Katrā Latgales pilsētā ir savs veiksmes stāsts

Spriežot pēc ekonomiskajiem rādītājiem, gada pirmais pusgads Latvijas tautsaimniecībai, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir bijis gana veiksmīgs. Tajā pašā laikā jaundibināto uzņēmumu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies, līdz ar to portāls Nekrize.lv vērsās pie Latgales reģiona biznesa inkubatora Ideju Viesnīca vadītāja Māra Igavena, lai noskaidrotu, cik aktīvi šogad jaunie uzņēmēji piesakās dalībai biznesa inkubatorā un kādi ir inkubatora lielākie veiksmes stāsti – raksta nekrize.lv

„Jāteic, ka pēdējais pusgads mums asociējas ar divām lietām – pirmkārt, daudzas labas biznesa idejas beidzot ir realizētas, otrkārt, esam izjutuši nelielu uztraukumu par sasniegtajiem rezultātiem. Attiecīgi Ekonomikas ministrijas pārstāvji šogad devās vizītēs uz visiem Latvijas inkubatoriem, lai noskaidrotu kādi ir programmu rezultāti – cik daudzi jauni uzņēmumi dibināti, cik darba vietas un produkti radīti. Tādējādi lemjot par to, kā strādāt turpmāk.

Spilgtākais un inovatīvākais produkts, kas, ja tā var teikt, ir šī gada veiksmes stāsts Latgalē, ir jaunais kalnu slēpošanas inventārs Againer. Tas samazina slodzi uz muskuļiem un locītavām, tādējādi dodot lielākas iespējas baudīt slēpošanu arī cilvēkiem ar salīdzinoši zemu fizisko sagatavotību. Mūsuprāt, šim produktam ir lielas perspektīvas. Mūsu tehnoloģiskais centrs palīdzēja idejas autoriem izgatavot prototipus, kuri tika vesti uz kalniem, testēti un pilnveidoti divu gadu garumā. Turklāt šogad pirmie 500 eksemplāri tiks pārdoti Francijas, Vācijas un Austrijas kalnu slēpošanas kūrortos.

Jāpiebilst, ka katrā Latgales pilsētā var atrast kādu veiksmīgu uzņēmumu. Piemēram, Daugavpilī tāds ir plastmasas izstrādājumu ražotājs Jordan Polymers, kas ir viens no pirmajiem biznesa inkubatorā „izauklētajiem” uzņēmumiem un ir sasniedzis augstus pārdošanas apjomus. Tikmēr Rēzeknē mūsu iniciatīvas rezultātā uzņēmums Virši zied ir uzsācis bišu stropu ražošanu. Tā ka veiksmīgu piemēru netrūkst.

Raksturojot jauno uzņēmumu aktivitāti, jāteic, ka tā ir viļņveidīga. Šogad noteikti esam viļņa augšgalā. Iespējams, uzņēmēji ir sarosījušies, pateicoties Lauku atbalsta dienesta aktīvajai darbībai, kas piedāvā dažādas atbalsta programmas. Mēs vairāk strādājam ar uzņēmumiem, kuri plāno ražot. Protams, ir daudzi uzņēmumi, kuri patlaban strādā pavisam citā virzienā, taču nākotnē tie tomēr plāno attīstīt ražošanu. Lielākajā daļā gadījumu tiem jau ir idejas par potenciālajiem produktiem, bet, ja nav, palīdzam tās radīt.

Runājot par perspektīvākajām nozarēm Latgalē, jāatzīst, ka pēdējā gada laikā ir jūtams informācijas tehnoloģiju nozares uzplaukums. Turklāt arī tādā tradicionālā nozarē kā metālapstrāde uzņēmēji „nesēž rokas klēpī salikuši” – darbs norit visu laiku. Uzskatu, ka Latgalē noteikti vajadzētu attīstīt mājražošanu, jo katrā nostūrī ir savi unikālie produkti, kurus varētu piedāvāt dažādos tirdziņos.”