Latgalē prot uzņemt tā, ka ceļotāji mājās brauc ar asarām acīs

Oriģinālais raksts: travelnews.lv

Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina – Tabūne ar sirdi un aizrautību dara savu darbu, lai šim reģionam nestu atpazīstamību tepat un ārzemēs, labklājību un galvenais – parādītu pašu ļaudīm, ka ar savu prātu, rokām ir iespējams paveikt lielas lietas.

Tiekamies Rīgā, jo šeit Vecrīgā, Jēkaba kazarmās ir Latgales pārstāvniecība, kur strādā arī Latgales plānošanas reģiona pārstāvji. Ikdienā tajā jebkurš ir gaidīts – durvis ir atvērtas, ja vien ir vēlme ko pajautāt vai vairāk uzzināt par Latgali, kaut vai, kurp doties iecerētajās brīvdienās, paņemtu līdzi drukātos izdevumus, kas padevušies gan izzinoši, gan krāšņi. Darba specifika Ivetas Maļinas – Tabūnes ikdienu sadalījusi tā, ka jāpagūst būt gan Rīgā, gan Latgalē, gan dažādās tikšanās ārpus Latvijas, lai no sirds rūpētos par savu dzimto novadu. Viņa gan piebilst, ka vismaz vienu dienu cenšas pavadīt mājās, nekur nedodoties, jo tomēr jāatgūst spēki un jāsakārto domas jaunam darba cēlienam.

Latgalē sagaida cilvēku sirsnība

Iveta Maļina – Tabūne ar savu būtību izstaro skaisto un tā vien šķiet, ka līdz ar pirmo sniegu varētu kamanās iejūgt kādu Latgales rumaku un pa sniegotajiem ceļiem kopā ar viņu ļauties piedzīvojumam. ”Latgale vieno”: skan šī reģiona sauklis, un ticams, ka šajā ceļojumā noteikti izdosies redzēt gan daudz no Latgales krāšņās un bagātīgās dabas, kultūrvēstures, sakrālā mantojuma un tradīcijām, savdabīgās arhitektūras, gan izbaudīt modernās iespējas, kuras gluži kā pērles krellēs ar katru veras un veras klāt.

Pirms došanās uz šo Latvijas pusi visvairāk vajadzētu noskaņoties uz tikšanos ar Latgales cilvēkiem un ļaušanos viņu sirsnībai. Visticamāk, pēc atgriešanās sev nāksies jautāt, bet kāpēc uz Latgali nebraucu agrāk, biežāk? Iveta Maļina – Tabūne ir pārliecināta, ka tieši ticība Dievam ļāvusi latgaliešiem saglabāt gaišumu un labestību, lai arī cik dzīve dažādos laikos bijusi sūra. Viņa pati ir dzimusi un augusi Daugavpilī, vēlāk absolvējusi Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Universitāti Starptautisko ekonomisko attiecību specialitātē. Gan šo skolu, gan dzīves skolas ieliktie pamati tagad ļauj saredzēt, kas viņas mīļajai Latgalei visvairāk vajadzīgs, kas cilvēkiem vislabāk derētu un galvenais, kā to visu sasniegt.

No amatnieku tradicionālajām prasmēm līdz BMX un spīdvejam

Aicināta minēt, kuri pasākumi ir kā vienojošais elements, Iveta Maļina-Tabūne viennozīmigi min 15.augustu – Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, kad tūkstošiem svētceļnieku ierodas Aglonā ne tikai no Latgales un Latvijas, bet arī ārzemēm, lai kopīgi svinētu šos svētkus: ”Protams, savu īpašu kultūras un tūrisma programmu šobrīd reģionā ienes Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī un Austrumlatvijas akustiskā koncertzāle ”Gors” Rēzeknē. Blakus patstāvīgājai M.Rotko darbu ekspozīcijai un biografijas atspoguļojumam interaktīvā, aizraujošā stāstā, notiek tematiskas mākslinieku izstādes, plenēri, konferences un dažādi pasākumi, kas izsauc plašu ievērību mākslas aprindās un visā sabiedrībā. Pārsteidzošus darbības un apmeklējuma rezultātus savas neilgās pastāvēšanas laikā uzrāda arī Austrumlatvijas akustiskā koncertzāle ”Gors”, kura pēc ekspertu un mākslinieku atzinumiem ir labākā Latvijā. To novērtē arī koncertzāles apmeklētāji, kas piepilda koncertus un pasākumus. Abi iepriekšminētie objekti rāda izcilu piemēru, kā mērķtiecīgi sadarbojoties pašvaldībai un valstij, var tikt radīts tūrisma un mākslas produkts ar augstu pievienotu vērtību un plaši iegūtu atzinību. Tāpēc arī strādājam, lai Latgalē būtu vairāk objektu un vietu, kas piesaistītu ar savu unikalitāti un pievilcību. Daudz jau šobrīd ir izdarīts – kā piemēri starp daudziem jāmin Ludzas amatniecības centrs un jauno tehnoloģiju 3D Ludzas pils virtuālais modelis, Balvu muzeja interaktīvā kultūrvesturiskā ekspozīcija, Līvānu stikla muzeja unikālā ekspozīcija, Viļakas motokrosa trase, kas gatavojas pat organizēt pasaules čempionata posmus. Plaši apmeklēti ir Aglonas maizes muzejs, Preiļu leļļu muzejs, Daugavpils skrošu rūpnīca, Daugavas loki, kur vērtīgākā ir iespēja vērot unikālo Daugavas ainavu no skatu torņiem.”

Iveta Maļina – Tabūne atzinīgi uzteic arī novadu un pilsētu svētku norises Latgalē, kuru laikā katra pašvaldība cenšas parādīt savu neatkārtojamo šarmu un vietējās tradīcijas un vietas. Piemēram, te ievērības cienīgi ir Lielais latgaļu tirgus Ludzas pilskalnā un Daugavpils novadu dienas – Latgales amatnieku festivāls, kuros sabrauc gandrīz visi Latgales amatnieki un dažādu arodu pratēji, lai parādītu ko spēj. To visu pavada dziesmas, dejas, dažādas atrakcijas

Daudzkas notiek turnīru sportā, kurā sacenšas gan Latgales, gan Lietuvas, gan Krievijas un Baltkrievijas komandas. Tāpat Preiļos jau notikušas BMX sacensības ar olimpiskā čempiona Māra Štromberga trenera Ivo Lakuča līdzdalību. Savukārt viens no nozīmīgākajiem sporta pasākumiem šogad atkal būs Pasaules kausa izcīņas spīdvejā posms Daugavpilī. Tāpat Daugavpilī notiek augsta līmeņa sacensības snūkerā. Vēl latgalieši lepojas ar cīkstoni Anastasiju Grigorjevu, kuras vārds līdz ar augsto 3.vietu pasaules čempionātā izskanējis tālu pasaulē. Pie cilvēkiem, ar kuriem pašreiz Latgalē lepojas, minama arī Alise Miškovska – 2013. gadā 50 valstu vidū viņa uzvarēja skaistuma konkursā ”Mis Pasaules tūrisma karaliene”, kas ir viens no prestižākajiem konkursiem pasaulē, notiek reizi divos gados. Līdz ar to Alise Miškovska aizvien nes šo titulu un turpina savu darbu Daugavpilī – reklamē Latgali Latvijā un pasaulē.

Just, kā smaržo ābols lauku sētā

Jautāta, kur Latgalē Iveta Maļina – Tabūne ved savus viesus, viņa min vairākas vietas. Piemēram, labas atsauksmes tiek Aglonas maizes muzejam, kur īpašā programmā noteikti jāpiedzīvo maizītes cepšanas process. Viņa ievērojusi, ka modernās ikdienas pārņemtajiem viesiem tieši šī mājas virtuves sajūta rada ļoti lielu interesi par šeit piedzīvoto. Tāpat Iveta Maļina – Tabūne aizvien pārliecinās, ka, lai arī viņa un citi vietējie pie Latgales sirsnības pieraduši, tomēr viesi aizvien to augstu novērtē.

Tā Sanktpēterburgas tūrisma operatoru pārstāvji pēc viesošanās Latgalē noslēguma pasākumā pat ar asarām acīs teikuši paldies par visu piedzīvoto un neizmērojamo viesmīlību un sirds siltumu, ko šeit sajutuši. Viena no viešņām runā pieminējusi, kā kādas viesu mājas saimniecei lūgusi atļauju noraut ābolu no ābeles, turklāt ābola īsteno smaržu viņa vēl aizvien jūtot, tiklīdz iedomājas par pieskaršanos šim globalizācijas neskartajam auglim dziļi Latgales laukos. Tādi brīži dodot labi padarītā darba un Latgales vārda spodrināšanas vērtības sajūtu, jo nekur, nekur citur pasaulē nav tā kā Latgalē: ”Dievs mums to ir devis.”

Sava vieta tagad un nākotnē latgaliešu valodai

Lai arī ģimenēm Latvijā padomju laiks radījis pārrāvumu, kas dotu iespēju no paaudzes paaudzē nodot uzņēmējdarbības, citas aktīvas saimniekošanas prasmes, kas daudzām Eiropas valstīm tostarp devis iespēju mūs ekonomiski apsteigt, tomēr Iveta Maļina – Tabūne tic cilvēku uzņēmībai Latgalē, ka viss sācis arī šajā jomā virzīties uz labo pusi, un gadu gaitā šeit uzņēmējdarbība attīstīsies un būs vienlīdz laba dzīve kā citviet: ”Mums atliek vien mācīties un strādāt divtik vairāk!”

Tāpat Latgales plānošanas reģiona vadītāja saredz nākotnē dzīvu arī latgaliešu valodu, kas, viņasprāt, saglabājama kā kultūrvēsturisks mantojums. Ja ģimenes biznesu politiskās iekārtas dēļ nevarēja nodot tālāk, tad vecmammas, vectēvi spēja nodot tālāk saviem bērniem, mazbērniem spēju runāt latgaliski. Ar rakstību gan varētu būt jau šodien labāk, jo, ja runāt daudzi mākot, tad par pareizu rakstību bieži vien esot jāpiedomā, kā īsti ir pareizi un jālūdz pēc padoma zinošākiem. Iveta Maļina – Tabūne pat ieteiktu skolās Latgalē pamācīt vairāk tieši arī latgaļu valodu.

Savukārt līdz ar to, ka tūrisms Latgalē pamazām uzņem starptautiskus apgriezienus, blakus latviešu un krievu valodai, daudzi labāk apguvuši angļu, vācu valodu, lai spētu runāt ar viesiem.

Protams, arī tūrismā noder krievu valoda. Katru gadu jūnijā Sanktpēterburgā tiek rīkotas Latgales dienas. Pirmajos gados jautāts, kas ir Latgale, bet tagad šo dienu apmeklētāji jau atpazīst reģionu, šeit bijuši. Viņi labprāt brauc, izbauda Latgali, jo jūra viņiem ir pašiem pieejama, bet tādas vērtības, kādas iespējamas izbaudīt tikai Latgalē, nav. Pārsvarā tūristi no Sanktpēterburgas ierodas personīgajās automašīnās, mazāk autobusos, jo cilvēki vēlas brīvi pēc saviem ieskatiem plānot un pavadīt savu laiku ceļojumā.

Tradicionāli šogad arī Latgales stends tiks prezentēts starptautiskajā tūrisma gadatirgū ”Balttour 2015” Ķīpsalā no 6.-8. februārim, kur ar sirsnību visus gaidīs Latgales pilsētas un novadi, amatnieki un mājražotāji, koncentrētā veidā piedāvājot Latgales esenci.

Laipni aicinām pavadīt jūsu skaistākās brīvdienas Latgalē!