Latvijas dzīļu atklājēji noslēguši ekspedīciju „Latvija – minerālūdens lielvalsts” Eiropā

Jaunie ģeologi, vides zinātnieki un to domubiedri, kas apvienojušies projektā „Latvijas dzīļu atklājēji”, īstenoja nebijušu patriotisma kampaņu „Latvija – minerālūdens lielvalsts”. Tās ietvaros ekspedīcijās Latgalē, Latvijā un Eiropā nobraukti vairāk nekā 8 000 km, popularizējot, ka Latvija ir viena no dabīgā minerālūdens lielvalstīm pasaulē. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti.

Kā Latvijas minerālūdens simbolu Eiropas ekspedīcijā dzīļu atklājēji izvēlējās vienu no dziļākajiem un senākajiem Latvijā dabīgajiem minerālūdeņiem, kura ūdeni, balstoties uz Baltijā veiktajiem pazemes ūdens izotopu pētījumiem un hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultātiem, veido nokrišņi, kas visdrīzāk infiltrējušies Baltijas Ziemeļu daļā pirms aptuveni 20 000 gadiem, vēl ledus laikmetā. Ekspedīcijā varēja secināt, ka mūsu dabīgais minerālūdens minerālsāļu ziņā pārspēj ārvalstu ūdeņus, piemēram, sastāvā esošais magnijs ir pat vairāk nekā minerālūdeņiem, kas iegūti no vulkāniskajiem iežiem.

Daugavpils novada pazemes ūdeņu novērtējums

Daugavpils novada ģeoloģiskā uzbūve ir sarežģīta. Teritorija atrodas plašas zemkvartāra virsmas depresijas teritorijā, kas ir izteikti nelīdzena – zemkvartāra virsmas augstuma atzīmes var svārstīties no 80m vjl. līdz -100 un vairāk metriem zem mūsdienu jūras līmeņa. Šo virsmu saposmo ielejveida iegrauzumi jeb „apraktās ielejas”, kuru maksimālais dziļums var pārsniegt 200m. Nogulumiežu segas biezums ir aptuveni 600 – 700 m.

Kvartāra segas pamatni veido morēna- blīvs morēnas smilšmāls un mālsmilts ar ievērojamu grants un oļu piejaukumu. Morēnas biezums ir stipri mainīgs- vietām pārsniedzot 50m, bet atsevišķās vietās tā var būt erodēta pilnībā. Kvartāra segas augšējo daļu veido pēdējā leduslaikmeta morēna, kas sastāv no smilšmāla un mālsmilts ar nelielu grants un oļu piejaukumu. Šī slāņa biezums ir vidēji 20-30 m. Starp abām morēnām ieguļ glaciofluviālie nogulumi, kas pārstāveti ar smilts, grants un oļu materiāliem un raksturo būtisku daļu teritorijas hidroģeoloģisko apstākļu.

Daugavpils novadā apraktās ielejas ir plaši izplatītas un vietām to iegrauzumi sasniedz Narvas svītas sprostslāni. Vietās, kur apraktās ielejas aizpildītas ar glacigēnajiem morēnnogulumiem, veidojas barjeras artēzisko ūdeņu plūsmai. Turpretī vietās, kur apraktās ielejas galvenokārt aizpildītas ar smilts un grants slāņiem, veidojas starpmorēnu ūdens horizonti, kas ir saistīti ar ieleju sānos esošajiem devona smilšakmens slāņiem. Iepriekšminētā rezultātā ūdensieguves iespējas apraktajās ielejās ir neviennozīmīgas, jo pirms urbuma ierīkošanas ir sarežgīti prognozēt pazemes ūdeņu ieguluma dziļumu un apjomus. Gruntsūdeņi galvenokārt sastopami kvartāra smiltīs, kuru biezums nepārsniedz desmit metrus un visbiežāk nespēj nodrošināt nepieciešamos ūdens apjomus. Tomēr vietās, kur smilts nogulumu biezums pieaug, gruntsūdeņus var izmantot pat centralizētajā ūdensapgādē (piemēram, pazemes ūdeņu atradnes „Vingri” un „Ziemeļi”).

Artēziskie saldūdeņi pārstāvēti augšdevona Gaujas (D3gj) un vidusdevona Arukilas un Burtnieku (D2ar-br) ūdens horizontos. Horizontus veido dažāda rupjuma smilšakmeņi ar māla un aleirolīta starpkārtām. D3gj horizonta biezums svārstās no dažiem līdz 40m un horizonta izplatība ir fragmentāra. Zemāk ieguļ D2ar-br ūdens horizonti, kuru kopējais biezums ir robežās no 100-150m un tie izplatīti praktiski visā aplūkojamajā teritorijā izņemot apraktajās ielejās, kuras sasniegušas Narvas svītas nogulumus. Galvenā artēzisko ūdeņu plūsma vērsta Daugavas ielejas virzienā.

Daugavpils pazemes ūdeņu kvalitāte

Daugavpils ir vieno no retajām pilsētā Latvijā, kurā gruntsūdeņi tiek izmantoti ne vien decentralizētajā, bet arī centralizētajā ūdensapgādē. Pēc VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” 2012.gada apkopotajiem datiem Daugavpils novadā ir deviņas pazemes ūdeņu saldūdens atradnes, kas kopumā 2012.gadā ieguvušas pazemes ūdeņus apjomā ~5100 tūkst.m3.

Gruntsūdeņu horizonts ir relatīvi vāji aizsargāts no virszemes piesārņojuma, kā rezultātā tā izmantošana ūdensapgādē ir ierobežota. Daudz labāk aizsargāti no piesārņojuma ir starpmorēnu nogulumos veidojušies kvartāra nogulumu ūdens horizonti. Artēzisko ūdeņu izmantošanu ūdensapgādē ierobežo paaugstināts dzelzs un retāk mangāna, amonija jonu saturs (MK noteikumi Nr.235). Daugavpils pilsētas teritorijā nereti novērotas paaugstinātas hlorīdu un sulfātu koncentrācijas, kas varētu būt saistītas ar dziļāk iegulošos sālsūdeņu augšupejošu filtrāciju lūzumu zonās.

Pēc sastāva kvartāra pazemes ūdeņi un D3gj horizonta ūdeņi ir maz mineralizēti kalcija-magnija-hidrogēnkarbonātu tipa ūdeņi, ari dziļāk iegulošie D2ar-br horizontu ūdeņi ir pārstāv tā paša tipa saldūdeņus ar augstāku mineralizāciju. Zem Narvas sprostslāņa ieguļošais vidusdevona Pērnavas (D2pr) ūdens horizonts pārstāvēts ar dažu līdz desmit metru biezu smilšakmens slāni, kā rezultātā stipri mineralizēto pasīvās ūdens apmaiņas zonas ūdeņu resursi Daugavpils novadā nav apjomīgi.

Latvija ir minerālūdens lielvalsts

Jānis Bikše, LU ĢZZF maģistrants un viens no projekta iniciatoriem atklāj, ka Latvijai ir ar ko lepoties, jo mūsu pazemes ūdens pārsvarā ir kvalitatīvs, ūdens apgādē izmantotie pazemes ūdens krājumi nav saskārušies ar piesārņojumu un tas pieejams lielos apjomos. Tiešā veidā ir grūti salīdzināt dabīgos minerālūdeņus dažādās valstīs, jo tiem ir atšķirīga izcelsme un veidošanās, bet mūsu ekspedīcija apliecina, ka Latvijas dzīļu minerālūdens ir bagātīgs ar minerālvielām un patiešām sens. Citās valstīs lepojas ar dabīgo minerālūdeni, kas ir pusotru tūkstoti gadus sens, bet mums, pateicoties iežu uzbūvei, tas var būt daudzkārt senāks, protams, tas ir atkarīgs no ieguves dziļuma. Daļai minerālūdeņu infiltrācijas periods ir vien daži desmiti gadu, kas nozīmē, ka tos var apdraudēt piesārņojums.

Ekspedīcijas laikā tās dalībnieki novēroja, ka daudzviet ārvalstīs vietējie iedzīvotāji ļoti novērtē pašmāju minerālūdens ražotājus. Latvija ir minerālūdens lielvalsts, tāpēc aicinām arī mūsu iedzīvotājos lepoties un izvēlēties pašmāju produkciju. Tāda ir ne tikai patriotiska, bet arī videi draudzīgāka izvēle, jo samazinās transportēšanas laikā radītie CO2 izmeši.

Inga Retiķe, LU ĢZZF vides zinātnes doktorante un viena no projekta iniciatorēm, norāda, ka Latvijas dzīļu atklājēju ekspedīcija viesojās 6 valstīs – Čehijā, Šveicē, Francijā, Vācijā, Polijā un Lietuvā, iepazīstoties tuvāk ar gandrīz 20 citu valstu pārdošanā esošajiem dabīgajiem minerālūdeņiem. Jāsecina, ka mūsu izvēlētais minerālūdens no „Mangaļi – 3” 410 m dziļurbuma ir pielīdzināms stiprāk mineralizētajiem Eiropas dabīgajiem minerālūdeņiem, kas izceļas ar augstu kalcija un magnija saturu. Piemēram, magnija daudzums no smilšakmens iegūtajā urbumā ir augstāks nekā minerālūdenī, kas iegūts vulkānisko iežu apvidos. Sāļo garšu „Mangaļi-3” ūdenim piešķir augsts nātrija un hlorīdu saturs, tik augsts šo jonu saturs nav raksturīgs citiem Eiropas minerālūdeņiem. Jāvērš uzmanību, ka tika aplūkota tikai daļa no pieejamiem minerālūdeņiem Eiropā un tie tika salīdzināti ar vienu minerālūdeni Latvijā, tomēr ļauj izdarīt vispārējus secinājumu par Latvijā sastopamo stipri mineralizēto ūdeņu sastāvu.

Reti kurš pēc sastāva ir līdzīgs Latvijas minerālūdeņiem

Kopumā var secināt, ka minerālūdeņi ir atšķirīgi un tikai retais pēc sastāva ir līdzīgs Latvijā sastopamajiem minerālūdeņiem. Atšķirības var novērot pat vienas valsts ietvaros, ko var pamatot ar minerālūdeņu ieguves vietas ģeoloģiskajām īpatnībām. Piemēram, Vācijā iegūtā minerālūdenī, kura atradnes ir Vulkāniska Eifela kalnu grēdā, ir salīdzinoši augsts magnēzija un hidrogēnkarbonātu saturs. Savukārt liels kalcija daudzums bija Bādenes-Virtembergas reģionā iegūtajā minerālūdenī. Tas tādēļ, ka atradņu teritorijā Triasa perioda laikā bijusi jūra, kurā pastiprināti uzkrājušies kaļķakmeņi, kas ir kalcija avots šajā ūdenī.

No Polijas minerālūdeņiem izceļas tie, kas tiek iegūti valsts dienvidos. Tajos ir vairāk kalcijs, ko var skaidrot ar to ieguves vietu – Augsto Tatru grēdu, kuras pamatā ir granīts un gneiss no Paleozoja laikmeta, virs kuriem uzkrājušies ar kalciju bagāti nogulumieži. No Francijas minerālūdeņiem var izcelt tos, kas iegūti vulkāniskajā Piju kalnu grēdā Centrālajā masīvā un veidojušies no bāzisku vulkānisku iežu šķīšanas.

Latvijas ekspedīcijās vairāk nekā 2000 km nobraukti

Pirms Eiropas jaunieši devās ekspedīcijās pa Latviju, apceļojot Latvijas reģionus un viesojoties Liepājā, Kuldīgā, Bauskā, Jelgavā, Valmierā, Cēsīs, Krimuldā, Rēzeknē un Daugavpilī. Kopumā ekspedīcijās Latvijā ir nobraukti vairāk nekā 2000 km. Kopā ar bērniem Jauno ģeologu skolas ietvaros veikti ap 200 ūdens filtrācijas eksperimenti, izglītojot par dzīļu atšķirīgo uzbūvi un pazemes ūdeni kā Latvijas vērtību.

„Latvijas dzīļu atklājēji” mērķis ir pierādīt, ka Latvija ir viena no dabīgā minerālūdens lielvalstīm pasaulē, neskatoties uz Latvijas teritorijas nelielajiem izmēriem. Latvija nekad nebūs naftas un zelta ieguves lielvalsts, tomēr viena no mūsu nozīmīgākajām dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi, kas citviet pasaulē ir izsīkstoši vai piesārņoti. Pateicoties ģeoloģiskajai uzbūvei, mēs varam lepoties arī ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem.

Projekta iniciatori ir jaunie ģeologi un vides zinātnieki, kas pašlaik studē vai ir pabeiguši studijas Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, un to domubiedri. Projekta ietvaros jaunieši izveidojuši kustību „Latvija – minerālūdens lielvalsts”, kurā jau iesaistījušies vairāk nekā 800 sekotāju, un devās ekspedīcijās uz Latvijas reģioniem un uz Eiropu, popularizējot un izglītojot par projektu. Vienlaikus Latvijas dzīļu atklājēji veica izpēti senākā dabīgā minerālūdens un izvēlētā projekta simbola „Mangaļi” dziļurbumam (410 m), lai izaicinātu ārvalstis un pierādītu, ka Latvija ir minerālūdens lielvalsts.

Projekta piedzīvojumiem var sekot līdzi sociālajos medijos – facebook.lv/dziluatklajeji un draugiem.lv/dziluatklajeji, kā arī tviterī @dzīluatklajeji.

Informāciju sniedza:
Inga Retiķe un Jānis Bikše

Mob.: 26174731; DziluAtklajeji@gmail.com