Tūrisma izstādē Minhenē aicina ceļotājus uz Latgali

No 18.-22. februārim Vācijas pilsētā Minhenē notika starptautiskā tūrisma izstāde „f.re.e. 2015”, kurā Latvijas stendā strādāja arī Latgales tūrisma speciālisti.

Vācija Latvijai ir augsti prioritārs tūrisma tirgus un Minhenes izstāde „f.re.e.” ir visvairāk apmeklētākā tūrisma izstāde gala patērētājiem Dienvidvācijā, tāpēc dalība tajā nozarei ir tiešām nozīmīga. Latvijas nacionālo stendu pozicionēja sauklis “Latvia. Best Enjoyed Slowly” jeb “Izbaudi Latviju nesteidzoties!”, kas atbilst Latvijas piedāvājumam tūristiem un vācu tūristu pieprasījuma raksturam. Latvijas stends īpaši popularizēja kultūras un dabas tūrisma, veselīga dzīvesveida un aktīvā tūrisma iespējas. Galvenie interesenti bija cilvēki gados un ģimenes ar bērniem. Šogad izstādi apmeklēja vairāk kā 118 000 cilvēku no Vācijas, Austrijas, Šveices, viņiem savos stendos 1200 dalībnieku no 60 valstīm piedāvāja ceļojumus gan uz eksotiskajiem galamērķiem, kā Āfrika, Latīņamerika, Jaunzēlande, Arktika, gan uz tuvajiem galamērķiem kā Baltijas valstis, Polija, Ungārija, Čehoslovākija, Bulgārija Itālija, Turcija u.c. 6 izstāžu zālēs brīvā laika pavadīšanai un ceļojumiem apmeklētāji varēja izvēlēties gan jaunāko modeļu automašīnas, gan lieliskus kemperus, teltis, velosipēdus, laivas un citu aprīkojumu, gan iegūt informāciju saviem plānotajiem ceļojumiem, atrast jaunu interesantu ceļojumu galamērķi, ko apceļot nākotnē.

Lai gan daudzi bažījās par situāciju un drošību Baltijā, nepārprotami bija jūtama izstādes apmeklētāju interese par Latviju, salīdzinoši ar pagājušo gadu stenda apmeklētāju skaits noteikti bija kuplāks. Latvijas stendā strādāja un savus piedāvājumus popularizēja Latgales, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Rīgas, Jūrmalas tūrisma speciālisti, Viesnīcu un restorānu asociācijas, kempingu asociācijas un VSIA „Latvijas Koncerti” pārstāvji.

Kā atzīst Ludzas novada TIC vadītāja Līga Kondrāte, visvairāk apmeklētāji uzdeva jautājumus par apskates objektiem, velomaršrutiem, atpūtas iespējām, nokļūšanu un maršruta sastādīšanu, valodu prasmēm, visvairāk līdzpaņemtie materiāli bija- Rīgas un Latvijas karte, Latgales tēla brošūra ar skaistajām fotogrāfijām, Latgales reģiona kopējā un pierobežas kartes, kulinārā mantojuma brošūra, mazāk atsevišķie novadu kartes un bukleti. Pilnīgi noteikti var teikt, ka vācu tūristiem ir vēlme ceļot uz Latviju un iepazīties ar līdz šim nezināmo Latgali, kas galvenokārt piesaistīja ar skaistām ainavām un dabu, kultūrtūrisma objektiem un garšīgiem nacionālajiem ēdieniem.

Paredzams, ka Latgalē vācu tūristu skaits nākotnē turpinās pieaugt, jo jau 2014. gadā katrs ceturtais Marko Rotko centra ārvalstu apmeklējās bija no Vācijas, viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto vācu tūristu skaits palielinājās par 37,5 %, veidojot gandrīz 12 % no visa ārvalstu tūristu tirgus Latvijā. Vāciešu nakšņojumu skaits bija 208 000 nakšu(2013.), kas arī ir viens no lielākajiem ārvalstu tūristu nakšņojumu rādītājiem, Latviju apmeklēja pāri par 100 tūkstošiem vācu tūristu. Daļa no viņiem ceļo pa visām trim Baltijas valstīm, daļa ceļojumā izbauda Rīgu, bet daļa apzināti dodas uz Latvijas laukiem izbaudīt neparasti skaistās ainavas, zaļo dabu braucot ar velosipēdiem, atpūtu pie jūras vai ezeriem, laivošanu pa upēm, kā arī lēnām izceļot lauku rajonus, nakšņojot viesu mājās, viesnīcās, ciemojoties amatu darbnīcās, izbaudot lauku labumus un kulināro mantojumu. Gandrīz visi cenšas iekļaut Līgo svētku vai folkloras festivālu, Dziesmu svētku pasākumus savos ceļojumu laikos. Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāvji pauž noteiktu nostāju, ka nākotnē jāturpina uzturēt vāciešu interese un jāpiedalās tūrisma izstādēs Hamburgā un Minhenē, mūsu lauku reģionu viesu māju un objektu īpašnieki varēs spriest pēc šīs tūrisma sezonas, lai arī tā nesolās būt viegla, sakarā ar izveidojušos politisko situāciju Eiropā. Gatavosimies uzņemt tūristus pēc labākās sirdsapziņas un tas noteikti nesīs atdevi!

Informāciju sagatavoja
Līga Kondrāte,
Latgales reģiona tūrisma asociācijas Ezerzeme valdes priekšsēdētāja,
Ludzas novada TIC vadītāja