Rēzeknes karogs pacelts Pamira virsotnē

Šovasar, no 14. jūlija līdz 8. augustam, divi rēzeknieši – Viktors Petrovs un Jānis Stramkaļs – bija devušies uz Pamira kalniem, lai sasniegtu vienu no virsotnēm-septiņtūkstošniecēm – Abu Ali ibn Sina jeb Ļeņina smaili un paceltu tur Rēzeknes pilsētas karogu.


Kā stāsta abi kalnā kāpēji, vislabāk šim vaļaspriekam ļauties tieši vasarā, kad laikapstākļi kalnos ir mazāk bīstami un var atļauties sevi iepriecināt ar šādu ekstremālu izpriecu. Uzkāpjot Monblānā (4810 m), Kazbekā (5033 m), Elbrusā (5642 m), radās doma pamēģināt pakāpties augstāk, un tika izvēlēta Abu Ali ibn Sina virsotne (7134 m) Pamira kalnos. Šī smaile atrodas starp Kirgīziju un Tadžikistānu, atklāta 1871. gadā un nosaukta par Kaufmana smaili, bet 1928. gadā pārdēvēta par Ļeņina smaili un līdz šim ir saglabājusi savu nosaukumu Kirgīzijas teritorijā, bet Tadžikistānā ar valdības lēmumu 2006. gada 4. jūlijā nosaukta par Abu Ali ibn Sina smaili (Abu Ali ibn Sina jeb Avicenna – persiešu zinātnieks, ārsts, filozofs, dzejnieks, dzimis ap 980. gadu), tādējādi tai šodien ir divi nosaukumi.

Mūsu pilsētas kalnā kāpēji visus savus piedzīvojumus fiksēja dienasgrāmatā, kurā ieraksts sākas ar izbraukšanu no Rēzeknes svētdien, 14. jūlijā. Protams, ceļā uz mērķi bija iepazīšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, sadzīvi, vietējo virtuvi un tās īpatnībām, izmēģinājuma kāpieni, lai sagatavotu organismu šādam augstumam, atmosfēras spiediena un temperatūras maiņām. Soli pa solim Viktors un Jānis virzījās tuvāk mērķim, līdz 31. jūlijā ap plkst. 13.30 sasniedza virsotni. Septiņtūkstošnieks tika pievarēts! Protams, fotosesija un ne mazāk grūts un sarežģīts lejupceļš, kuru apgrūtināja laikapstākļi – sākās sniegputenis. Un visbeidzot, 8. augustā – ceļš mājup, uz Latviju ar patīkamu sasniegtā mērķa sajūtu.

Kā stāsta Jānis, viņš kāpj kalnos jau kopš 1998. gada: „Kāds nu kuram tas vaļasprieks. Man – tāds.” Transporta, ekipējuma un citus ceļojuma izdevumus apmaksā paši, kā jau jebkurā citā vaļaspriekā. Pašlaik Jānis atzīst, ka par nākamajiem kāpieniem nedomā, jo vēl pavisam svaigs atmiņās ir šīgada piedzīvojums, bet gan jau, paies neilgs laiks, un sirds noteikti sauks uz kārtējo virsotni.

Prieks un lepnums pārņem, uzzinot par Rēzeknes pilsētas vīriem, kuri nebaidās augstu mērķu, gluži kā dzejas rindās: „Mazā dzimtā zeme, tu tik liela būsi, cik spēs augstu dzīvē tavi dēli kāpt.” Rēzekne caur Jāni un Viktoru ir sasniegusi 7000 metrus!