Zaļā izaugsme, izmantojot biomasu, sauli un vēju

Par to, ka atjaunojamā enerģija ir viena no Latvijas attīstības prioritātēm un ekonomikas izaugsmes pamatnozarēm nākamajos gados, pārliecinājās Krāslavas novada pārstāvji – Valērijs Maslovs, SIA „Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs, Māris Lenis, SIA „Dridzmalas” uzņēmējs, Kaspars Dzergačs, ZS „Druviņi” zemnieks, Laila Vilmane un Līga Upeniece, projekta “Enerģijas alternatīvas – ilgtspējīgas enerģijas stratēģijas kā iespēja reģionālajai attīstība”/”PEA” koordinatore un asistente Krāslavas novadā, kas devās uz Dāniju un Zviedriju, lai iepazītos ar „zaļās” enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un pielietošanu dzīvē.

Brauciens sākās ar Zviedrijas pieredzes apgūšanu, kā pirmo apmeklējot uzņēmumu „Gryaab” AB, kas veic Gēteborgas un tai blakus esošo septiņu pašvaldību notekūdeņu attīrīšanu un ir viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Skandināvijā. Notekūdeņi nonāk Gryaab attīrīšanas iekārtās pa 120 km garu tuneļu sistēmu, iziet mehānisko, ķīmisko un bioloģisko attīrīšanu. Šis ir bezatkritumu process, jo ūdens attīrīšanas galarezultātā nogulsnēs nonākušās dūņas tiek izmantotas biogāzes iegūšanai.
Ljungby pašvaldībai piederošais uzņēmums „Ljungby Enerģija” ar siltumenerģiju apgādā Ljungby pilsētu un tai pieguļošos ciemus. „Ljungby Enerģija” katlu māja ir aprīkota ar 6 dažāda veida katliem, kuros kā kurināmo izmanto galvenokārt sadzīves atkritumus, kā arī šķeldu, kūdru, dabasgāzi, šķidro gāzi un eļļu. Saražoto siltumenerģiju uzkrāj speciālā rezervuārā, kas ļauj nodrošināt vienmērīgu katlu mājas darbību diennakts režīmā, neatkarīgi no laika apstākļiem. Savukārt Kristianstad pašvaldība siltumenerģiju ražo ne vien no šķeldas, bet arī no tās pašas katlu mājas dūmgāzēm. Šeit ir uzstādītas „Clean Air Tehnologies” AB jaunās tehnoloģijas.
Zviedrijas Dienvidos esošās Malmo pilsētas pašvaldībā brauciena dalībnieki iepazinās pieredzi par videi draudzīgo tehnoloģiju pielietošanu gan sociālo mikrorajonu pārveidošanai, gan jauno dzīvojamo sektoru būvniecībā. Interesanti, ka Zviedrijas pašvaldību projektus galvenokārt finansē pašas pašvaldības un dažādi valsts līmeņa fondi, nevis, kā Latvijā pierasts, ES struktūrfondi. Tā arī Malmo pašvaldības finansētais projekts „Ekostaden Augustenborg” ļāva 10 gadu laikā sakārtot sociāli nelabvēlīgu pilsētas rajonu. Projekts ievērojami veicināja šī rajona energoefektivitāti, kā, piemēram, mājokļu siltumizolācijai plaši pielietojot „zaļos” jumtu segumus (jumtam uzbērta augsne, kurā iestādīti dažādi augi un zāliens). Malmo ir saules kolektoru pilsēta. Svarīgi, ka tie ainaviski un arhitektoniski iederas pilsētvidē, un galvenokārt tiek izmantoti ūdens uzsildīšanai. Īpaši interesanta likās vienkāršā lietus ūdens novadīšanas un savākšanas sistēma, kas atklātā veidā caurvij māju pagalmus, veidojot miniatūrus kanālus, tādējādi lietus ūdens netiek uzreiz novadīts kanalizācijas sistēmā, bet gan tiek izmantots zālienu laistīšanai un pievilcīgas vides veidošanai, piemēram, strūklaku veidā. Arī Malmo jaunbūvētajos mikrorajonos tiek izmantota līdzīga lietus ūdens uzkrāšanas un novadīšanas metode. Malmo pašvaldība īpašu vērību pievērš arī sadzīves atkritumu šķirošanai. Pilsētas mikrorajonos ir izveidotas speciālas telpas, kurās atrodas apmēram ap 14 konteineriem visdažādāko kategoriju atkritumiem. Iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus, maksā mazāk nekā tie, kuri to nedara. Malmo pašvaldība ar mērķtiecīgu darbu, kā arī iedzīvotāju atbalstu un sapratni, ir sasniegusi augstus enerģijas resursu taupības rezultātus, tā ir paraugs citiem reģioniem kā kopīgs darbs un vienots mērķis – energoresursu taupība, zaļo tehnoloģiju maksimāla izmantošana ikdienā, var uzlabot ne vien vidi, bet arī padarīt labāku un lētāku iedzīvotāju dzīvi.
Zaļās Dānijās iepazīšana sākās ar neparasta ciema apmeklējumu Kopenhāgenas tuvumā. Hallingebjerg ekociematā dzīvo ap 70 videi draudzīgi domājoši un garā brīvi iedzīvotāji, kurus apvieno permakultūras principi – filozofija, domāšana un plānošana, kas nosaka pastiprinātu dabas procesu vērošanu, lai gūtās atziņas izmantotu lauksaimniecībā un sociālo jautājumu risināšanā. Ekociemata komūnas mājas būvētas no dažādiem dabai draudzīgiem materiāliem, kas nodrošina enerģijas taupību. Būvniecībā tiek izmantots praktiski viss, kas dabā atrodams un ir piemērots celtniecībai – salmi, kaņepju šķiedra, lopu mēsli, kā arī gliemežvāki, kas rotā māju jumtus. Ciemata notekūdeņu attīrīšanu veic kārkli, no kuriem iegūst kurināmo – šķeldu; ūdens sildīšanai tiek izmantota saules enerģija.
Viens no interesantākajiem bija Samsoe salas apmeklējums. Šī sala, kur atrodas Samsoe pašvaldība, savus 4100 iedzīvotājus pilnībā (100%) apgādā ar atjaunojamo enerģiju. Salā darbojas NVO „Enerģijas Akadēmija”, kuras viens no uzdevumiem ir iedzīvotāju informēšana par atjaunojamo enerģiju iegūšanas veidiem un optimālākajiem variantiem mājsaimniecībām. Salas iedzīvotāji izmanto praktiski visus enerģijas avotus – vēju, sauli, zemes siltumu, biomasu. Zaļās enerģijas pietiek gan pašiem, gan eksportam, līdz ar to tas ir labs peļņas veids gan valsts, pašvaldības un privātajiem uzņēmumiem, gan fiziskām personām.
Brauciena dalībnieki pārliecinājās par Dānijas un Zviedrijas slavu un pieredzi zaļās enerģijas tehnoloģiju jomā. Kaimiņu Ziemeļvalstu sasniegumu pamatā ir nopietna pieeja vides jautājumiem, izstrādātās stratēģijas, lai veiktu pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamo enerģiju, kā arī ciešā sadarbība starp pašvaldību un tās iedzīvotājiem. Dānijas un Zviedrijas pieredze un sasniegtais ļāva secināt, ka no atjaunojamiem resursiem tieši biomasa tuvākajā nākotnē ieņems prioritāro lomu zaļā siltuma un elektrības ražošanā. Tāpēc arī mūsu novadam ir labas iespējas kļūt par vienu no „zaļās enerģijas” reģioniem, radot jaunas darba vietas, attīstot jaunas un pielietojot esošās tehnoloģijas.
Pieredzes apmaiņas brauciens tika organizēts un finansēts Baltijas jūras reģiona programmas projekta „PEA” ietvaros.

Laila Vilmane,
Projekta PEA koordinatore Krāslavas novadā