Reģiona interesēs Lāčplēsis gatavs vai lidot uz Mēnesi (Intervija “LA”)

“Latvijas Avīzē” viesojās Daugavpils domes priekšsēdētājs, Latgales partijas līdzpriekšsēdētājs JĀNIS LĀČPLĒSIS. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Ar kādām metodēm jums izdevies panākt, ka Daugavpilī ir politiski līdzsvarota dome? Nacionālā sastāva ziņā tā taču ir interesanta pilsēta jau no pirmskara laikiem.

J. Lāčplēsis: – Varbūt tur tas slēpjas, ka pilsēta ar savu iedzīvotāju sastāvu, tradīcijām sadzīvot, saprasties dažādu konfesiju un tautību cilvēkiem ir ar toleranci pret citu uzskatiem un nemēģina uzspiest savējos kā vienīgos pareizos. Pilsētas vadībā vienmēr vairāk vai mazāk atspoguļojas pilsētnieku noskaņojums.

E. Līcītis: – Visi 15 deputāti strādāšot vienkop – pilsētnieku labā…

– Jā, kaut no septiņiem sarakstiem ievēlēti, bet ka necelsies domstarpības un būs līdzsvarotība – no jūsu mutes Dieva ausī. Cerēsim. Bet palīdzējis ir tas, ka no mūsu partijas puses arvien centāmies skaidri definēt pozīciju un pēc tam to ieturēt darbos. Pateicām arī, kas mūs neapmierināja pašvaldību darbā un ko gribam panākt tā vietā. Vēlēšanu kampaņas gaitā partijas varēja likt dažādas prioritātes un akcentus, bet ievēlētiem jāstrādā pašvaldības un iedzīvotāju interesēs. Nevar būt atsevišķu ekonomisko grupējumu, politbiznesmeņu diktēta situācija.

Man Daugavpilī nav ne sava personīgā biznesa, ne biznesa interešu. Tas acīmredzot ļauj ticēt, ka vārdi sakritīs ar darbiem, ka spēles noteikumi uzņēmējiem būs vienādi. Šoreiz tas tiešām ir būtiski, jo ļaudis vienmēr baidās, ka atnāks jauna vara un sāksies kādas pārdales, izbīdīsies jauni favorīti. Ja to visu pastumj malā, var sākt ražīgi strādāt.

V. Krustiņš: – Jūs pats piedalāties reģionu partiju kustībā, kas uzskata, ka pašvaldībām jābūt vairāk pārstāvētām Rīgā – Saeimā un tātad arī valdībā. Daugavpils ir otra lielākā pilsēta valstī un vēlas lielāku pārstāvniecību pie varas.

– Lielām pilsētām ir vienkāršāk kārtot lietas, risināt jautājumus Rīgā. Man ir pieredze divās partijās, divas reizes Saeimā, tā ka daugavpilieši bijuši diezgan labi pārstāvēti parlamentā. Taču runa ir par reģiona pārstāvniecību. Un uz priekšu var virzīties, nosakot kopīgas prioritātes. Reģiona intereses var aizstāvēt tikai tad, ja būs politisks spēks, kas šo reģionu pārstāvēs. Tāds bija uzstādījums, dibinot Latgales partiju, tas bija mērķis, ar kuru spērām pirmo soli pašvaldību vēlēšanās, un, protams, nākamais solis tiks sperts Saeimas vēlēšanās. Citādi nevar, jo, lai cik daudz cilvēku no zemēm tiktu ievēlēti no lielajām partijām Saeimā, viņi ir un spiesti palikt pirmkārt šo partiju, nevis reģionu pārstāvji.

E. Līcītis: – Aprakstiet, lūdzu, pašreizējo situāciju, kādas ir reģionu partiju politiskās ambīcijas. Par ko esat paši vienojušies? Kas uzrunā jūs, un ar ko runā reģionu politiķi?

– Šobrīd visi runā ar visiem, bet gala iznākums varētu būt redzams šā gada beigās. Vēl taču visi politiskie spēki nav izvietojušies uz skatuves. Latgales partijām izsveram cilvēkus, kuri ies uz Saeimas vēlēšanām, un strādājam, lai līdz galam identificētu prioritātes. Tas nav teorētisku nostādņu, programmas veidā. Tie ir objekti, praktiskie darbības virzieni, kam gribam saņemt atbalstu. Jo īpaši – nākamā plānošanas perioda ietvaros.

Skaidrs, ka pēc vēlēšanām nākamruden būs korekcijas plānošanas dokumentos salīdzinājumā ar pašlaik ierakstīto. Cik radīsim sapratni partneros – kas mūs vairāk atbalstīs, ar tiem arī biedrosimies. Citas mērauklas nav, kā izvēlēties tos, ar kuriem kopā varēsim sasniegt mūsu mērķus. Tieši tāpēc notiek konsultācijas ar daudziem spēkiem.

– Vai Latgales partija sarunās turas kopā ar Reģionu aliansi, ar Vidzemes partiju?

– Izveidot Reģionu partiju apvienību – tas ir tikai viens no modeļiem. Manuprāt, ļoti sarežģīts projekts. Tas arī būtu tikai pussolis tālākai virzībai uz Saeimu. Apvienībai vienatnē būs grūti “iekarot Rīgu”, tik un tā vajadzēs slēgt sadarbības līgumu ar kādu lielāku partiju. Latgales partijai nav apgrūtinājums tajā ziņā, ka pietiek politisko spēku, kas meklē ar mums sadarbību.

– Vai simpātiskākie jums kā bijušajam “Vienotības” parlamenta frakcijas loceklim liekas “Vienotības” biedri?

– Viņi ir to vidū, ar kuriem notiek partnerības sarunas. Tur piedalās arī citas pašvaldību partijas, tiek samērotas intereses, runāts par prioritātēm. Jāpiezīmē, ka nereti reģionu partiju intereses dalās un nesakrīt. Tad jāskatās, kurš potenciālais centra sabiedrotais augstāk vērtē mūsu vajadzības, bet kurš dod priekšroku citiem. Nedrīkstam kļūdīties savā izvēlē.

– Kāda varētu būt starppartiju sadarbības forma?

– Latgales partija startēs kā partija – slēdzot sadarbības līgumu vai veidojot politisko apvienību. Nedeleģēsim savus biedrus tā vienkārši citu partiju sarakstos. Tas nebūs efektīvi, tas nav tas mehānisms, ar ko aizstāvēt reģiona intereses.

V. Krustiņš: – Katrai sadarbībai ir savs cenrādis.

– Mums arī būs cenrādis, teiksim, ka gribam attīstīt Lociku lidlauku, ka it īpaši mazākām pašvaldībām nepieciešams dot plašākas tiesības darboties uzņēmējdarbības laukā, kas šodien ir stipri ierobežotas un mākslīgi bremzē attīstību. Mums svarīgi, kas notiek ar zemi.

Lielas lauksaimniecības zemes platības var tikt svešu ļaužu izpirktas, jo pašvaldībām nepiešķir pirmpirkuma tiesības, bet tas ilgtermiņā radītu lielas problēmas šīs zemes izmantošanā. No Daugavpils puses, kā es uzskatu, būtu svarīgs atbalsts vienam, ideālā variantā diviem liela mēroga stratēģiskiem ekonomiska satura projektiem. Tā varētu būt Daugavpils HES projekta izvērtēšana un izvērsums. Respektīvi, gribam uz sarunu galda likt konkrētus projektus, kas dotu konkrētu labumu reģionam kopumā. Meklēsim, kas tos atbalstīs.

E. Līcītis: – Kā jūs skaidrojat Latgales partijas, samērā jaunas organizācijas, lielos panākumus pašvaldību vēlēšanās? Četras mēru vietas Daugavpilī, Ludzā, Preiļos, Viļakā, liels vēlētāju atbalsts, vietumis pat izsists soliņš “Saskaņas centram” no kāj-apakšas – tas nav maz.

– Ideja par Latgales partiju neparādījās īsi pirms vēlēšanām. Dibināšana bija gadu iepriekš, bet veidošana, apspriešana ar kolēģiem, interesentiem sākās vismaz pirms diviem gadiem. Dzīve diktēja nepieciešamību, ko atlikt vairs nevarēja. Pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, nākamais plānošanas periods – visiem, kas daudzmaz nopietni prognozē politiski ekonomisko procesu, bija skaidrs: tagad vai nekad. Tas, kas partijai nodrošināja panākumus, bija mūsu biedri – cilvēki, ko zina uz vietām un kam uzticējās balsošanā. Tagad runājam ar novadu mēriem, kas ievēlēti no citiem sarakstiem – iespējams mūsu biedru skaits Latgales partijā pieaugs. Konsolidācija notiks.

– Sakiet, kāpēc kādreiz varējāt darboties Daugavpils vadībā kā centrālas partijas “Latvijas ceļa” biedri, bet šodienas varas partijām nepievienojaties? Kas ir tie apstākļi, kuru dēļ jādibina municipālas politiskās organizācijas?

– Jau teicu, ka lielu pilsētu vadībai būtu vieglāk kārtot lietas, dibinot attiecības ar centrālām partijām – vislabāk ar stiprāko varas partiju. Šis ceļš ir iziets, un dažkārt ar panākumiem. Taču runa ir par reģiona interešu atstāšanu novārtā, ja nav spēka, kas rūpētos par reģiona vajadzībām.

V. Krustiņš: – Sakiet, vai pašvaldības aparāts kļūst aizvien kvalificētāks sarunām ar Rīgas un Briseles kungiem?

– Pašvaldībām nav izņēmuma situācijas attiecībā pret valsts iestādēm. Izskan sūdzība, ka darbiniekus pārvilinot privātais bizness, bet Latgalē diez vai ir šī problēma. Uzskatu, ka pašvaldības spēj piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu – atbilstošu profesionāliem darbiniekiem.

– Te jau ierunājās, ka vienā otrā pašvaldībā pirmais jaunievēlētās domes lēmums bijis par algu paaugstināšanu deputātiem. Bet vai darbiniekiem dome spēj reāli izmaksāt atlīdzību, apbalvot par darba panākumiem?

– Ir ieilgusi sabiedriskā diskusija par vienotu valsts pārvaldē strādājošo atalgošanas sistēmu. Un – vai iekļaut un cik cieši iekļaut pašvaldību strādājošos šai sistēmā. Protams, katra pašvaldība vēlētos lemt par šiem jautājumiem patstāvīgi. Taču algu izmaksā parādītos lielas diferences, ko spēj maksāt Rīgā un ko mazā Latgales novadā. Tā ka jābūt unificētām jomām, it īpaši, kas skar iedzīvotāju pamattiesības.

Izglītības iegūšanā bērni atkarībā no dzīves vietas nedrīkstētu justies diskriminēti savās iespējās. Veselības aizsardzībā, sociālajā jomā pakalpojumu sniegšanai arī vajadzētu būt diezgan vienlīdzīgai.

– Rodas iespaids, ka Daugavpils arvien biežāk tiek pieminēta un apmeklēta kā kultūras pilsēta, un tas lielais vilinājums ir cietoksnī atvērtais Rotko centrs. Tāpat jūtams, ka universitāte ir izglītības centrs ar savu pienesumu.

– Tiešām tā ir, ka nekad tik liels Latvijas tūristu pieplūdums kā šogad Daugavpilī nav bijis. Brauc arī ārzemnieki. Tāpēc, savulaik izvēloties Rotko kā brendu popularitātes celšanai, tika sperts pareizais solis, un ieguldītie līdzekļi restaurācijā atmaksājas. Tā bija likteņa dota iespēja pilsētai, kuru nedrīkst neizmantot. Pilnīgi piekrītu, ka universitāte ir viens no elementiem pilsētas tēla veidošanai. Šī izglītības iestāde bijusi gana dinamiska attīstības gaitā, un, neraugoties uz slikto demogrāfisko stāvokli, universitātes vadībai izdevies pat palielināt studējošo skaitu.

– Ja Daugavpils kļūst tik apmeklēta pilsēta, tad daudzu pilsētas galvu lolotais projekts par lidlauku patiešām būtu realizējams.

– Šī iecere bija, ir un būs, kaut piedzīvojusi diezgan smagu likteni. Lidlauks tika pārņemts no krievu militāristiem, privatizēts, vienubrīd pat sekmīgi attīstījies ar reisiem uz Dāniju, līdz iekrita finanšu problēmās. Vēlāk Daugavpils dome to atpirka un sāka rūpēties par 
lidostas attīstību. Bija atrasts partneris, investors no Spānijas, bet krīze skāra Dienvideiropu. Tagad uzkritusi cita problēma – ES negācija pret reģionālo lidostu projektiem, jo savulaik Polijā un Spānijā iztērēja naudu, veidojot mazās lidostas veidošanas pēc. Bet mēs nepadosimies. Šis objekts nav domāts tikai gaisa līnijas Rīga–Daugavpils atvēršanai.

Tas droši vien būs dotējams maršruts. Lidostai jābūt ar starptautiskiem reisiem gan rietumu, gan austrumu virzienā. Tuvākajā laikā nav paredzēta nedz ātrgaitas šoseja, nedz ātrvilciena palaišana līdz Daugavpilij, bet dzīvot ārpus ekonomiskās telpas, kurā atrodamies, bez sasniedzamības nedrīkst. Tāds reģions tiešām ir lemts atpalicībai.

Daugavpils lidostai pastāvēšanai ir visi ekonomiskie priekšnosacījumi, tajā skaitā politiskie un sociālie. Negribam zaudēt saikni ar mūsējiem ārzemēs, un, tā kā diezgan daudz Latgales cilvēku šobrīd strādā Vācijā, Anglijā, Īrijā, viņi noteikti izmantotu ērtu un lētu gaisa satiksmi, lai apciemotu dzimteni un radiniekus.

– Kāda situācija ir ar kādreiz slaveno Daugavpils rūpniecību. Runā, ka jāattīsta ražošana, – cik nozīmīgi jums ir tuvie Krievijas un Baltkrievijas tirgi?

– Lokomotīvju remonta rūpnīcā, piemēram, ir ap 1000 darba vietu, un pasūtījumus dod Krievija un bijušās NVS valstis. Šie tirgi visiem spēkiem jānotur, nevis jāzaudē. Bet lielāko iespaidu Daugavpils ekonomikā sniedz nevis atsevišķi uzņēmumi, bet dzelzceļš kā pārvadātājs. Tas ir lielākais darba devējs pilsētā, nozare attīstās, veido jaunas ražotnes, modernizē esošās. Tomēr attīstības dēļ nedrīkst atstāt neizmantotas citas iespējas, ir jāveicina investīciju ienākšana, jāmeklē jaunas tirgus nišas.

– Pēdējā laikā vieni brīdina, bet otri skubina – lai vēl vairāk nāk nauda, pārdodat uzturēšanās atļaujas krieviem, ķīniešiem, kazahiem, kas ir ar mieru Latvijā iegādāties īpašumu vai investēt uzņēmumā. Kāda ir Daugavpils attieksme pret šo biznesu?

– Mums ar to maza saskarsme. Uzturēšanās atļauju kontekstā īpašumu iegāde Daugavpilī nav vērojama. Rīga un Jūrmala ienācējus vairāk vilina. Bet ieguldītāji, kas nāk ar reāliem projektiem, to nedara uzturēšanās atļauju dēļ!

– Un ja pie jums ierastos ķīniešu vai japāņu uzņēmējs?

– Man nebūtu nekādu iebildumu.

Globalizācija notiek, ar to vairāk vai mazāk jāsamierinās. Tomēr neredzu iemeslu aktivitātēm, kas varētu novest pie lielas darbaspēka migrācijas Latvijā. Jāstrādā, lai ar darbu nodrošinātu savus iedzīvotājus un lai darbs būtu labi apmaksāts. Man nav šaubu, ka liela daļa aizbraucēju atgrieztos tēvzemē, ja šeit kaut cik pienācīgi varētu pelnīt.

Viņi neprasītu tos tūkstošus, ko algā maksā Anglijā.

E. Līcītis: – Esmu dzirdējis jūsu izteikumus par iespējamu atkārtotu kandidēšanu nākamgad Saeimā. Vai tāds nodoms no tiesas ir?

– Ja pilsētas vai visa reģiona interesēs būs jāpieņem lēmums, ja cita risinājuma neradīsim, es braukšu arī ekspedīcijā uz Mēnesi, ne tikai kandidēšu uz Saeimu. Taču to rādīs situācija. Ja izveidosim profesionālu komandu startam vēlēšanās, kas spēj risināt jautājumus, – lai viņi startē. Latgales partija manā dzīvē ir svarīgs projekts. Negribu, ka tā paliek kā sīka politiska epizode. Vēlamies to veidot kā nopietnu politisku spēlētāju…

– … un latgalieši taču ir visur Latvijā!

– Jā, mums ir arī Rīgas nodaļa! Atvērsim vēl citas.

Jūtams, ka Latgales popularitāte pieaug. Mūsu jaunieši nekautrējas uzsvērt piederību novadam. Uz mūsu teātri izrādes brauc skatīties pat no tālienes. Koru karos vienmēr uzvar Latgales pārstāvji. Kultūra iet pa priekšu ar savu krāšņo karogu, jābūt arī politiskām pārmaiņām.

– Jūs minējāt, cik daudzas partijas meklē kontaktus ar Latgales partiju – konkretizējiet, lūdzu, kuras tās būtu, neskaitot “Vienotību”? Vai arī “Saskaņas centrs” jūs uzrunājis?

– Pārrunas bijušas ar Zemnieku savienības pārstāvjiem, ar Latvijas attīstības biedrību, ar citu reģionālo partiju politiķiem. “Saskaņas centrs” nav pieteicies kontaktiem, un nav indikāciju, ka viņi vispār meklētu sabiedrotos. Viņu niša ir samērā specifiska, tajā citām partijām maza interese. Reformu partija? Nu, viņi paši ir identitātes meklējumos. Ja viņi atnāks – runāsim kā ar visiem.

– Noprotams, ka esat skeptisks par Reģionu partijas izveidošanu, par kopīgu savienību?

– Tas būs ļoti grūti, turklāt lielie politikas spēlētāji ir gudri diezgan, lai mazos salasītu pa vienam vien. Bet uz priekšu negribu prognozēt. Vēl būs lielas un būtiskas pārmaiņas politiskajā situācijā, un dažādi procesi stipri vien var ietekmēt vēlēšanu iznākumu. Teikšu tikai vienu – pie jebkura attīstības scenārija Latgales partijai jādabū ne mazāk kā piecas vietas Saeimā.