Daugavpilī meklē risinājumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Latgales reģionā.

Šī gada 27.augustā, Daugavpilī, Marka Rotko mākslas centrā pēc Latgales plānošanas reģiona (LPR) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas tika organizēts seminārs – diskusija par uzņēmējdarbības vidi Latgales reģionā un pasākumiem tās uzlabošanai.

LPR Attīstības padomes priekšsēdētājs A. Adamovičs uzsver: ”Situācijā, kad Latgales reģiona uzņēmējdarbības rādītāji ir ne tikai vairāk kā divas reizes zemāki par Rīgas reģionu, bet būtiski atpaliek arī no pārējo Latvijas reģionu rādītājiem, ir svarīgi stimulēt pastiprinātu dialogu starp valsti un uzņēmēju. Tieši pušu dialogā iespējams identificēt pastāvošās problēmas uzņēmējdarbības vidē un rosināt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā valsts līmenī, lai mūsu reģions kļūst pievilcīgāks ne tikai pašmāju biznesam, bet arī ārvalstu investīcijām.”

VARAM ministra padomnieks J. Ratkevičs, kā vienu no risinājumiem valsts pārvaldes un biznesa sektora veiksmīgai sadarbībai, saskata plašākā un pārdomātā IT risinājumu integrācijā: „Mums jāiet tālāk un jānodrošina IT sistēmu savietojamība ne tikai starp publiskās varas varas iestādēm, bet arī privāto/NVO IT sistēmu savietojamību ar publiskā sektora sistēmām”.

VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors R. Bremšmits uzskata: ” Lai būtu sekmīga reģionālā attīstība ir būtiski runāt ne tikai par investīcijām, bet arī sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kas neradītu lieku administratīvo slogu komersantiem”.

Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC) , kas izveidots pēc VARAM iniciatīvas un valdībā apstiprinātā Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.–2013.gadā, savu darbību uzņēmējdarbības jomā veic kopš 2013. gada 01.marta. Viens no LUC izveides mērķiem ir risināt pastāvošās problēmas attiecībā uz institucionālo atbalstu uzņēmējdarbībai un birokrātisko sliekšņu samazināšanu uzņēmēju – valsts pārvaldes attiecībās, tad semināra laikā LUC vadītājs V. Stankevičs sniedza ieskatu centra darbībā un tā lomā, sasniegumos valsts institūciju un uzņēmēju sadarbības vienkāršošanā. „Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos ļoti svarīga ir lojāla attieksme no valsts iestāžu puses attiecībā uz reģionālo uzņēmējdarbības sektoru, kas viennozīmīgi labvēlīgi ietekmē ēnu ekonomikas īpatsvaru”, uzsvēra centra vadītājs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) reģionālās attīstības un sociālā dialoga koordinatore S. Baltace prezentēja uzņēmēju intereses pārstāvošās biedrības darbības mērķus, metodes, kā arī iepazīstināja ar LDDK aktuālajiem pasākumiem biznesa un valsts sektora sadarbības veicināšanai: „Diskusijā ar mūsu organizācijas biedriem esam identificējuši virkni pastāvošu šķēršļu ciešākai valsts pārvaldes struktūru un uzņēmēju sadarbībai, kur daži no būtiskākajiem piemēriem ir:

• sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, īpaši pārmaksāto nodokļu atmaksas termiņos;
• plašākas patentmaksas piemērošanas iespējas sīkajam biznesam, arī autoservisiem;
• valsts elektronisko datu bāzu savietošanas iespējas, lai samazināt laiku, ko tērē uzņēmējs aizpildot dažādus dokumentus un veidlapas;
• Uzņēmumu reģistra arhīvā esošo dokumentu elektronizēšana un atteikšanās no uzņēmumu ģeogrāfiskās lietu piekritības;
• jauna Gada pārskatu likuma izstrāde, atvieglotas prasības mikro un mazajiem uzņēmumiem (piem., samazināt norādāmo posteņu skaitu pārskatos) ”, uzsvēra S. Baltace.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā A. Segliņa sniedza statistiskas informācijas apkopojumu, informējot par pamatnodokļu ieņēmumiem Latvijas statistiskajos reģionos, to izmaiņām saistībā ar Ukrainas krīzi, Krievijas ekonomiskajām sankcijām. Savukārt VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore I. Buškevica skaidroja iestādes pamatnostādnes tematisko nodokļu auditu veikšanā un kliedēja klātesošo bažas par VID represīvo pieeju nodokļu iekasēšanā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis A. Vanags sniedza Latvijas statisko reģionu ekonomisko aktivitāti raksturojošo rādītāju analīzi, Krievijas embargo pasākumu iespējamo ietekmi uz Latgales reģionu. Savā prezentācijā A. Vanags vairākkārt uzsvēra lielo lomu ēnu ekonomikas apkarošanā, kas Latgales reģionā ir viszemākā, un godprātīgā nodokļu nomaksā, vienlaicīgi mudinot uzņēmējus iesaistīties dialogā ar valsti, lai arī nodokļu politika kļūst paredzama ilgtermiņā. Kā svarīgu aspektu reģiona izaugsmei A.Vanags uzsvēra lielu investīciju projektu ienākšanu, kas vienlaicīgi arī dod pienesumu mazam biznesam, nodrošinot noieta pieaugumu mazumtirdzniecībai, pakalpojumu sektoram.

Pasākuma nozīmīgākajā daļā – diskusijā, piedaloties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Finanšu ministrijai, Latgales plānošanas reģionam, valsts iestāžu pārstāvjiem – VID, Valsts darba inspekcijai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts vides dienestam, uzņēmēju intereses pārstāvošām organizācijām un uzņēmējiem, tika diskutēts par iespējām un pasākumiem komercdarbības vides sakārtošanai, lai arī Latvijas reģionos, īpaši Latgalē, veicinātu biznesa attīstību. Diskusijas laikā LPR prezentēja savu skatījumu uz nepieciešamajiem grozījumiem nodokļu likumdošanas normatīvajā regulējumā un aktīvi līdzdarbojoties uzņēmējiem tika sagatavots arī pasākuma rezolūcijas projekts, ko plānots iesniegt valdībā.