Dombrovskis Latgalē diskutē par Daugavpils lidostas attīstību

Pēc publiskās diskusijas Grāmatu svētkros Krāslavā notika arī preses konference plašsaziņas līdzekļiem, kurā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

G. Upenieks izteica cerību, ka pēc premjera vizītes parādīsies kaut kas jauns uz Krāslavas kartes. Viņš novēlēja, lai Latgales glābšanas programma neapstātos: «Gan Krāslavas novads, gan pārējās pašvaldības ir gatavas strādāt ar savām attīstības programmām. Es pilnībā piekrītu, ka uzsvaram ir jābūt vērstam uz uzņēmējdarbību, citādi valstī taisīsim «vēlēšanu» objektus ar lieliem ieguldījumiem bez pielietojuma nākotnē.»

Māmiņu algu griestus dubultos

«Latgales Laiks» jautāja premjeram, kas valstī tiek darīts demogrāfiskās situācijas glābšanai, lai valstī bērns būtu gaidīts. Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka nākamajā gadā demogrāfisko problēmu risināšanai ir papildu iedalīti 38 miljoni latu. Būtiskākie pasākumi, ko varētu pieminēt, ir māmiņu algu griestu dubultošana – no 350 līdz 700 latiem un 30 procentiem no summas virs tā, dubultosies no 50 uz 100 latiem sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kas kopj bērnu. Pašlaik vēl tiek diskutēts par bērnu pieskatīšanas pabalstu vecākiem, kuru bērniem nav pieejamas pirmsskolas izglītības iestādes.

Valsts atbalsta intensitāte pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas ir pietiekoša, bet ir jautājums par atbalstu laikā no gada līdz pusotram, kamēr bērnu teorētiski var sūtīt uz pirmsskolas izglītības iestādi. Un otrs jautājums ir bērnudārzu pieejamība. Vietu bērnudārzos trūkst tieši turīgajās pašvaldībās, kur šī problēma nav risināta. Mērķdotācijas bērnudārzu infrastruktūras attīstībai varētu būt risinājums, bet šobrīd ap šo jautājumu ir daudz politisku kaislību.

Krāslavas mērs rosina katram skolēnam piešķirt 1000 latus

Krāslavas mērs savukārt atgādināja, ka ir jau bēdīga pieredze, kad ar sociālo pabalstu izmantošanu aiziet galējībās, viņš uzsvēra, ka visvairāk vecākiem līdzekļi ir nepieciešami bērnu izglītošanai. G. Upenieks ierosināja, bērnam uzsākot skolas gaitas, piešķirt vecākiem 3000 latus, un 1000 latus, sākot apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. Tādējādi «tiktu nošauti divi zaķi» – pirmkārt, bērns netiktu atdots internātskolā, augtu ģimenē, otrkārt, vecāki zinātu, ka pēc dažiem gadiem, kad mazajam būs jāiet skolā, šim nolūkam būs līdzekļi.

Ministru prezidentam tika jautāts arī par kvalificētu medicīnas māsu un arī ārstu atturēšanu no aizbraukšanas uz ārzemēm galvenokārt atalgojuma dēļ. Valdis Dombrovskis: «Cilvēku noturēšana veselības aprūpes jomā noteikti ir viena no prioritātēm. Taču valsts tiešā veidā neregulē māsu un ārstu algas, medicīnas iestādes darbojas kā kapitālsabiedrības. Ko mēs esam darījuši? Esam pēdējā gada laikā rindā pozīciju palielinājuši pakalpojumu apmaksas tarifus, kas slimnīcām savukārt ļauj lemt par atalgojuma palielināšanu. Ja paskatāmies 2013. gada budžetu, tad no 120 miljoniem latu, kas sadalīti prioritāriem pasākumiem, apmēram 40 miljoni ir tieši veselības aprūpei.

Premjers piebilda, ka ir uzsākts zemāko algu palielinājums gan pedagogiem, gan iekšlietu sistēmas darbiniekiem, kuri no nākamā gada saņems algu pielikumu, gan sociālās aprūpes sistēmā strādājošiem.

Lidostas dzīvotspēja jāvērtē Satiksmes ministrijai

«Latgales Laika» Ministru prezidentam jautāja arī par Daugavpils lidostu un tās dzīvotspēju. V.Dombrovskis skaidroja: «Problēma ir tāda, ka šis projekts, kurš sākumā bija apmēram trīs miljonu latu apmērā, ir «pieaudzis» pāri par 20 miljoniem. No ES fondiem, kas faktiski visi ir sadalīti, šādu summu nav iespējams atvēlēt. Pašreiz Daugavpils kopā ar piesaistītajām pašvaldībām šo jautājumu ar Finanšu ministriju risina, bet nav kur paņemt līdzekļus pēkšņi vairākkārtīgi pieaugušā apjomā.

Izanalizēt lidostas dzīvotspēju būtu Satiksmes ministrijas uzdevums. Mums ir piemērs – Liepājas lidosta, kura darbojas, bet kaut kāda attīstība notika tikai tad, kamēr valsts piemaksāja katram pasažierim, kurš sadomāja lidot, piecus latus. Diemžēl pašlaik nav tāda budžeta situācija, lai varētu katram piemaksāt. Līdz ar to arī ir šis jautājums, vai Daugavpils lidosta spēs komerciāli izdzīvot.»

Vjačeslavs Dombrovskis piebilda: «Tas būtu jautājums Latgales iedzīvotājiem, ko viņi vēlas. Ja latgalieši izvēlēsies lidostu, būs mazāk līdzekļu ceļiem, industriālajām zonām. Attīstības prioritātes, pirmkārt, ir jāizvēlas tiem, kuri labāk pārzina reģionu.»

Elektroniskās balsošanas vēl nebūs

Premjers runāja arī par elektronisko balsošanas sistēmu. Nākamā gadā pašvaldību vēlēšanās vēl elektroniskās balsošanas nebūs, jo IT sistēmu sagatavošana ir darbietilpīgs process. «Mēs zinām, kā valstī un pašvaldībās veicas iepirkumi, ir pārsūdzības, arī nepamatotas. Tādēļ nevar paļauties, ka visu izdosies paspēt tik saspringtos termiņos.»

Viņš piebilda, ka koncepcija pamatā ir atbalstīta, iebildumu nebija tik daudz no politiķu puses, kā no informāciju tehnoloģiju nozares speciālistiem, kuri plaši citēja, piemēram, Vācijas pieredzi.

Pretarguments ir tāds, ka bez sarežģītiem papildu līdzekļiem tiek liegta iespēja novērotājiem sekot līdzi vēlēšanu norisei, balsu skaitīšanai, no ekspertu puses izskanēja bažas par iespējamo vēlēšanu viltošanu. Igaunija tomēr ar šo problēmu ir tikusi galā un elektroniskās vēlēšanas notiek.

Autors: Āris Upenieks, Latgales Laiks