Šķaunes bērnu nometnes dalībnieku ekskursija
Pirmais apskates objekts mūs sagaidīja Rēzeknes 2.vidusskolā. Tas ir terārijs. Pēc dizaina tas atgādina pazemes alu. Dzīvnieki novietoti atsevišķās sekcijās. Mums bija iespēja ne tikai apskatīt iemītniekus, bet daži drošsirdīgie tuvāk iepazinās ar pitonu. Visiem patika fotografēties ar bruņurupuci. Atvadoties varēja iemest monētas zelta zivtiņai, kura piepildot vēlēšanās.
Mūsu nākamais apskates objekts Teiču rezervāts. Sajūtas gluži kā tundrā – kur vien skaties, kilometriem tālu tikai sūnām un sīkiem bērziņiem apaugušas ūdens lāmas. Tas ir Teiču purvs – lielākais purvs Latvijā un viens no lielākajiem purviem Baltijā. Un gluži loģiski, lai aizsargātu šo unikālo dabas veidojumu, izveidots Teiču dabas rezervāts. Tas atrodas Madonas, Varakļānu un Krustpils novados, pārdesmit kilometru attālumā no zivīm bagātā Latvijā lielākā ezera Lubāna, un ir lielākais rezervāts Latvijā, dibināts 1982. gadā. Tā teritorija kopš 1994. gada atzīta par Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgu vietu. 1995. gadā ieguvusi starptautiskas nozīmes mitrāja (Ramsāres konvencija) statusu, bet kopš 2004. gada ir Natura 2000 teritorija. Teiču purvs ir viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā (platība apmēram 16000 ha), tāpēc Teiču dabas rezervāts ir nozīmīgs purvam specifisku un retu putnu sugu saglabāšanā, kā barošanās un atpūtas vieta migrējošiem ūdensputniem, mitrājiem raksturīgo augu sugu un biotopu saglabāšanā, kā arī daudzu bezmugurkaulnieku sugu eksistences nodrošināšanā.Pirms doties purvā mēs apmeklējām Teiču dabas rezervāta informācijas centru “Bērzi” . Te mēs iepazināmies ar dzīvniekiem, kuri dzīvo rezervātā. Mūsu grupa bija sadalīta divās mazās grupiņās un ar diviem jaukiem gidiem – Teiču dabas rezervāta informācijas centra “Bērzi” darbiniekiem, mēs devāmies izzināt purva valstību. Ērtībām purvā izveidota izziņas taka un vairāki skatu torņi. Ekskursijas ilgums bija 2 stundas. Jāņem vērā, ka rezervātu var apmeklēt tikai gida pavadībā.
Mērojuši tālo ceļu, guvuši jaunus iespaidus un zināšanas, izsalkuši mēs devāmies uz “Raibo asari”. Tā ir priežu ieskauta atpūtas vieta liela dīķa krastā.
Mūs te jau gaidīja garšīgas pusdienas un ļoti laipnas oficiantes.
Paēduši un mazliet atpūtušies mēs devāmies mājup.
Informāciju sagatavoja
Nometnes vadītāja Žanna Rapša
Projekta vadītāja Zoja Andžāne