Roksti pareizi latgaliski

Vai tu proti rakstīt pareizi latgaliski? Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Balkanos 15 interesenti no 26. līdz 29.jūlijam piedalījās latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures seminārā „Roksti!”, kuras mērķis bija uzlabot latgaliešu rakstu valodas zināšanas, izzināt Latgales kultūrvēsturi un papildināt prasmes preses materiālu sagatavošanā par reģiona kultūras dzīvi reģionālajiem un valsts medijiem. Seminārā piedalījās interesenti no Ludzas, Viļakas, Balviem, Kārsavas, Daugavpils, Rēzeknes, Varakļānu, Preiļu un citiem novadiem.

Četras dienas dalībniekiem aizritēja nemanot, jo semināra organizatori – biedrība „Latgolys Studentu centrs” un latgaliešu kultūras ziņu portāls „Latgalīšu kulturys gazeta” (lakuga.lv) ar LR Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programmas atbalstu bija sastādījuši interesantu darba kārtību. „Lai arī šobrīd dzīvoju un strādāju Rīgā, esmu par latgalisko. Šis ir mans sirdsdarbs. Seminārs notiek Viļakas novadā, lai parādītu bagāto kultūrvēsturisko mantojumu”, atklāja viena no semināra organizatorēm šķilbēniete Edīte Husare.

Katru dienu rīta pusē notika latgaliešu rakstu valodas nodarbības. Lai izzinātu latgaliešu valodas vēsturi, tā ir jāpēta kontekstā ar latgaliešu vēsturu. Valodniece un pētniece Ilze Sperga atklāja, ka latgaliešu valoda ir attīstījusies ar kāpumiem un kritumiem, 17.gs. latgaliešu valodas rakstībai liela ietekme ir bijusi no poļu un vācu valodām. Pirmā saglabājusies grāmata latgaliešu valodā ir „Evangelia toto anno…” no 1753.gada. Nozīmīgs notikums vienotas latgaliešu valodas rakstības izveidē notika Pēterpilī 1907.gadā, kad latgaliešu inteliģences sanāksmē ortogrāfijas jautājumos piedalījās tā laika latgaliešu valodnieki (Fr. Trasuns, N. Rancāns, K. Skrinda, O. Skrinda u.c.). Lielu soli latgaliešu ortogrāfijas izveidē spēra Pēteris Strods. Viņa veidotā ortogrāfija kļuva par pamatu tālākas latgaliešu rakstības izveidē. Baltu filoloģe Māra Mortuzāne atklāja, ka nereti latgalieši viens otram jautā: „Kāpēc jāmācās, jāpilnveido rakstība, ja var izmantot vecos likumus?”. „Darbs ar valodu ir nepārtraukts process, lietojot valodu, rodas problemātiskas situācijas. Valodnieku uzdevums ir vienoties par pareizrakstības likumiem,” skaidroja M.Mortuzāne. Latgaliešu pareizrakstības noteikumi ir izdoti 2008.gadā. Māra Mortuzāne skaidroja, ka lietvārdiem latgaliešu pareizrakstībā ir 6.deklinācijas, tieši tik pat cik latviešu valodā. Kad rakstām latgaliski, šie pareizrakstības likumi ir jāievēro, jo katra apgabala ļaudīm, tomēr gribās rakstīt tā kā runā.

Iepazināmies ar divi izcilu latgaliešu devumu Latgales kultūrā. Par Ontona Slišāna ieguldījumu pastāstīja Upītes bibliotēkas vadītāja, dzejnieka un novadpētnieka Antona Slišāna meita Mārīte Slišāne. Ar Miķeļa Bukša devumu iepazīstināja Balvu Centrālās bibliotēkas vadītāja Ruta Cibule. Noderīgas bija lekcijas par to kā sagatavot labu rakstu un par fotografēšanas mākslu. Galvenais vienmēr ir domāt par savu lasītāju, uzrunājot to ar virsrakstu, atklājot raksta būtību pirmajā teikumā un pievienojot fotogrāfiju, kas visprecīzāk raksturo notikumu.

Mācoties tikai gramatiku, neizjustu valodas dzīvīgumu, tāpēc pēcpusdienās apmācību dalībniekiem bija iespēja praktizēt latgaliešu valodu, lasot dzejnieču Annas Rancānes, Ingrīdas Tēraudas un Emīlijas Kalvānes dzeju. Bija iespēja kļūt par aktieriem un iestudēt pasaku „Gailītis un vistiņa” trījos scenārijos: melodrāma, trilleris un komēdija. Lai semināra dalībnieki nejustos vientuļi un labāk iepazīstos ar Ziemeļlatgales tradīcijām, katru vakaru viesojās kāds kolektīvs. Folkloras kopa „Rekovas dzintars” mācīja semināra dalībniekus dziedāt latgaliski, Baltinavas amatierteātris „Palādas” izspēlēja ainas no izrādes „Ontons i Anne”, muzikālu priekšnesumu sniedza grupa „Napruots” un Ziemeļlatgales dančus mācīja Upītes jauniešu folkloras kopa.

Dalībnieku un organizatoru vērtējums par semināru
Mārīte Slišāne atzinās: „Sen esmu gribējusi gūt radošu atpūtu. Edīte Husare man atsūtīja uzaicinājumu piedalīties kā lektorei, bet es gribēju kļūt arī par dalībnieci. Te valdīja ļoti draudzīga un atbrīvota atmosfēra. Esmu latgaliešu valodu mācījusies Rēzeknes augstskolā, bet vieglāk mācīties kopā nevis vienam pašam lasot gramatikas grāmatu. Esmu piepildīti pavadījusi šo semināru. Tā kā pēc dabas esmu kautrīga, tad šis seminārs man deva drosmi atvērties, impulsu runāt. Esmu ieguvusi jaunus draugus un ceru, ka mūsu sadarbība turpināsies arī nākotnē. Ceru, ka mums visiem nākotnē izdosies satikties citos projektos un pasākumos”.

Aleksandrs no Daugavpils, daloties iespaidos par semināru, sacīja: „Man ļoti patīk runāt, palasīt latgaliski. Ļoti patīk klausīties latgaliešu valodu. Ikdienā man nav iespēja praktizēt latgaliešu valodu. Jau divus gadus mēģinu runāt latgaliski. Visvairāk šeit man patika atmosfēra, kopīga dziedāšana un runāšanās. Uzzināju jaunus nosacījumus par latgaliešu valodas pareizrakstību. Cenšos regulāri apmeklēt latgaliskos pasākumus. Lasu grāmatas par latgaliešu kultūru un vēsturi, divu gadu laikā esmu iepazinies ap 200 grāmatām latgaliešu valodā. Katru dienu lasu portālu Lakuga”.

Valodniece Ilze Sperga pastāstīja: „Nu jau ir pagājuši 12 gadi kopš 2000.gada rīkojam pasākumu “Vosoruošona”, esmu priecīga, ka šajā laikā ir mainījusies sabiedrības attieksme, ir lielāka interese par latgalisko. Šobrīd vairs nav haosa ortogrāfijā, ir pieņemti Latgaliešu pareizrakstības noteikumi, tāpēc varam mācīt ortogrāfiju. Domāju, ka šāds seminārs ir nepieciešams, droši vien varētu notikt arī nākamgad. Šī semināra mērķis ir skaidrs un konkrēts – mācīties latgaliešu valodas pareizrakstību. Lietojot valodu, saprotam, ka latgaliešu gramatikai ir savi likumu, savi izņēmumi, tāpēc ir jāmācās, lai rakstītu pareizi. Galvenais, lai ikdienā novados Latgalē sazinātos, runātu un rakstītu latgaliski. Skolās arī varētu mācīt latgaliešu valodu. Latgaliešiem ir par maz pašlepnuma, šāds seminārs ir iespēja paaugstināt savu pašlepnumu”.

Savas valodas izloksnes īpatnības ir Ziemeļlatgalē un savas – Dienvidlatgalē. Runāsim katrs savā izloksnē, bet rakstot padomāsim – vai patiešām rakstām pareizi. Ja ir interese par latgalisko, tad šovasar ir iespēja apmeklēt vasaras kursus – nometni “Vosoruošona”, kas notiks Rogovkā no 21. – 24.augustam, informāciju par pieteikšanos, skatīt lakuga.lv/2012/06/04/aicynoj-vosoruosona-2012/.

Lai aplūkotu fotogaleriju, uzklikšķiniet uz bildes!

Informāciju sagatavoja: semināra dalībniece Vineta Zeltkalne
Foto: Vineta Zeltkalne un Edīte Husare