo ražotāju iespēju piedalīties pašvaldības pārtikas iepirkumos.

Pēdējos gados pieaugoša aktualitāte ir jautājumam par saprātīga protekcionisma veicināšanu pārtikas tirgū,[2] ar to saprotot Latvijā ražotās pārtikas īpatsvara palielināšanu vietējā tirgū. Pašvaldību pārtikas iepirkumu kontekstā saprātīga protekcionisma veicināšana saistāma ar vietējiem ražotājiem draudzīgu nosacījumu iekļaušanu iepirkumu dokumentācijā. Diskusijas par patriotisma nozīmi, izvēloties vietējo pārtiku, apstiprina plašu un perspektīvu ietekmi uz vietējo sabiedrību – tās veselību, vides un ekonomisko attīstību.[3]

Latvijā līdz šim nav veikti teorētiski un empīriski pētījumi par vietējo ražotāju produkcijas īpatsvara palielināšanu pašvaldību publiskajos pārtikas iepirkumos un tās ietekmi uz vietējo ekonomiku un kopienu. Tāpēc, lai pamatotu aktīvāka saprātīgā protekcionisma attīstības nepieciešamību, pašvaldību publiskajos pārtikas iepirkumos priekšroku dodot vietējiem ražotājiem, nepieciešams veikt pētījumu.

Dažādu valstu pieredzes izpēte[4] liecina, ka valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumiem ir ļoti būtiska ietekme uz vietējo ekonomiku. Lielbritānijā veiktajos pētījumos[5] atklāts, ka iepirkumu rezultātā nauda, kas iztērēta, dodot priekšroku vietējiem ražotājiem un pārstrādātājiem, nes četrkāršu ieguvumu vietējai ekonomikai, nekā tas ir gadījumos, kad iepirkumu uzvarētāji nav vietējie ražotāji vai pārstrādātāji.

Guna Šulce,
LLKC Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāja

[1] Publisko iepirkumu likums

[2] Lerhe R. (2013), Saprātīgs protekcionisms pārtikas tirgū: kā pasargāt vietējo ražotāju?

[3] Šūmane S. (2011), Vietējās pārtikas patriotisms

[4] Pringle A., (2013), The Power of Purchasing: The Economic Impacts of Local Procurement

[5] Procurement as an economic regeneration tool (2012)