Latgales Melnā vīzija

Latgales reģions ir izolēta, reti apdzīvota teritorija ar sadrumstalotu apdzīvojuma struktūru un zemas kvalitātes infrastruktūru, augstu migrāciju uz citiem reģioniem, augstu bezdarbu, zemu pakalpojumu kvalitāti un pakalpojumu nodrošināšanas iespējām, augstām transporta un pakalpojumu izmaksām, ražošanas bāzes deficītu un orientāciju uz dabas resursu, galvenokārt kokmateriālu, eksportu, izglītības iestāžu neatkarību no darba tirgus prasībām.


Reģions ir kā nomale gan valsts iekšienē, gan ES skatījumā, gan Austrumu valstu skatījumā. Attīstības centri ir nevienmērīgi izvietoti reģionā, un tas palielina nomales efektus. Ekonomiskā aktivitāte centrēta galvenokārt divos reģiona centros – Daugavpilī un Rēzeknē. Pārējie novadu centri ekonomiskās attīstības un pakalpojumu nodrošinājuma ziņā ir pārāk vāji, lai veicinātu apkārtējās lauku teritorijas attīstību, līdz ar ko pārējo teritoriju raksturo lielas pamestas zemes platības bez ražošanas / ienākumu ģenerēšanas funkcijām. Reģionā pastāv slikts ceļu savienojuma nodrošinājums starp reģiona novadiem un starp reģiona centriem un galvaspilsētu. Zemie ceļu kvalitāte, ātrums, ērtība un drošums apgrūtina reģiona centru / novadu sasniedzamību, kas ierobežo to ekonomisko attīstību. Dzelzceļu tīkla infrastruktūra ir neattīstīta un jauda ir nepietiekama gan kravu, gan pasažieru pārvadājumu jomā. Reģionu raksturo zema telekomunikāciju sakaru (ieskaitot internetu) kvalitāte un nevienmērīgs to pārklājums. Attīstības centru trūkums lielākajā reģiona teritorijā veicina migrāciju no lauku teritorijām uz reģiona centriem un no reģiona – uz Rīgu un ārvalstīm, līdz ar ko samazinās reģionālā darbaspēka kvalitāte un konkurētspēja, kā arī cilvēkresursu kapacitāte sabiedriskajā un privātajā sektorā. Augstā iedzīvotāju mirstība un zemā dzimstība kombinācijā ar migrāciju ir samazinājusi iedzīvotāju skaitu reģionā no 340 tūkst. cilvēku 2010.gadā līdz 303 t.clv. 2020. gadā un 275 t. clv. 2030. gadā. Reģiona iedzīvotāju novecošanās ir palielinājusi pieprasījumu pēc veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības, kurus zemo pašvaldību ienākumu dēļ nav iespējams nodrošināt. Izglītības jomā vienīgā augstākās izglītības jomā darbojas Daugavpils universitāte, kas nespēj atražot kvalificētu darbaspēku visa reģiona vajadzībām, kā rezultātā pastāv zems uzņēmējdarbības un inovāciju līmenis un zems ražošanas ar augstu pievienoto vērtību īpatsvars.

Sagatavojis mg.socd Juris Osis