Industriālo teritoriju projekti, attīstības plāna izstrāde un atbalsts potenciālajiem investoriem – RSEZ prioritātes šogad
Investoru un sadarbības partneru interese par darbību Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) teritorijā arvien pieaug, tādēļ šogad būtiskākās darbības prioritātes ir industriālo teritoriju projekti un atbalsts potenciālajiem investoriem, kā arī RSEZ attīstības plāna izstrādes pabeigšana, lai gūtu skaidru priekšstatu par to, kā RSEZ attīstīsies turpmākajos septiņos gados, t.i. nākamajā plānošanas periodā, kā arī ilgtermiņā līdz likumā noteiktā RSEZ darbības termiņas beigām – 2035. gadam.RSEZ komercsabiedrības statuss patlaban ir piešķirts 15 uzņēmumiem, kas darbojas RSEZ teritorijā un izmanto likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus. Tiek prognozēts kopējā RSEZ komercsabiedrību apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar 2012. gadu, kad kopējais apgrozījums bija 43,56 milj. latu jeb 61,98 milj. eiro. RSEZ komercsabiedrībās ir veikti 89 procenti no visām ārvalstu tiešajām investīcijām Rēzeknes pilsētā, t.sk. investīcijas no Luksemburgas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas un Šveices.
RSEZ Attīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrādi, ko veic konsultāciju uzņēmums SIA „Projekts3i”, paredzēts pabeigt šā gada pirmajā ceturksnī. Tas ir nozīmīgs dokuments, kas kopā ar vietējo pašvaldību plānošanas dokumentiem ir pamats investīciju, Eiropas Savienības un citu ārējo finanšu resursu piesaistei, jaunu uzņēmumu izveidei un RSEZ teritorijas attīstībai. Plānu tā 1. redakcijā jau februārī paredzēts nodot sabiedriskajai apspriešanai.
Pašvaldību iestādes „Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde” vadītāja Sandra Ežmale: „Tā kā arvien palielinās interese par ražošanai piemērotu infrastruktūru RSEZ teritorijā un biznesa atbalsta programmām, šogad RSEZ pārvalde īstenos sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, lai RSEZ teritorijā veicinātu Eiropas Savienības (ES) programmu industriālo teritoriju attīstības projektu īstenošanu, t.sk., lai būtu iespēja uzlabot tajās inženierkomunikācijas un pievadinfrastruktūru. Jāuzsver arī, ka speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes funkcija nav vis veidot uzņēmumus un radīt darba vietas, bet gan administrēt likuma normu piemērošanu, radīt apstākļus uzņēmumu attīstībai.”
Vērtējot pērn pieprasītās informācijas apjomu par RSEZ un sagatavotos piedāvājumus, jāsecina, ka pagājušais bijis ļoti aktīvs gads. RSEZ speciālisti sagatavojuši vairāk nekā 140 informācijas piedāvājumus, daudzus ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) starpniecību. Vairāki interesenti ir bijuši apskates vizītēs Rēzeknē, RSEZ pārstāvji piedalījušies vizītēs, semināros, prezentējot RSEZ priekšrocības, pērn tādi pasākumi bijuši vairāk nekā 50. No 34 potenciālajiem investoriem ilgstoša sadarbība notiek ar pieciem, no kuriem viens šā gada pirmajā pusgadā plāno uzsākt komercdarbību RSEZ. 2013. gadā pieteikumu RSEZ komercsabiedrības statusa saņemšanai iesnieguši trīs investori, trīs uzņēmumiem šāds statuss piešķirts, un šie uzņēmumi nodrošinās noliktavu saimniecību darbību un veiks optikas preču ražošanu.
RSEZ ārējo sakaru organizatore Kristīne Seņkāne skaidro, ka potenciālos investorus un sadarbības partnerus galvenokārt interesē vispārēja informācija par RSEZ komercsabiedrības statusa iegūšanu un piemērojamajiem nodokļu atvieglojumiem, tomēr arvien palielinās informācijas pieprasījumu skaits par ražošanai pieejamo nekustamo īpašumu un pielāgoto infrastruktūru, investīciju objektiem, kā arī biznesa atbalsta programmām. Jomas, kurās potenciālie investori vēlas attīstīt darbību RSEZ, ir ļoti dažādas, piemēram, kravu, transporta un noliktavu pakalpojumi, rūpnieciskā ražošana, t.sk. stikla pārstrāde, apavu ražošana, biomasas pārstrāde, koka konstrukciju ražošana, u.c.
Uzņēmumi, kuri patlaban darbojas kā RSEZ komercsabiedrības, ir nozīmīgi darba devēji reģionā, kā arī lielākie ražotāji Rēzeknē un novadā. Finiera saplākšņa ražotne „VEREMS” nodrošina lielāko apgrozījumu Rēzeknes novadā – 17,07 milj. latu jeb 24,29 milj. eiro (2012. gadā), metālapstrādes uzņēmums „LEAX Rēzekne” pēc apgrozījuma rādītājiem ierindojams trešajā vietā Rēzeknes novadā – 6,85 milj. latu jeb 9,75 milj. eiro, bet koka granulu ražotne „NewFuels” ieņem otro vietu pēc apgrozījuma rādītājiem Rēzeknes pilsētā – 7,84 milj.latu jeb 11,16 milj. eiro.
Kā straujāk augošie uzņēmumi, vērtējami gāzes degļu ražotne „REDIUS”, nodrošinot 96 procentu pieaugumu, kas ierindojams ceturtajā vietā Rēzeknes pilsētā, un metālapstrādes uzņēmums „LEAX Rēzekne” ar 62 procentu apgrozījuma pieaugumu, kas ir desmitais labākais rādītājs Rēzeknes novadā.
Ieguldījumu projekti 2012. un 2013. gadā īstenoti vairākās RSEZ komercsabiedrībās, piemēram, SIA „LEAX Rēzekne” RSEZ pērn pabeigta jauna ražošanas ceha būvniecība 1000 kvadrātmetru platībā, „NORDKOM” RSEZ SIA veikta telpu rekonstrukcija, alus ražotnē SIA RSEZ „DFD” uzsākta jauna produkta ražošana.
Lielākie ieguldījumi veikti finiera saplākšņa ražotnē „VEREMS” RSEZ SIA, kur uzbūvētas papildus ražošanas telpas 4000 kvadrātmetru platībā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Staris informē, ka kopumā uzņēmumā 2013. gadā veiktas investīcijas 7,968 milj. eiro apmērā, t.sk. 2,561 milj. eiro tieši infrastruktūrā. ES struktūrfondu „Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas” projektā saņemts 1,48 milj. eiro līdzfinansējums. Paplašinot saplākšņa ražotni, tiek uzlabots arī ražotais produkts – bērza saplāksnim radīti jauni pārklājumi, tādējādi palielinot iespējas augstvērtīgu tirgus segmentu apgūšanai. Pārklājuma metode var palielināt saplākšņa izturību pret uguni, mitrumu, tam ir plašs pieprasījums, īpaši transporta jomā. Kopējās investīcijas uzņēmumā laika posmā no 2001. līdz 2013. gadam ir 49 milj. eiro, t.i. 350 tūkst. eiro uz vienu darba vietu.
Plašāka informācija par RSEZ pārvaldes un RSEZ komercsabiedrību darbības rezultātiem 2013. gadā būs pieejama iestādes gada pārskatā, kas tiks sagatavots līdz šā gada jūnijam.
Par Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu:
Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona izveidota 1997. gadā ar mērķi veicināt tirdzniecību, attīstīt rūpniecību un satiksmi, kā arī preču eksportu un importu caur Latviju, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. RSEZ teritorijā pilnībā ir spēkā Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti. Īpaši noteikumi RSEZ komercsabiedrībām paredzēti saskaņā ar „Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu”, likumu „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”. RSEZ reģistrētās kapitālsabiedrības var saņemt gan tiešās nodokļu atlaides (nekustamā īpašuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis), gan arī netiešo nodokļu atvieglojumus, veidojot RSEZ teritorijā brīvās zonas, kā arī veicot ieguldījumus. Sākotnēji Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņš bija noteikts līdz 2017. gadam, bet 2013. gada 14. martā Saeima ir pieņēmusi grozījumus Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā un 2013. gada 4. aprīlī Grozījumus likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, nosakot, ka nodokļu atvieglojumi RSEZ būs piemērojami līdz 2035. gada 31. decembrim. RSEZ kopplatība ir 1155 ha, kas ietver Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes novada Verēmu, Griškānu un Ozolaines pagastu administratīvo teritoriju.
Papildu informācija:
Kristīne Seņkāne, p/i „RSEZ pārvalde” ārējo sakaru organizatore
Tālr. 64625920, e-pasta adrese: office@rsez.lv, www.rsez.lv
Sagatavoja: Skaidrīte Baltace, p/i „RSEZ pārvalde” sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr. 29444334, e-pasta adrese: skaidrite.baltace@rezekne.lv
