Atklāta vēstule NEPLP par latgaliešiem un viņu valodu kā pamatnācijas vērtību

Aicinām Latvijas nacionālās identitātes un integrācijas jomā atvērt jaunu lapaspusi. Biedrība “Latgolys Saeima” piekrīt Valsts prezidenta Andra Bērziņa viedoklim, ka latgalieši Latvijā ir pamatnācija, tādēļ arī latgaliešu valodas lietošana nedrīkst tikt nodalīta no latviešu literārās valodas.

Diemžēl reālajā dzīvē nākas sastapties ar dažādiem šķēršļiem. Piedzīvots, ka valsts iestādēs un tiesās to kvalificē kā svešvalodu un neuzskata pat par nepieciešamu atbildēt uz latgaliski sagatavotu iesniegumu. Arī Saeimā latgaliešu valoda sastopas ar pilnīgi nepamatotiem aizspriedumiem atsevišķu politiķu vidū, kas rada neizpratni gan Latgales, gan citu Latvijas kultūrvēsturisko novadu iedzīvotāju vidū. Plaša diskusija par latgaliešu valodas juridiskajiem aspektiem tika arī izklāstīta 2011.gada novembra numurā žurnālā “Jurista Vārds”. Diemžēl citos gadījumos plašsaziņas līdzekļos latgaliešu valodu nevaram dzirdēt.
Latgaliešu valoda un kultūra ir milzīga latviešu kultūras sastāvdaļa, 2. februārī, viesojoties Rēzeknē un sniedzot interviju Latgales reģionālajai radiostacijai “Latgolys Radeja”, apliecināja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Neizpratnē viņš bija arī par to, kādēļ vienīgais raidījums latgaliešu valodā Latvijas Radio skan minoritātēm domātajā programmā.
Biedrība “Latgolys Saeima” pievienojas Valsts prezidenta paustajai cerībai, ka jaunā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) paskatīsies uz šiem un citiem ar latgaliešu valodas lietošanu saistītiem jautājumiem no cita skatu punkta un latgaliešu valoda vismaz valsts apmaksātajos sabiedriskajos masu medijos tiks lietota biežāk, jo tās noliegšana vai nosaukšana par svešvalodu ir noziegums latviešu tautas priekšā. Latgaliešu valodas ignorēšana nevar dot pozitīvu impulsu, bet tikai vājina savstarpējo sapratni pat Latvijas pamatnācijas vidū.
Biedrība “Latgolys Saeima” uzskata, ka vismaz 2% valsts apmaksātā raidlaika sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos jāskan latgaliešu valodā. Aicinām pārskatīt kārtību, lai sabiedrības saliedētības darbā tiktu iesaistīti arī komerciālie plašsaziņas līdzekļi, un daļu sabiedriskā pasūtījuma varētu atvērt arī šai nozarei.

Patiesā cieņā –
Andris Slišāns,
biedrības „Latgolys Saeima” priekšsēdētāja vietnieks