Saeimas Attīstības plānošanas apakškomisija iestājas par plānošanas reģionu saglabāšanu
Otrdien, 8. februārī norisinājās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Attīstības plānošanas apakškomisijas sēde, kurā piedalījās Latgales Plānošanas Reģiona (LPR) un Latgales pētniecības institūta pārstāvji. LPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičs klātesošos iepazīstināja ar LPR sasniegumiem un reģionā realizētajiem projektiem. Turpmākajā diskusijā tika aktualizēts jautājums par valdības deklarācijas 13. panta trešajā punktā iekļautajiem plāniem likvidēt plānošanas reģionus.
Plānošanas reģioni veic tiem noteiktās valsts pārvaldes funkcijas: reģionāla līmeņa attīstības plānošanu, koordināciju, veicina pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, veic visu līmeņu attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ieviešanas vadību un uzraudzību, izstrādā un īsteno projektus reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietvaros, koordinē un organizē sabiedrisko transportu. Latgales plānošanas reģions aktīvi nodarbojas ar reģionu attīstībai paredzēto Eiropas Savienības Struktūrfondu apguvi, izstrādāti un ieviesti vairāki projekti Latgales reģionā, gan pārrobežu sadarbības programmās (BY, LT, RU), gan jomās, kas skar uzņēmējdarbības veicināšanu, tūrisma atbalstu un sociālo aprūpi.
Latgales plānošanas reģions informēja, ka pēdējā Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes (LPRAP) sēdē tika izskatīts jautājums par Nacionālā attīstības plāna (NAP) virzību. LPRAP pieņēma lēmumu, ka Ministru Kabinets tiek aicināts nekavējoties uzsākt darbu pie Nacionālās attīstības plāna 2014.-2020. gadam izstrādes, par atbildīgo nosakot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Šie pasākumi nodrošinātu pārdomātu nākamā plānošanas perioda fondu finansējuma apguvi saskaņā ar noteiktajām prioritātēm un garantētu ne tikai visas valsts, bet arī reģionālo un vietējo pašvaldību attīstību.
Sēdē piedalījās arī Balvu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Kazinovskis, kurš aktualizēja jautājumu par līdzekļu sadrumstaloto sadali, jo pašreizējais reģiona statuss liedz apgūt struktūrfondu līdzekļus. Viņš minēja arī to, ka Latgales sabiedrības viedoklis nesakrīt ar plānu par reģionu likvidāciju, jo netiek piedāvāts alternatīvs risinājums. Latgales pētniecības institūts piedāvā NUTS 2 reģionu modeli Latvijā, kas nozīmētu 5 reģionu izveidi: Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale un Rīga. Tas būtu ceļš uz valsts reģionalizāciju un resursu efektīvāku apguvi kopumā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas attīstības plānošanas apakškomisijas sēde
No kreisās: Andris Kazinovskis, Gunārs Upenieks, Māris Bozovičs un Māris Kučinskis
Sēdes laikā dalībnieki pauda vienotu viedokli, ka plānošanas reģioni ir jāsaglabā, to likvidācija novedīs pie tālākas Latvijas centralizācijas, reģioniem būs vēl mazākas konkurences iespējas jomās, kas skar cilvēkresursus, investīciju piesaisti, izglītību. Saglabājot reģioniem esošās funkcijas, ir iespējams tos attīstīt ilgtermiņā, kas veicinātu jaunu darbavietu radīšanu, paaugstinātu vispārējo labklājības līmeni reģionos.
Latgales plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, kura izveidota ar Reģionālās attīstības likumu un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. Latgales plānošanas reģions ir dibināts 2006. gada augustā ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Latgales plānošanas reģions darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Latgales plānošanas reģiona nolikumu un citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.
Ziņojumu sagatavoja:
Latgales Plānošanas Reģions
Rīgas birojs
Rīga, Tirgoņu iela 11, LV – 1050,
Tālrunis 29392686
E-pasts: pasts@latgale.lv
