Ludzā debatē par novada pieaugušo izglītības kvalitāti
Seminārā „Pieaugušo izglītības vajadzības un iespējas”, kurš 15.aprīlī notika Ludzā, novada pieaugušo izglītības kvalitāti vērtēja Ludzas novada pašvaldības un izglītības un kultūras iestāžu darbinieki, kuri iesaistīti vai ieinteresēti pieaugušo izglītības procesa veidošanā Ludzā.
Kā atzina Ludzas Bērnu un jauniešu izglītības centra vadītāja Iveta Kalverša, visaktīvāk par pieaugušo izglītības iespējām interesējas un tās izmanto neformālie pieaugušo interešu klubi, kas dibināti pēdējo divu gadu laikā; vienā apvienojušies seniori vecumā virs 60 gadiem, otrā – jaunās māmiņas.
Kā grupa, kas pastāvīgi izglītojas, lai atjaunotu kvalifikācijas sertifikātus, tika minēti skolotāji, tomēr Ludzas 2.vidusskolas direktore Zinaīda Buliga atzina, ka arī pedagogiem joprojām ir nepietiekami augstas svešvalodu un informācijas tehnoloģiju prasmes.
Raksturojot situāciju darba tirgū, klātesošie norādīja, ka gandrīz divas trešdaļas strādājošo Ludzas novadā nodarbināti valsts budžeta vai pašvaldības iestādēs un uzņēmumos.
Runājot par mērķa grupas attieksmi pret tālāku izglītošanos vai esošo prasmju papildināšanu, semināra dalībnieki atzina, ka Ludzas novada pieaugušie neredz sasaisti starp mācīšanos un iespēju pakāpties pa karjeras kāpnēm, pretendēt uz lielāku atalgojumu vai atrast darbu vispār. Citējot semināra dalībniekus, novada pieaugušajiem esot zudusi interese „mācīties mācīšanās pēc”, jo izglītības programmas nav saistītas ar situāciju darba tirgū: frizieru kursi, lietvedības kursi, IT prasmju kursi nekādā veidā nepalīdz atrast darbu Ludzas novadā, daļa no kursu dalībniekiem apmeklē tos visus pēc kārtas tikai tālab, lai varētu saņemt stipendiju, ko dažos gadījumos mācību laikā maksā.
Spriežot par iespējām padarīt Ludzas novada pieaugušo izglītības programmas mērķtiecīgākas, klātesošie bija vienoti, uzskatot, ka pieaugušo izglītība un profesionālā pilnveide ir jāsaista arī ar darba praksi, dodot iespēju apgūt nozares novitātes ne tikai teorētiski, bet arī praktizējot kādā no veiksmīgākajiem Latvijas vai ārvalstu uzņēmumiem.
Semināra dalībnieki izteica vajadzību pēc izglītības programmām cilvēkiem, kas, neatrodot algotu darbu, izlemj paši uzsākt komercdarbību. Vairākkārt izskanēja, ka šādās mācībās būtu jāgūst arī iedvesma un iedrošinājums, jo, uzsākot uzņēmējdarbību, tam ir tikpat liela nozīme kā zināšanām par biznesa likumisko regulējumu.
Seminārs “Pieaugušo izglītības vajadzības un iespējas” Krāslavā notika Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) realizētā projekta „Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā” ietvaros. Minētais IZM un Erasmus+ projekts šogad turpina apjomīgo Eiropas Komisijas līdzfinansēto projektu „Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā”, kuru IZM īstenoja no 2012. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 31. martam, un kurš aizsāka vienota modeļa izstrādi, veidojot efektīvāku pieaugušo izglītības sistēmu valstī.
