Rēzeknē atklās pieminekli kultūras darbiniekam Antonam Kūkojam

Trešdien, 8. augustā, Rēzeknē, Trešā pasaules latgaliešu saieta pasākumu laikā, tiks atklāts piemineklis nesenam laikabiedram, Latgales kultūras darbiniekam, māksliniekam un dzejniekam, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekam Antonam Kūkojam (1940-2007), informēja Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības valdes locekle Skaidrīte Baltace.

Pieminekļa tēlniece ir Svetlana Skačkova, tas tiek izgatavots Sanktpēterburgas Monumentālo skulptūru lietuvē. Kūkoja pieminekļa atklāšana notiks skvērā pie Latgales Kultūrvēstures muzeja.
Jau ziņots, ka līdzšinējie pasaules latgaliešu saieti bijuši zīmīgi ar pieminekļu atklāšanu. Dažādi pasākumi turpināsies līdz 10. augustam.
9. augustā paredzēti pieminekļa Vienoti Latvijai atdzimšanas 20. gadskārtas pasākumi ar novadu sveicieniem un folkloras kopu sasaukšanos, piemiņas plākšņu atklāšana publicistam, izdevējam, dzejniekam, politiķim un sabiedriskajam darbiniekam Francim Kempam (1876-1952) un Latvijas un Latgales patriotam, zinātniekam, akadēmiķim, Latvijas Lauksaimniecības ministram (1951-1961), Krievijas Lauksaimniecības akadēmijas prezidentam, Vācijas, Ungārijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklim Aleksandram Nikonovam (1918-1995).
Savukārt būtiskākie notikumi Trešajā pasaules latgaliešu saietā norisināsies 9. augustā un 10. augustā, kad paredzēta Trešā pasaules latgaliešu konference Latvijas neatkarības laiks – Latgales iespēja vai iznīcība. Tajā aicināti piedalīties zinātnieki, pašvaldību un valsts organizāciju darbinieki, nevalstisko organizāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, skolotāji, uzņēmēji, lai kopīgi izvērtētu Latvijas neatkarības laika Latgales attīstības tendences un lejupslīdes cēloņus ekonomikā, izglītības, valodas, kultūras politikā un aktīvi iesaistītos topošās Latgales atbalsta programmas realizācijā.
Šajā konferencē pirmo reizi tiks pārstāvēti arī Sibīrijas latgalieši, stāstot par savu izdzīvošanas pieredzi 20. gadsimta garumā. Konferencē notiks darbs vēstures, literatūras, folkloristikas un valodas sekcijās, paredzēta diskusija Tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstības nosacījumi Latgalē.
Pēc Latgaliešu kultūras biedrības iniciatīvas par pasaules latgaliešu saieta norises vietu Rēzekne kļūst ik pēc desmit gadiem, vienlaikus izvirzot sabiedrības, zinātnieku, tautsaimnieku, mākslas un kultūras darbinieku vērtējumam paveikto un nosakot jaunus mērķus nākotnei, ar priekšlikumiem un prasībām vēršoties valdībā un Saeimā.
Pirmais pasaules latgaliešu saiets Rēzeknē notika 1992. gadā no 11. līdz 13. augustam. Tas pulcēja visdažādāko jomu speciālistus, lai kopīgi vienotos par atmodas laika norišu stratēģiju un pārvērtībām, kas nepieciešamas Latgales reģiona atdzimšanai. Tapa lēmumi par latgaliešu valodas jautājumu aktualizēšanu, reģiona plašsaziņas līdzekļu un grāmatu izdošanas atbalstu, Rēzeknes Augstskolas izveidošanu.