Finanšu ministrijas delegācija viesojas Latgales reģionā

Piektdien, 19. augustā pēc Latgales plānošanas reģiona (LPR) ielūguma Latgales reģionu apmeklēja Finanšu ministrijas delegācija, kuras sastāvā bija Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu (ES SF) un Kohēzijas fonda (KF) jautājumos ES SF vadošās iestādes vadītājs Aleksandrs Antonovs, Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktore Dace Grūberte, Projektu vērtēšanas departamenta direktore Diāna Rancāne un Publiskās infrastruktūras plānošanas nodaļas vadītājs Eduards Puriņš.

Vadošās iestādes delegācija satikās ar Latgales plānošanas reģiona, Daugavpils un Rēzeknes pilsētu domes pārstāvjiem, lai pārrunātu aktualitātes un problēmas ES SF ieviešanā, kā arī diskutēja par nākamo ES SF programmēšanas periodu.

Pārstāvji no Finanšu ministrijas tikās ar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāju Žannu Kulakovu, vietnieci Līviju Jankovsku, Attīstības departamenta projektu nodaļas vadītāju Dainu Kriviņu, Jāni Dukšinski Daugavpils cietokšņa pārvaldnieku, Viktoru Puzānu SIA „Daugavpils lidosta” valdes locekli un Pašvaldības akciju sabiedrības “Daugavpils Tramvaju uzņēmums” vadītāja vietnieku Oļegu Tolmačovu. Tika plaši diskutēts par Daugavpils lidostas tālāko attīstību. Latgales plānošanas reģiona attīstības padome pieņēma lēmumu, ka Daugavpils lidostas projekts ir stratēģiski nozīmīgs reģiona tālākai attīstībai un Latgales plānošanas reģions virzīja šo projektu kā stratēģisku Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas un Latvijas-Igaunijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansējuma saņemšanai.

Daugavpils pilsētas dome kopā ar Vitebskas un Pleskavas apgabala administrāciju ir sagatavojušas projekta pieteikumus. Un projekta pieteikums Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmai ir apstiprināts. Pašreiz šis projekts ir jāsaskaņo ar Baltkrievijas nacionālajām iestādēm. Kopējā projekta summa ir 2,8 milj. Eiro, no kuriem Daugavpils lidostai 2,3 milj., Latvijas pusē plānots uzlabot un rekonstruēt lidostas pievadinfrastruktūru. Latvijas-Igaunijas-Krievijas pārrobežu projekts lidostas attīstībai ir sagatavots par kopējo summu 4 milj. no kuriem Daugavpils lidostas finansējums 3 milj. paredzēti lidostas drošības funkciju nodrošināšanai.

Kā vēl viens nozīmīgs projekts tika diskutēts Daugavpils tramvaju tīkla attīstības projekts. Šobrīd izsludināts iepirkuma konkurss jauna ritošā sastāva iegādei. Kā norādīja Pašvaldības akciju sabiedrības “Daugavpils Tramvaju uzņēmums” vadītāja vietnieks Oļegs Tolmačovs: „Šobrīd interese par iepirkumu ir liela, jo konkursa nolikumus jau izņēmuši 14 pretendenti.”

Daugavpils pilsētas domes pārstāvji aktualizēja projektu par cietokšņa attīstību un tā izveidošanu par nozīmīgu tūrisma objektu reģionā.

Savukārt ar Rēzeknes pilsētas pašvaldības pārstāvjiem tika diskutēts par koncertzāles projekta virzību un iespējams vēl nepieciešami papildus līdzekļi, lai nodrošinātu pašvaldības līdzfinansējumu.

Šajā plānošanas periodā Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības ir aktīvi strādājušas un piesaistījušas ievērojamus ES SF līdzekļus pilsētu attīstībai, piemēram, Daugavpilī šobrīd ir projekti, kas apstiprināti par kopējo summu 98 797 616 milj. LVL. Salīdzinājumā ar Ventspili, kur uz vienu iedzīvotāju no ES Fondiem piesaistīti 1900 LVL, Daugavpilī ir 935 LVL un Rēzeknē 1498 LVL.*

Jāatzīmē, ka gan Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova, gan Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs un LPR administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne atzīst, ka viena no veiksmīgākajām ES SF programmām šajā plānošanas periodā ir bijusi pilsētvides attīstības programma, kas ir vienīgā horizontālā programma un sniedz pašvaldībām iespēju risināt kompleksi to attīstības problēmas prioritārā secībā. Šajā periodā ES SF programmēšana tika plānota nozaru un ministriju griezumā, kas ne vienmēr sniedz vēlamos rezultātus teritorijas mērķtiecīgai attīstībai, jo pašvaldības ir spiestas piedalīties atklātajos konkursos, kā arī jānovirza līdzekļi, nevis prioritāru jautājumu risināšanai, bet gan tam, ko piedāvā nozaru aktivitātes.

Reģiona pārstāvji atzīmēja, ka noteikti nākamajā plānošanas periodā šīs aktivitātes ir jāturpina, kā arī jānovirza finansējums pārējo pašvaldību attīstībai un Latgales reģiona stratēģijas 2030 un attīstības programmas ieviešanai.
________________________
Latgales plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, kura izveidota ar Reģionālās attīstības likumu un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. Latgales plānošanas reģions ir dibināts 2006. gada augustā ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Latgales plānošanas reģions darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Latgales plānošanas reģiona nolikumu un citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.

* Pēc Lielo pilsētu asociācijas sniegtajiem datiem.

Ziņojumu sagatavoja:
Latgales Plānošanas Reģions
Rīgas birojs
Rīga, Tirgoņu iela 11, LV – 1050,
Tālrunis: 27857529
E-pasts: pasts@latgale.lv