Rēzeknes Trīspusējā konsultatīvā padome aicina decentralizēt valsts pārvaldi un noteikt Latgales reģionam atbilstošu finansējuma apmēru

Par steidzamiem risinājumiem Latgales reģiona attīstības nodrošināšanai nosakāma finanšu līdzekļu un investīciju plānošana integrēti reģionālā griezumā, īstenojot reģionālās programmas, Vienas pieturas aģentūras aktivitātes ieviešana, kā arī valstij piederošo funkciju decentralizācija un valsts finansējuma piešķiršana šo funkciju izpildei plānošanas reģioniem, par šādu aicinājumu 2011. gada 11. martā vienojās Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējā konsultatīvā padome, tajā skaitā pašvaldību, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, no Latgales reģiona ievēlētie 10. Saeimas deputāti, Latgales reģiona pašvaldību vadītāji.

Sanāksme, kas tika organizēta pēc Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējās konsultatīvās padomes iniciatīvas, piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji un Latgales Plānošanas reģiona administrācija.

Pēc Latgales Plānošanas reģionā apkopotās informācijas ekonomiskās un politiskās virzības rezultātā Latgales reģionā tiek strauji zaudēti cilvēkresursi – 2010. gada sākumā Latgalē dzīvoja 336 264 iedzīvotāji jeb 15,2% no valsts iedzīvotājiem, pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits reģionā samazinājies par 6,4%, kas ir lielākais samazinājums, salīdzinot ar citiem reģioniem. Pēc ekonomiskās attīstības rādītājiem Latgale 2007. gadā bija 1653 vietā no 1700 Eiropas reģioniem. Latgalē darbojas 13% no valstī aktīvajiem uzņēmumiem jeb 21 uzņēmums uz 1000 iedzīvotājiem (salīdzinoši Rīgas reģionā šis rādītājs ir 38, Eiropā – 50 uzņēmumi), vidējais mēneša atalgojums ir 247 lati, kas ir 69% no Latvijas rādītāja.

Latgales Plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina – Tabūne sanāksmē norādīja, ka reģionā notiek strauja pakalpojumu klāsta samazināšanās, bet līdz ar administratīvi teritoriālo reformu un novadu pašvaldību izveidi, rodas pakalpojumu pārklājums pie resursu samazinājuma.

Sanāksmes rezolūcijā tiek uzsvērts, ka funkcijas, kuras nepieciešamas reģiona attīstībai ir uzņēmējdarbības, tūrisma attīstības, kultūras attīstības veicināšana, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana un koordinēšana un autoceļu attīstības plānošana, pašvaldību sabiedriskais regulators.

Sanāksmes dalībnieki aicināja atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas nodrošināt valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu programmu finansējumu Latgales reģionam tādā apmērā, kāds ir adekvāts reģiona lielumam un tā iedzīvotāju skaitam. Līdz šim Latgales reģions bijis nevienlīdzīgākā situācijā par pārējiem, piemēram, Eiropas Savienības fondu finansējuma sadalē, kur Latgales reģionā pieejamais finansējums ir vien 9%, neraugoties uz to, ka reģionā dzīvo 15% no valsts iedzīvotājiem.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālā dialoga koordinatore Latgales reģionā Skaidrīte Baltace, apkopojot sanāksmē izteiktos priekšlikumus, uzsvēra, ka tikai sakārtota uzņēmējdarbības vide, prognozējama nodokļu politika, pieejami valsts un pašvaldību pakalpojumi, kvalificēti cilvēkresursi var nodrošināt reģionu attīstību un iedzīvotājiem labvēlīgu dzīves vidi. Uzņēmēji norāda, ka ir būtiski veikt valsts investīcijas infrastruktūrā Latgales reģionā, tajā skaitā ceļu infrastruktūrā, kas radīs pozitīvu ekonomisku efektu nozares līmenī, sekmēs nodarbinātību, palielinās nodokļu ieņēmumus un mazinās sociālo spriedzi. Tāpat izskanēja aicinājums risināt jautājumu par pierobežas teritoriju priekšrocību izmantošanu un vienkāršotas robežšķērsošanas jautājumu Krievijas un Baltkrievijas pierobežas reģionu uzņēmējiem un uzņēmējiem, kuri veic saimniecisko darbību minētajās valstīs.

Viens no sanāksmes aktuālajiem jautājumiem bija par plānošanas reģionu institūcijas turpmāko darbību. Atbilstoši Saeimas 2011. gada 3. marta lēmumam „Par plānošanas reģionu nepieciešamību”, kas nosaka par nepieciešamu turpmāku plānošanas reģionu iesaistīšanos teritorijas attīstības plānošanā, sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšanā likumā noteiktajā kārtībā un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto projektu īstenošanā, klātesošie atbalstīja plānošanas reģionu institūcijas saglabāšanu un valsts funkciju un deleģēšanu un valsts finansējuma piešķiršanu šo funkciju izpildei plānošanas reģioniem, tādējādi nodrošinot valsts pārvaldes decentralizāciju.

Jāatgādina, ka Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējā konsultatīvā padome 2011. gada 28. janvāra sēdē izskatīja Ministru kabineta 2010. gada 28. decembrī akceptēto informatīvo ziņojumu „Par plānošanas reģionu likvidāciju un to funkciju sadali starp novadu pašvaldībām un attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm” un nosūtīja vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darba grupai, rosinot diskusiju par valsts funkciju deleģēšanu reģioniem un koleģiālās institūcijas saglabāšanu reģiona interešu aizstāvībai.

Sanāksmes dalībnieki izteica gandarījumu par Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējās konsultatīvās padomes iniciatīvu saaicināt kopā pašvaldību, darba devēju, arodbiedrību, valsts pārvaldes institūciju pārstāvjus un Saeimas deputātus, kurus vieno Latgales reģiona attīstības intereses. Tika ierosināts organizēt šādas tikšanās kā regulāru pasākumu, aicinot uz diskusiju valsts pārvaldes institūcijas, kā arī visus tos interesentus un organizācijas, kuras atbalsta Latgales reģiona izaugsmi un attīstību. Uzņēmēji izteica priekšlikumu jau tuvākajā laikā aicināt uz sarunu satiksmes ministru un ekonomikas ministru.

Uz tikšanos ar Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējo konsultatīvo padomi, Latgales reģiona uzņēmējiem, Rēzeknes un Daugavpils pilsētu pašvaldību, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Rugāju, Viļakas, Viļānu novada pašvaldību vadītājiem bija ieradušies 10 no 16 Saeimas deputātiem, kuri ievēlēti no Latgales reģiona – Imants Bekešs, Aleksejs Burunovs, Inese Laizāne, Aleksejs Loskutovs, Ivans Ribakovs, Dmitrijs Rodionovs, Raimonds Rubiks, Rita Strode, Staņislavs Šķesters, Jānis Tutins.

^{Par Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējo konsultatīvo padomi: 2010. gadā izveidotajā Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējā konsultatīvajā padomē vienlīdzīgā skaitā pārstāvēta pašvaldība, darba devēji un arodbiedrības. Padome skata jautājumus, kas saistīti ar sociālo drošību, pilsētas un novada nozaru stratēģijām, izglītības, tajā skaitā profesionālās izglītības attīstību, nodarbinātību, starptautisko un nacionālo organizāciju lēmumu, rekomendāciju un ieteikumu piemērošanu, kā arī citus aktuālus jautājumus.}

Informāciju sagatavoja

Skaidrīte Baltace
Sociālā dialoga koordinatore Latgales reģionā LDDK īstenotā ES struktūrfondu projekta
„LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” ietvaros
Tālr./fakss 64633423; Mob. tālr. 29444334
e-pasta adrese skaidrite@lddk.lv