Dzīves kvalitāti var uzlabot energosistēmas alternatīvas

Ar Krāslavas novada pārstāvju pieredzes apmaiņas vizīti uz Vāciju un Poliju noslēdzās Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Enerģijas alternatīvas – ilgtspējīgas enerģijas stratēģijas, kā iespēja reģionālajai attīstībai”/”PEA” īstenošana mūsu novadā. Vizītes galvenais mērķis bija iespējamo sadarbības modeļu meklēšana un apspriešana energoefektivitātes paaugstināšanai sabiedriskajās ēkās un daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kā arī lauksaimniecības sektora attīstība biomasas un biogāzes ieguvei.

Šai sakarā Krāslavas novada domes, Attīstības nodaļas un SIA “Krāslavas nami” darbinieki, kā arī uzņēmēji, apmeklēja biociematu Feldheim un kaņepju pārstrādes rūpnīcu Hauffaser Uckermark Prenzlau Vācijā, Uniejovas pašvaldību un Warmijas-Mazūrijas reģionu Polijā, tikās ar Dabīgo šķiedru un ārstniecības augu institūta pētniekiem Poznaņā un Warmijas-Mazūrijas reģiona Enerģētikas Aģentūras pārstāvjiem Olštinā, kā arī apmeklēja starptautiskās izstādes POLEKO – vide un enerģētika, un GMINA – reģionālā attīstība.

Biociemata Feldheim, kas atrodas 80 km attālumā no Berlīnes Vācijas-Polijas robežas tuvumā, apmeklējuma laikā krāslavieši iepazinās ar unikālu un veiksmīgu pašvaldības Treuenbrietzen, kurā dzīvo ap 200 Feldheim iedzīvotāju un kompānijas Energiequelle GmbH partnerības paraugu. Ciemats Feldheim 100% tiek apgādāts ar atjaunojamo enerģiju, kuru iegūst no vēja, saules, zemes un biomasas. Salīdzinot ar citiem Vācijas-Polijas pierobežas ciematiņiem, Feldheim nav bezdarba, jo gandrīz visi tā iedzīvotāji tiek nodarbināti uzņēmumā, kas ražo biomasu un biogāzi, apkalpo vēja enerģijas parkus un citus objektus. Saražotās enerģijas pilnībā pietiek pašiem un daļu ir iespējams pat pārdot.

Uzņēmumā Hauffaser Uckermark Prenzlau pilsētā tika demonstrēts tehnisko kaņepju pārstrādes process, jaunākās tehnoloģijas un saražotās produkcijas daudzveidība. Krāslavas novada zemnieks, kaņepju audzētājs Sergejs Zakrevskis atzīst, ka “vāciešu pieredze bija vērtīga ar to, ka kaņepju pārstrādes procesā iegūtās sastāvdaļas tiek izmantotas bez atlikumiem dažādos inovatīvos veidos”.

Krāslavas sadraudzības pilsētas Uniejovas mērs Juzefs Kačmareks (Jozef Kaczmarek) iepazīstināja ar pašvaldības vērienīgajiem tūrisma un vietējo kultūrvēsturisko objektu renovācijas projektiem, daudziem no kuriem iedvesmu Polijas partneri smēlušies Krāslavas novada apmeklējuma laikā pērn. Iepazīstoties ar Uniejovas enerģētikas sektoru, apmeklējām kompāniju TERMY UNIEJOW, kura mājsaimniecību un uzņēmumu apkurei izmanto dabīgo Zemes siltumu – ģeotermālos ūdeņus, kurus iegūst no pazemes (apmēram 2000m dziļumā) un tieši novada pilsētas apkures sistēmā. Ūdens temperatūra ir apmēram 68°C. Šis dabas “zelts” tiek izmantots ne vien apkurei, bet arī dažādos tūrisma objektos, kā, piemēram, SPA kompleksos atklātiem baseiniem.

Dabīgo šķiedru un ārstniecības augu institūta un Warmijas-Mazūrijas reģiona Enerģētikas Aģentūras vizītes laikā brauciena dalībnieki iepazinās ar jaunākajām tendencēm un pārrunāja divpusējās sadarbības iespējas energoaugu (kaņepju, linu u.c.) audzēšanas un to izmantošanas jomā. Krāslavieši iepazīstināja Polijas zinātniekus un enerģētikas jomas speciālistus ar savu pieredzi kaņepju audzēšanā un to izmantošanā ēku siltumizolācijā. Warmijas-Mazūrijas reģiona Enerģētikas Aģentūras vadītājs Andžejs Konecko (Andrzej Konecko) izteica vēlmi un puses pārrunāja turpmākās sadarbības iespējas energoefektivitātes, kā arī atjaunojamo energoresursu jomā.

Olštinas pilsētas Plaušu slimību slimnīcas katlu mājas, kur apkurei izmanto biomasu, un MINEX-INVEST Ltd. piederošās biogāzes ražotnes, kur enerģiju vietējam patēriņam plāno ražot ne vien no energoaugiem, bet arī no vistu mēsliem, kurus iegūs apmēram no 10 jaunuzceltās fermās mītošajiem putniem, apmeklējums rosināja Krāslavas novada lauksaimnieku un Attīstības nodaļas darbinieku diskusiju ar Warmijas-Mazūrijas reģiona Maršala biroja pārstāvjiem par turpmāko sadarbību un pieredzes apmaiņu tieši enerģētikas sektora jomā.

Jāatzīmē, ka projekta “PEA” mērķa – sekmēt reģionālo attīstību, samazinot enerģijas ieguves izdevumus un radot jaunu pievienoto vērtību, ieviešot inovatīvas un ilgspējīgas tehnoloģijas, sasniegšanai, Krāslavas novadā laika posmā no 2010.gada marta līdz 2012.gada decembrim tika īstenotas vairākas aktivitātes. Viens no neparastākajiem izaicinājumiem krāslaviešiem bija nekur iepriekš neizmantotas tehnoloģijas pielietošana ēku siltumizolācijā, kad ar vietējām kaņepēm tika nosiltināta Sociālā dienesta ēka.

Sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu Krāslavas novadam tika izstrādāta Enerģijas stratēģija līdz 2020.gadam un tās rīcības plāns, kas paredz konkrētus pasākumus un aktivitātes, kas veicamas, lai paaugstinātu energoefektivitāti visās energosistēmas daļās (ražošanā, pārvadē un lietošanā), kā arī veicinātu tiekšanos uz 100% atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumapgādē, aizvietojot nelielo daļu šobrīd izmantotos fosilos enerģijas avotus. Mūsu novads ir viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kurai tagad ir savs energoplānošanas dokuments, kuru pareizi un plānveidīgi izmantojot jau tuvākajā nākotnē ir iespējams būtiski paaugstināt energoefektivitāti katrā mājsaimniecībā un uzņēmumā.

Krāslavas novada domei ir liela pieredze pārrobežu sadarbības projektu īstenošanā, taču pirms dalības projektā “PEA”, novada speciālistiem un uzņēmējiem nebija tik lielu un nozīmīgu praktisko zināšanu no Eiropas partneriem tieši enerģētikas jomā. Dalība projektā “PEA” deva iespēju pārliecināties un gūt pieredzi, ka augstus enerģijas resursu taupības rezultātus var sasniegt ar pašvaldību mērķtiecīgu darbu, balstoties uz iedzīvotāju sapratni un atbalstu. Izrādās, ka vides un iedzīvotāju dzīves kvalitāti var būtiski uzlabot arī ar energoresursu taupību un zaļo tehnoloģiju maksimālu izmantošanu ikdienā.

Laila Vilmane,
Projekta PEA koordinatore Krāslavas novadā