Mākslinieku plenērs Baltinavā

No 1. līdz 5. jūlijam Baltinavā norisinājās mākslinieku plenērs, kas pulcēja dalībniekus gan no visas Latvijas, gan no Zviedrijas. Plenēru koordinēja Vija Supe- Siliņa – baltinaviete, kas nu jau daudzus gadus gan Latviju, gan Zviedriju sauc par savām mājām. Ideja par plenēru radusies Vijai kopā ar novada muzeja vadītāju Antru Keišu. Plenēra mērķis bija atainot kultūru mijiedarbību mākslas darbos, Baltinavas novada skaistumu, tāpat uzsvars tika likts uz to, ka novads robežojas ar Krieviju, tāpēc galvenā tēma izvēlēta „Robeža”.

Atklājot plenēru, mākslinieki tikās ar Baltinavas novada domes administrāciju un speciālistiem. Ar novada himnu un latviešu tautas dziesmu „Tymsa tymsa” viesus sveica ansambļa „Vērmelīte” dalībnieki. Domes priekšsēdētāja Lidijas Siliņa un kultūras darba organizatore Gunta Pudnika viesus iepazīstināja ar novadu. Stāstījumu veikli zviedru valodā pārstāstīja Vija Supe- Siliņa. Plenēra dalībnieki iepazīstināja ar sevi, pastāstīja par savām radošās mākslas izpausmēm un tehnikām. Saskaņojot plenēra aktivitātes, mākslinieki ķērās klāt pie savu radošo izpausmju apkopošanas uz papīra, audekla, iemūžināšanas fotogrāfijās.

Katrs mākslinieks strādāja pēc savas individuālās tehnikas. Kā, piemēram, atzina māksliniece Indra Bērziņa, viņai patīkot vispirms novērot, iepazīt – dabu, cilvēkus – un pēc tam radīt mākslas darbus.

Iedvesmoties darbiem palīdzējusi ekskursija pa novadu, kuras laikā apskatīti un izvēlēti objekti iemūžināšanai savos mākslas darbos. Mākslinieku uzmanību piesaistījušas baznīcas, kas tika iemūžinātas ne vienā vien darbā. Kāds izvēlējās gleznot dabasskatus, kāds savu uzmanību pievērsa šķietami tik ierastajām, un, varbūt pat, nepietiekami novērtētām lietām un vietām, kā vecas ēkas, puķudobes, malkas grēdas. Tieši šādus darbus gleznoja zviedru māksliniece Mona Lisa Brieditis, kuras tēvs ir no Rugājiem. Arī Monas Lisas māsīca Anita Holma piedalījās plenērā, gleznojot skatus no Baltinavas ikdienas dzīves. Māksliniece Aija Ušakova zīmēja Supenkas upi, jo, kā atzina māksliniece, ar to plenēra laikā sanāca saskarties nemitīgi.
Māksliniece Vita Beikere plenērā piedalījās kopā ar savu dēlu Niklāvu, kurš arī uzgleznoja savus iespaidus, par Baltinavā pavadīto laiku. Dalībniece Aina Putniņa plenēra ietvaros gan uzgleznoja skaistas gleznas, gan izveidoja oriģinālu darbu „Vieglas brokastis”, iedvesmojoties no brokastīm kopā ar plenēra dalībniekiem.

Fotogrāfs Peter Ahlson no Zviedrijas savās fotogrāfijās iemūžināja to, kas viņa valstī sen vairs nav sastopams, kā zirga pajūgs, vecās lauksaimniecības mašīnas. Peter uzskata, ka šīs lietas nedrīkst aizmirst, tās nepieciešams iemūžināt, jo nākamās paaudzes to vairs neatcerēsies. Arī Lazdulejas iedzīvotāja Marija Račkovska Baltinavu iemūžināja skaistās fotogrāfijās. Zviedrs Jahan Strom savās fotogrāfijās iemūžināja vietējos iedzīvotājus.
Plenēra laikā māksliniece Ludmila Grīnberga baltinaviešiem piedāvāja iespēju zīmēt portretus. Jāteic, atsaucība bija liela, tāpēc māksliniece darbojās no rīta puses, līdz pat vēlam vakaram, zīmējot katra cilvēka portretu. Baltinavieši atzina, kas tas nebija nemaz tik viegli- apmēram 2 stundas nekustīgi pozēt māksliniecei, taču rezultāts bija tā vērts.

Plenēra laikā precēts pāris no Zviedrijas – Peter Rainer un Karin Rainer – kopīgi veidoja instalāciju kultūras nama foajē telpā. Pāris cītīgi vienā krāvumā kārtoja nelielus malkas baļķus. Kā pastāstīja Peter: „Malka simbolizē siltumu, Zviedrijā tai esot īpaša nozīme. Ja tās ir daudz, tad cilvēks jūtas bagāts un drošs.” Savā instalācijā pāris iekļāva arī maizes kukulīti un vārpas, kas simbolizē auglību. Ir svarīgi, (pēc instalācijas autoru uzskatiem), lai cilvēks, padarījis darbu, arī atpūstos, kā mākslinieks izteicās „ar dzērienu, kas silda”, tāpēc neliela nozīme tika piedēvēta arī instalācijā ietvertajam alkoholam. Kā akcents instalācijā pievienots arī elements ūdens, īpaši tāpēc, ka Baltinavā (kā mākslinieki esot dzirdējuši) esot „sidraba ūdens”.
Pāris plenēra laikā interesējušies par kolhoza laikiem, vairāk par kolhoza laikā celtajām ēkām, betona konstrukcijām, kam par godu tapa ar krāsas baloniņiem krāsotie attēli un dzejoļi, kas vēlāk tika izstādīti papildus instalācijai.

Plenēra izskaņā mākslinieki, kopā ar kultūras darba organizatori Guntu Pudniku, sabiedrisko attiecību speciālisti Madaru Balodi un novada muzeja vadītāju Antru Keišu, izveidoja mākslas darbu izstādi, ko apskatīt ieradās arī vietējie baltinavieši. Izstādes atklāšanā gan priekšsēdētāja, gan plenēra dalībnieki abpusēji pateicās par pasākuma norisi, ieguldīto darbu.

Jāteic, īpašs prieks izstādes laikā gūts izstādes apmeklētājiem, kas savu dzimto novadu varēja ieraudzīt pavisam citādā noskaņā – gan oriģinālos mākslas darbos, gan fotogrāfijās, kas atklāj Baltinavas skaistumu un unikalitāti.

Foto: Madara Balode

Informāciju sagatavoja
Madara Balode
Baltinavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste