Kopīgais un atšķirīgais. Rēzeknes uzņēmēji iepazīst biznesa vidi Zviedrijā un Norvēģijā

Lai sekmētu ekonomisko sadarbību inovāciju, kokapstrādes un metālapstrādes jomā starp Latvijas, Zviedrijas un Norvēģijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un biznesa organizācijām, septembra beigās Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pārstāvji un Rēzeknes uzņēmēji pieredzes apmaiņas braucienā apmeklēja Zviedriju un Norvēģiju.

Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) pārvaldes īstenotā projekta ietvaros Zviedrijā tika organizētas tikšanās Köping pilsētā ar metālapstrādes uzņēmuma “LEAX Group”, kokapstrādes uzņēmuma “Ljungtra AB” un vietējās pašvaldības pārstāvjiem, Norvēģijā uzņēmēji tikās ar vairāku biznesa atbalsta institūciju speciālistiem Norvēģijas Uzņēmēju konfederācijā, Pašvaldību asociācijā, Innovation Norway un SIVA International Management, iepazina Trondheimas pašvaldības un uzņēmēju sadarbības pieredzi. Latvijas uzņēmēji apmeklēja arī Latvijas Republikas vēstniecību Zviedrijā un Norvēģijā. Stokholmā delegāciju sveica Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijas Karalistē Gints Jēgermanis, savukārt Oslo rēzeknieši tikās ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Norvēģijas Karalistē Induli Ābeli. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību vadītājiem Zviedrijā un Norvēģijā norisinājās diskusija par Latvijas uzņēmēju iespējām Skandināvijas tirgū.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Zviedrijā vadītāja Austra Krēsliņa uzsvēra, ka Zviedrijā ir atšķirīga biznesa kultūra, kas orientēta uz labu reputāciju, rekomendācijām, labas pārvaldības principiem un ilgtermiņa sadarbību. Prioritārās un perspektīvās nozares ir būvniecība, metālapstrāde un mašīnbūve, arī tekstilrūpniecība un informācijas tehnoloģijas. Vairākas Zviedrijas kompānijas, piemēram Statoil, SEB, izvēlas veidot savus klientu centrus, piemēram, Latvijā, kur darbaspēka izmaksas būtu zemākas. Tā ir laba darba iespēja cilvēkiem ar skandināvu valodu zināšanām telefondarbam Latvijā, iespējams, arī iespēja atgriezties Latvijā pēc darba ārzemēs.

RSEZ darbojas vairāki uzņēmumi ar skandināvu kapitālu, tajā skaitā “Rēzeknes Dzirnavnieks”, “LEAX Rēzekne”, savukārt finiera saplākšņa ražotnei “Verems” ir pārstāvniecība Zviedrijā, metālapstrādes uzņēmums “Nook Ltd” sadarbības partnerību ar LIAA attīsta komercizstādēs. A.Krēsliņa pauda viedokli, ka RSEZ labākā reklāma Zviedrijā ir uzņēmums “LEAX”, kuram pamatražotne atrodas Zviedrijas pilsētā Köping, bet Latvijā darbojas ražotne Babītes novada Piņķos un “LEAX Rēzekne” RSEZ teritorijā.

Köping pilsētā, kas atrodas 2 stundu brauciena attālumā ar vilcienu no Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas, dzīvo ap 25 tūkstoši iedzīvotāju, reģionā kopā ap 47 tūkstošiem. Pilsēta ir ar senām rūpnieciskās ražošanas, mašīnbūves un tirdzniecības tradīcijām. Patlaban Köping ir vairāk nekā 2200 uzņēmumi, bet 7 no tiem nodarbināto skaits ir lielāks par 100. Vietējās pašvaldības uzmanības lokā ir pakalpojumu nodrošināšana biznesa uzsācējiem, kā arī jautājumi par izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbību, ko atbalsta arī vietējā Industriālā asociācija, lai interese par tehniskām profesijām tiktu attīstīta jau skolās. Asociācija apvieno 17 ražošanas uzņēmumus, kuros nodarbināti vairāk nekā 4500 strādājošo.

Köping lepojas ar “LEAX Group” ražotnēm. Uzņēmumi, kas izgatavo detaļas autotransporta, kalnrūpniecības nozarei, savu darbību attīsta jau vairāk nekā 20 gadus gan Zviedrijā, kur darbojas 2 ražotnes Köping un viena Falun, gan Brazīlijā, kopš 2003. gada arī Latvijā. Uzņēmuma pārstāvis Joakim Blomberg uzsvēra, ka LEAX ražotnes izveidei Rēzeknē bija stratēģisks lēmums, jo tas ir tilts uz austrumu tirgu. Iepazīstoties ar “LEAX” ražotni Zviedrijā, var secināt, ka ražošanas process ir ļoti līdzīgs rūpnīcai Rēzeknē, vienīgi Köping varēja vērot modernākas ražošanas līnijas, kur cilvēka roku darbu aizstāj roboti.

Vizītes ietvaros bija iespēja apmeklēt arī nelielu kokapstrādes uzņēmumu Köping apkaimē – “Ljungtra AB”, kas pārstrādā Norvēģijas egles koku. Uzņēmumā nodarbināti vien 19 strādājošie, gada apgrozījums ir 10,5 milj. eiro. Uzņēmums ražo gan brusas, gan šķeldu, pilnībā pārstrādājot visu iepirkto koksni.

Gan Zviedrijā, gan Norvēģijā izteikta augsta biznesa kultūra. LIAA pārstāvniecības vadītājs Norvēģijā Gatis Ginters sarunā ar Rēzeknes pārstāvjiem uzsvēra, ka uzņēmējam, kurš vēlas uzsākt sadarbību ar partneriem Norvēģijā, jābūt ļoti profesionāli sagatavotam piedāvājumam, skaidri definētām interesēm un reputācijas atsauksmēm. Norvēģijā pilsētās dzīvo teju 80 procenti iedzīvotāju, valstī pieaug imigrantu skaits, darbojas spēcīgas arodbiedrības un nozaru asociācijas, biznesa veiksme balstās uz pazīšanos. Norvēģi meklē ilgtermiņa sadarbības partnerus, patlaban īpaši būvniecības jomā, jo ir aktivizējusies privātā dzīvojamā fonda celtniecība. Kā prioritārās nozares, kurās varētu veidoties sadarbība, G. Ginters minēja metālapstrādi un mašīnbūvi, informāciju tehnoloģijas. Tomēr Latvijas uzņēmumiem jāņem vērā, ka ikvienā jomā izaicinājums būs pēc iespējas zemākas ražošanas izmaksas, inovatīvi produkti, savukārt pārtikas nozarē ir noteikts vairāk ierobežojumu, dažām precēm tiek piemērota importa nodeva.

Lielākās Norvēģijas eksporta jomas ir naftas un gāzes ieguve, kuģniecība, mašīnbūve un metālapstrāde, kā arī informācijas tehnoloģijas. Uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai un inovāciju attīstībai aktīvi darbojas valdības izveidota institūcija Innovation Norway, kas nodrošina biznesa atbalsta sistēmu un finansējumu Norvēģijas preču un pakalpojumu eksportam. Šī institūcija var būt kā komerciāls partneris ārvalstu kompānijās, patlaban mērķteritorija ir Krievija, Balkānu valstis un Dienvidkaukāza reģions. Iepriekš Innovation Norway iesaistījās arī Baltijas valstu uzņēmumu attīstībā, tajā skaitā ir AS “Baltic Hydroenergy” (Spruktu HES), SIA “Baltik Pork” Allažos un koģenerācijas stacija Vangažos. Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai Innovation Norway tiešās investīcijas mūsu valstī vairs netiek veiktas.

Līdzīga valsts institūcija ir arī SIVA International Management, kas nodrošina atbalstu un ieguldījumus starptautiskajos Norvēģijas uzņēmumos, un arī šai organizācijai darbības mērķteritorijas ir Krievijas ziemeļrietumi un Balkānu valstis. Kā sarunā uzsvēra inovāciju centra pārstāvis Sergejs Šuvalovs, Norvēģija ieinteresēta augsti tehnoloģisku procesu attīstībā un klāsterveida projektos.

Zīmīgi, ka SIVA International Management centrālais birojs atrodas nevis galvaspilsētā, bet gan citā nozīmīgā rūpniecības un tūrisma centrā – Trondheimā, kas tiek dēvēta par Norvēģijas tehnoloģiju galvaspilsētu un arīdzan straujāk augošo pilsētu. No aptuveni 430 tūkstošiem Trondheimas apgabalā dzīvojošajiem ap 20 procenti ir studenti, vislielākais nodarbināto skaits – aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku Trondheimā nodarbināti tūrisma nozares uzņēmumos. Vietējās pārvaldes tiešais uzdevums ir radīt labvēlīgu dzīvesvidi, kurā sekmīgi attīstās arī bizness.

Vietējās pašvaldības kā biznesa atbalsta institūcijas min Innovation Norway un Norvēģijas Uzņēmēju konfederāciju (Confederation of Norvegian Enterprise (NHO)), kas ir lielākā komercuzņēmumu un biznesa organizācija Norvēģijā, kas apvieno vairāk nekā 21500 uzņēmumus, kuros nodarbināti 525 tūkstoši strādājošie. Konfederācijai ir 15 reģionālās pārstāvniecības un attīstīta sadarbība ar 21 nozaru asociāciju. Gan Zviedrijā, gan Norvēģijā būtiska loma ir uzņēmēju organizāciju sadarbībai ar arodbiedrībām. Darba ņēmēju organizācijas ir spēcīgi sociālā dialoga partneri, un tas ir jāņem vērā arī Latvijas uzņēmējiem, kas vēlas strādāt Skandināvijā, lai ievērotu noteiktos darba algas apmērus un sociālās garantijas.

Ziemeļvalstis gan pārsteidz, gan reizē arī sniedz vien apstiprinājumu tam, ka skandināvi ir konservatīvi. SIA “Ražošanas komercfirma Nook Ltd” Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītāja Inga Laganovska, secina, ka Norvēģijas tirgū Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem ienākt ļoti grūti. Vizītē gūtie iespaidi ir nozīmīgi, lai izprastu Latvijas eksporta priekšrocības un novērtētu sadarbības partneru prasības. Ja eksportam uz Vāciju būtiskākais kritērijs ir produkcijas kvalitāte, tad sadarbībai ar Norvēģiju ir jāgatavojas vēl rūpīgāk un jānodrošina gan rekomendācijas, gan arī jārēķinās ar skandināvu patriotismu. I. Laganovska arī piebilst, ka šādas projektu aktivitātes veicina uzņēmēju vispārējo informētību, kā arī sekmē savstarpējo sadarbību un pozitīvās pieredzes pārnesi.

Savukārt uzņēmuma “Verems” RSEZ SIA ražošanas vadītājs Kaspars Teicāns akcentē LIAA pārstāvniecības Norvēģijā profesionalitāti, lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem izprast, kurās jomās ir perspektīvi attīstīt sadarbību ar ziemeļvalstīm. Jānovērtē, ka tirgus ir ļoti specifisks ar savām iekšējām tradīcijām, kur būtiskas pat ne izmaksas, bet ilgtermiņa sadarbība ar labu reputāciju.

RSEZ SIA “Redius” valdes loceklis Aleksandrs Jefremovs vērtē, ka Norvēģijas tirgus ir sarežģītāks nekā Zviedrijas tirgus un šī atšķirība ir ne tik daudz birokrātiska, cik mentāla – norvēģi biznesa vidē ir noslēgtāki, ir nozares, kurās eksports uz šo valsti vispār nav iespējams. A. Jefremovs: “Zviedrijā un Norvēģijā nav tāda atbalsta mehānisma kāds ir Rēzeknes Speciālajā ekonomiskajā zonā un tas mūsu uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem būtu jānovērtē. Turklāt pārsteidza apgalvojums, ka biznesa inkubatori ir novecojis biznesa atbalsta modelis, bet Latvijā, piemēram, mans uzņēmums veiksmīgi izmanto šīs abas iespējas.” Ņemot vērā, ka Norvēģijas biznesa vide vērtējama kā noslēgta, Latvijas uzņēmumiem uzsākt sadarbību ar norvēģiem un eksportu uz šo valsti būs visai sarežģīti, ja nebūs labu partneru Norvēģijā. “Ļoti profesionālu iespaidu atstāja LIAA pārstāvniecība Oslo, kas ir pamats veidot labas partnerattiecības, lai strādātu Norvēģijā. Ar LIAA starpniecību var informēt daudz plašāku sadarbību,” piebilst A.Jefremovs.

RSEZ pārvaldniece Sandra Ežmale: „Iespēja RSEZ pārvaldei un uzņēmējiem piedalīties Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā “Uzņēmējdarbība un rūpniecība” ir teicams atbalsts, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju un zināšanu līmeni metālapstrādes, kokapstrādes un informācijas tehnoloģiju jomās. Gūtā informācija būs noderīga sadarbībā ar Zviedrijas un Norvēģijas investoriem, kas vēlēsies attīstīt savu darbību RSEZ teritorijā, kā arī atbalsta sniegšanā RSEZ strādājošajiem uzņēmumiem, kas apgūs jaunus eksporta tirgus.”

Par projektu:
Projektu Nr.BI-GRO-368 „Ekonomiskās sadarbības, uzņēmējdarbības un inovāciju iespējas starp Latvijas, Zviedrijas un Norvēģijas metālapstrādes un kokapstrādes MVU un biznesa organizācijām” (Z-B MVU) īsteno pašvaldību kopīgā iestāde “Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde” Nordic – Baltic Mobility programme ietvaros, ko Latvijā administrē Ziemeļu ministru padomes birojs. 70 procentus no projekta izmaksām sedz Nordic – Baltic Mobility programme, pārējos izdevumus apmaksā projekta dalībnieki un iesaistītās institūcijas. Projektā piedalījās RSEZ pārvaldes, RSEZ un Rēzeknes Uzņēmēju biedrības uzņēmumu “Verems”, “Redius”, “Nook Ltd” un “MS-IDI” pārstāvji un Latvijas Darba devēju konfederācijas koordinatore Latgales reģionā.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Uzņēmējdarbība un rūpniecība” sniedz finansiālo atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, biznesa inkubatoriem un organizācijām uzņēmējdarbības un ražošanas jomās mācību vizīšu, pieredzes un apmācību apmaiņas vai sadarbības tīklu īstenošanai. Programmas mērķis ir veicināt ekonomisko sadarbību, uzņēmējdarbības vides, reģionālās sadarbības un inovāciju attīstību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā. Programmu finansē Ziemeļu Ministru padome un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības.

Sagatavoja Skaidrīte Baltace
Papildus informācija:
Sandra Ežmale, P/i “RSEZ pārvalde” vadītāja
Tālr. 64625941, mob. tel. 28633550, e-pasta adrese: info@rsez.lv, www.rsez.lv