Programmā „Jaunatne darbībā” septiņos gados iesaistīti 16 tūkstoši jauniešu
„Programmas noslēgumā varam pārliecināties par tās nozīmīgo ietekmi uz Latvijas jauniešiem. Šo septiņu gadu laikā esam guvuši apliecinājumu, ka Latvijas jaunieši un tie cilvēki, kas ikdienā strādā ar jauniešiem, ir idejām bagāti, mācīties motivēti, uz rezultātiem orientēti un spēj savas idejas pārvērst darbībā,” uzsver Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore Daina Sproģe.
29. novembrī programmas izvērtēšanas pasākumā „Pietura „Jaunatne darbībā” 2007 – 2013” (atskats uz pasākumu: youtu.be/6yOyrzAnfq0) atzinības tika izteiktas kvalitatīvāko projektu īstenotājiem ES programmā „Jaunatne darbībā”, aģentūras reģionālajiem sadarbības partneriem un informācijas punktiem, projektu vērtētājiem, Eiropas Brīvprātīgā darba akreditoriem un apmācītājiem. Apkopojot visus septiņos gados īstenotos „Jaunatne darbībā” projektus, aģentūra izvērtēja un nominēja projektus un organizācijas īpašās un programmai nozīmīgās nominācijās (nomināciju uzvarētājus skatīt ej.uz/kqwh).
Būtiski, ka jaunieši, kas iesaistījušies programmā „Jaunatne darbībā”, ir labāk sagatavoti pieaugušo dzīvei, darba tirgum, aktīvāk izmanto savas iespējas, ir ievērojami uzlabojuši savas sociālās prasmes. Programmā iegūtās prasmes ir pieprasītas darba tirgū, tās bieži nav iegūstamas formālajā izglītībā, bet gan neformālajā izglītībā. Programma ir palīdzējusi jauniešiem saprast savu profesijas un studiju izvēli.
Programmas „Jaunatne darbībā” iespējas izmantoja teju visi Latvijas reģioni, projekti saņemti no 95 pašvaldību teritorijām. Ļoti aktīvi projektu iesniedzēji un īstenotāji ir Austrumlatvijas (Latgale, Vidzeme) jaunieši. Alūksne, Gulbene, Rēzekne, Daugavpils – programma deva iespēju jauniešiem īpaši šajos reģionos gūt jaunas zināšanas, pieredzi, iepazīt citu valstu jauniešu kultūru, uzņemties iniciatīvu un aktīvi līdzdarboties.
Programma palīdzējusi attīstīt brīvprātīgā darba ideju un praksi Latvijā. Viena no vispopulārākajām iespējām, ko jaunieši izmantoja programmā „Jaunatne darbībā”, ir Eiropas Brīvprātīgais darbs. Tā ietvaros 891 Latvijas jaunietis veicis brīvprātīgo darbu ārzemēs un 565 jaunieši ieradušies Latvijā no visām ES valstīm un arī tādām valstīm kā Gruzija, Jordānija, Armēnija, Azerbaidžāna, Ēģipte un Maķedonija. Gada laikā no Latvijas vidēji tiek nosūtīti 120 jaunieši – brīvprātīgie – projektos citās valstīs.
Septiņu gadu laikā tika organizētas četras Eiropas Jaunatnes nedēļas, kuras ietvaros divi Latvijas projekti tika atzīti par labākajiem Eiropā. Šiem projektiem Eiropas Jaunatnes nedēļas centrālajā pasākumā Briselē tika pasniegti īpaši apbalvojumi – tos pasniedza izglītības, kultūras un jaunatnes lietu komisāri, ceremonijā piedalījās arī EK prezidents Ž. M. Barozu.
2008. gadā Latvijas izvirzītais labās prakses piemērs „Es neesmu bīstams, es esmu citāds” („I am not dangerous I am different”), kuru īstenoja Saldus jaunatnes iniciatīvu centrs „Šķūnis”, pulcēja 24 dažādu subkultūru jauniešus no Vācijas, Spānijas, Lietuvas un Latvijas, iesaistot tos mākslas, mediju, mūzikas, teātra un deju aktivitātēs. Projekta galvenais mērķis bija radīt iecietīgumu starp dažādu kultūru pārstāvjiem.
Savukārt 2011. gadā projekts „Nokļūt Cēsīs” („To-Get-There to Cesis”), kuru īstenoja Cēsu Pieaugušo izglītības centrs, atzīts par labāko kategorijā „Iekļaujošā sabiedrība” kā labākais sociālās iekļaušanās projekts. Šajā kategorijā kopumā finālā tika izvirzīti 12 projekti no visas Eiropas. Projekta mērķis bija veicināt jauniešu pilsoniskumu un sociālo integrāciju, tādējādi uzsverot viņu atbildību un iniciatīvu par savu dzīvi, kā arī uzlabot nepieciešamās dzīves prasmes. Tajā kā brīvprātīgie tika iesaistīti nelabvēlīgos apstākļos dzīvojoši jaunieši no visas Eiropas. Kopš projekta noslēgšanās vairāki tā dalībnieki paši kļuvuši par brīvprātīgā darba organizatoriem un palīdz jauniešiem visā Eiropā.
Nozīmīgākie programmas „Jaunatne darbībā” sasniegumi Latvijā:
• Programma ir palīdzējusi risināt jauniešiem aktuālus problēmjautājumus (jauniešu bezdarbs, zema līdzdalība, jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana (nelabvēlīgi sociālie apstākļi un ekonomiskie apstākļi, invaliditāte, izglītības problēmas, veselības problēmas u.c.).
• Programmā jauniešiem bija iespēja apgūt kompetences, kas ir pieprasītas darba tirgū un dod personisko izaugsmi.
• Programma ir bijusi finansiāls atbalsts jauniešu grupām un organizācijām ideju īstenošanai.
• Programmas ietvaros apmācīti arī jaunatnes darbinieki, sociālie darbinieki un pedagogi.
• Programma sniedza iespēju visiem jauniešiem – arī jauniešiem ar ierobežotām iespējām.
• Programma ir veicinājusi jauniešu aktīvu līdzdalību.
• Programma ir veicinājusi citu valstu kultūru iepazīšanu.
Jaunajā plānošanas periodā tiks īstenota Eiropas Savienības izglītības, apmācību, jaunatnes un sporta programma Erasmus+ (2014.–2020.), kas apvienos visas pašreizējās ES un starptautiskās finansējuma iespējas izglītības, apmācību un jaunatnes jomā.
Plānots, ka programmā kopumā jaunatnes joma saņems 10% no kopējā septiņu gadu finansējuma apjoma, tādējādi pieejamais atbalsts šai jomai būs aptuveni 1,8 miljardi eiro, kas ir aptuveni divreiz vairāk nekā programmā „Jaunatne darbībā” (2007.-2013.).
„Erasmus+ programmas ietvaros plānots turpināt sniegt atbalstu jauniešu un jaunatnes darbinieku mobilitātes projektiem, tai skaitā Eiropas Brīvprātīgajam darbam, kā arī plānoti jauni projektu veidi, kas vērsti uz starpinstitucionālo sadarbību starp dažādām jomām,” stāsta Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore Daina Sproģe.
Izmantojot Erasmus+ sniegtās iespējas, vairāk nekā 4 miljoni jauniešu, studentu un pieaugušo gūs pieredzi un prasmes, studējot, piedaloties apmācībā vai kā brīvprātīgie strādājot ārvalstīs.
Kontaktinformācija:
Iluta Stepanova
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
Komunikācijas daļas vecākā referente
Tālr. 67356251
E-pasts: iluta.stepanova@jaunatne.gov.lv
www.jaunatne.gov.lv