Daugavpils novadā noritēs Benedikta Skrindas atceres pasākums

Vieni no izcilākajiem Latgales kultūras darbiniekiem – brāļi Skrindas. Šogad 145. dzimšanas diena aprit katoļu garīdzniekam, mariāņu tēvam un publicistam, priestera Kazimira un ārsta Antona Skrindu brālim Benediktam. Godinot Benediktu lielajā dzīves jubilejā, atceres pasākumu esam ieplānojuši kopā ar Viļānu baznīcas mariāņu tēviem 2013.gada 25.martā. Pasākums sāksies Skrindu dzimtas muzejā (Daugavpils novads, Vabole, Vaboles pagasts) plkst.11.30 ar atceres mirkli represijās cietušajiem.

Sadarbībā ar Vaboles pagasta pārvaldi, godināsim savus pagasta iedzīvotājus, kuri ir piedzīvojuši represijas. Ar mums kopā būs Līksnas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas jauniešu koris, Vaboles vidusskolas kapela un Vaboles kultūras nama etnogrāfiskais ansamblis „Vabaļis”. Tālāk ceļš vedīs uz Viļānu Romas katoļu baznīcu un klosteri, kur tēvs Benedikts draudzes darbam atdevis visus sava mūža pēdējos 37 gadus.

Ieskats Benedikta Skrindas autobiogrāfijā (1868-1947)

Dzimis Līksnas pagasta Mukānos Donata un Apolonijas ģimenē kā otrais bērns.

Pēc vecāku nāves viņš uzņēmās saimniecības vadīšanu un divu jaunāko brāļu – Kazimira un Antona – audzināšanu. Pelnīja iztiku, nodarbojoties ar zemkopību, kā arī bieži pieteicās mūrnieka darbiem. Pateicoties viņa pūlēm, abi brāļi varēja mācīties Pēterburgas ģimnāzijā.

Sasniedzis 31 gadu vecumu, Benedikts beidzot varēja realizēt savu jaunības aicinājumu – 1899. gadā viņš iestājās Pēterburgas Garīgajā seminārā un pēc tā beigšanas 1903. gadā tika iesvētīts par priesteri. Viņa pirmā darba vieta bija Omskā, kur viņš kalpoja kā vikārs divus gadus. 1905. gadā Benediktu nozīmēja par vikāru Pēterburgas sv. Katrīnas draudzē.

1907.gadā viņš atgriezās Latvijā un tika nozīmēts par prāvestu Jezupovas draudzē, vēlāk pārcelts uz Bukmuižu, pēc tam uz Andrupeni.

1914.gada vasarā viņam tika uzticēta Balvu draudze, bet 1919.gadā četrus mēnešus bija spiests slēpties, tāpēc, ka boļševiki bija piesprieduši nāves sodu. Darbojoties Balvu draudzē, B. Skrinda piedalījās Latgales skolotāju kursu rīkošanā un vadīšanā.
1923. gadā pēc arhibīskapa Springoviča uzaicinājuma iestājās Mariāņu Kongregācijā un devās uz Mariampoli uzsākt novicinātu.
1923.gadā B. Skrinda iestājās mariāņu klosterī un jau 1924.gadā tika nozīmēts par jaundibinātā Viļānu klostera priekšnieku un draudzes prāvestu.

Šajā klosterī un draudzē – ar neilgu pārtraukumu T. Benedikts kalpoja līdz mūža beigām.

Benedikts Skrinda ir sarakstījis un izdevis vairākas garīga un vēsturiska satura grāmatas. „Svātam Stanislavam Kostkai” (1913.g)., „Jēzus Kunga sirds mēness” (1920), ”Par vysusvātōkū sakramentu” (1921), „Apdūmoj un izmeklej” (1926), „Atmiņas par Kazimiru Skrindu” (1936), tulkojis Tomasa nu Kempis „Par Kungam Jezum pakaļdareišonu” – četras grāmatas (1936).
„Byusim ideāli, mīļosim sovu tautu un zemi un kai arī tūs, kas jos deļ tik daudz ir cītuši un strodojuši, un pi tam – vysu tu tikai nu teiras mīlesteibas. Tod arī Latgolas liktiņa putneņš aizlidos prīceigok un nabyvs vairs taidu, kas nazyn, ka laime mit pašā ciylvakā. Tod arī brolim Skryndom paliks viglokas smiltis, jo tautas un dzimtines liktiņs jim kai akmiņs gulstas uz sirds…” J. Retejiņš „Zīdūnis,1930.g.”

Informāciju sagatavoja:
Skrindu dzimtas muzeja direktore Anna Lazdāne