Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs viesojas Latgalē

VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs tikās ar Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču, Rēzeknes pilsētas domes un Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem, lai apspriestu svarīgus jautājumus Rēzeknes pilsētai – Rēzeknes ekonomiskās zonas attīstības perspektīvas, Rēzeknes koncertzāles attīstības projektu, uzņēmējdarbības atbalsta iespējas.

Uz tikšanos ar VARAM ministru E.Sprūdžu ieradās visi Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītāji un pārstāvji. Norises vieta – Rēzeknes pilsētas domē, kur kopīgi tika diskutēts par aktuāliem jautājumiem, kā arī piedāvāti konstruktīvi risinājumi problēmām. Diskusiju atklāja LPR attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks uzsverot, ka ir gandarīts, ka ministra 1. vizīte ir tieši Latgales reģionā un minēja, ka visveiksmīgākā attīstības programma, kas dod efektu un attīstību ir pilsētvides programma, un nepieciešams tādu veidot reģionos.

Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne klātesošos iepazīstināja ar Latgales reģiona attīstības tendencēm un iespējām attīstīties nākotnē. Latgales plānošanas reģions ir izstrādājis Latgales stratēģiju 2030 un attīstības programmu. Latgales stratēģijas galvenais mērķis ir radīt ienākumus visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem, lai to sasniegtu ir izvirzītas četras galvenās prioritātes – prasmes, savienojumi, gudra pārvaldība, efektīvi uzņēmumi. Būtiski ir saskaņā ar valdības deklarācijas 96. punktu 2013-2017 plānošanas programmā jāievieš pilotprogramma Latgalei.

Diskusijas laikā LPR pašvaldību vadītāji aktualizēja pašvaldībām būtiskus jautājumus: iedzīvotāju ienākuma nodokļa procentuālais sadalījums pašvaldībām nākamā gada budžetā. Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs uzsvēra Latgales reģiona trīs galvenās prioritātes: lidosta, tranzītceļš, robežpunkti, kurām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Vairāki pašvaldību vadītāji atzina nepilnības GMI (garantētie minimālie ienākumi), jo būtiski šos maksājumus izvērtēt pašvaldību līmenī, nevis centralizēti. Ministrs pievienojās pašvaldību vadītāju viedoklim un iezīmēja kopējo mērķi – no sociālajiem atbalsta pasākumiem jāpāriet uz nodarbinātības veicināšanas pasākumiem.

Ministrs bija vienisprātis ar pašvaldību vadītājiem, ka „100-latnieku programma” nav pietiekami efektīva un vāji organizēta. Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs A. Bartaševičs atzina, ka šobrīd, kad nepieciešama vislielākā nodarbinātība, jo ziemas mēnešos samazinās sezonāla darba īpatsvars un daudzi iedzīvotāji atgriežas bezdarbnieku statusā, „100-latnieku programma” vēl nav izstrādāta jaunajam periodam. Kopumā vērtējot nodarbinātības jautājumu, pašvaldībām ir limitēta iespēja veicināt uzņēmējdarbību un ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas likumdošanā.

Visi diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka valstij jādomā par reģionu attīstību, jo tādējādi varētu attīstīties visa valsts kopumā, tādēļ nepieciešamas reģionālas programmas Eiropas Savienības finanšu līdzekļu apguvei. Svarīgi saglabāt 5 plānošanas reģionu modeli, un Latgales reģionam jābūt vienotam. VARAM ministrs E.Sprūdžs atzina, ka reģioni būtu tas instruments, kas noteiktu prioritātes reģionālā līmenī. Ministrs uzsvēra, ka pašvaldībām nepieciešama lielāka brīvība un tām pašām jālemj par noteiktiem jautājumiem savā novadā vai pilsētā.

Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par NAP (Nacionālās attīstības plāns), kura izstrādē būtu jāiesaistās plānošanas reģioniem. VARAM ministrs izteica domu, ka ņemot vērā Latgales plānošanas reģiona izstrādāto Latgales stratēģiju 2030 un Latgales programmu, LPR ir nepieciešamā kapacitāte dalībai NAP izstrādē.

VARAM ministrs E.Sprūdžs diskusijas noslēgumā uzsvēra, ka būtiski ir decentralizēt valsts funkcijas, un vairāk uzmanības pievērst reģionu attīstības līmeņa celšanai. Diskusijas noslēgumā visi dalībnieki vienojās par nekavējoties veicamajām aktivitātēm: 2014-2020 plānošanas periodā ES fondu apguves pamatojums – NAP ir jāizstrādā VARAM sadarbojoties ar plānošanas reģioniem, kā arī jāizstrādā reģionālās operacionālās programmas, jāievieš nacionālas programmas, kvotas un jāveido horizontāla politika.

Diskusijai sekoja Rēzeknes pilsētas celtniecības objektu apskate. Ministrs tika iepazīstināts ar Austrumlatvijas reģionālo daudzfunkcionālo centru, kas pašlaik ir vēl tapšanas stadijā. Paralēli Rēzeknē būvē radošo pakalpojumu centru, kas solās būt ļoti avangarda celtne, jo arhitekts iecerējis to kā zīmuļu torni un arī būtisks projekts – pilsētas centrālās ielas – Atbrīvošanas alejas rekonstrukcija. Ministram iesāktie projekti šķita daudzsološi un pilsētvidei būtiski, kā arī Latgales attīstībai ļoti nepieciešami. E.Sprūdžs tika iepazīstināts arī ar Biznesa inkubatoru Rēzeknē.

Kopumā ministrs bija gandarīts par vizīti Latgalē un atzina, ka latgalieši ir ļoti viesmīlīgi un Latgales reģionam ir viss nepieciešamais potenciāls, lai panāktu strauju attīstību.

Lai aplūkotu fotoreportāžu, uzklikšķiniet uz bildes!

______________________________________________________
Latgales plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, kura izveidota ar Reģionālās attīstības likumu un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. Latgales plānošanas reģions ir dibināts 2006. gada augustā ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Latgales plānošanas reģions darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Latgales plānošanas reģiona nolikumu un citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.

Ziņojumu sagatavoja:
Latgales Plānošanas Reģions
Rīgas birojs
Rīga, Tirgoņu iela 11, LV – 1050,
Tālrunis: 27857529
E-pasts: info@latgale.lv