Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra būvniecība Rēzeknes Augstskolas studentiem paver prakses, bet turpmāk – brīvā laika pavadīšanas iespējas

Rēzeknes pilsētas domes īstenotā, valsts un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra būvniecības projekta realizēšana Rēzeknes Augstskolas studentiem šobrīd paver lieliskas prakses iespējas, savukārt pēc būvdarbu pabeigšanas tā kļūs par vietu, kur viņiem interesanti pavadīt brīvo laiku. Tas secināts studentu un projekta īstenotāju tikšanās reizē Rēzeknes pilsētas domē.

Pagājušajā nedēļā Rēzeknes Augstskolas studiju programmas „Būvniecība” 1. un 2.kursa studenti tikās ar objekta autoruzraugiem, arhitektu biroja „Vizuālās modelēšanas studija” vadītāju Uldi Balodi un projekta līdzautori un arhitekti Daigu Bikši, lai izklāstītu būves koncepciju. Tikšanās reizē piedalījās arī Projektu un investīciju pārvaldes vadītāja p.i., Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra izveides projekta vadītāja Inese Haite un SIA „Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekle Diāna Zirniņa. Jaunieši izrādījuši interesi gan par būvdarbu norisi, gan arī prakses iespējām un daudzfunkcionālā centra jeb koncertzāles darbu.

„Šobrīd Rēzeknes dome īsteno vairākus projektus, kas paredz sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecību un pilsētas infrastruktūras sakārtošanu. Līdz ar to topošajiem būvniekiem ir iespēja iegūt nenovērtējamu pieredzi, praksē vērojot būvdarbu norisi”, stāsta I.Haite.

„Šos miljonus Rēzeknei neviens tāpat nav iedevis, tie ir izcīnīti. Jebkurā pasaules valstī šādi reģionālie centri ir būtiska pilsētu un kultūras sastāvdaļa. Lai arī Rēzekne finansējumu objekta būvniecībai ieguva kā pēdējā, paveikto darbu apjoma ziņā tā ir aizsteigusies priekšā gan Cēsīm, gan arī Liepājai,” atzina U.Balodis.

Centra būvniecības vieta arhitektiem un projektētājiem radījusi savus izaicinājumus – tā atrodas zemienē, ko ieskauj apkārtējā apbūve. Savā būtībā tā bija viena nesakopta pilsētas vieta ar savu līdz šim nenovērtētu potenciālu.

Atbildot uz studentu un studiju programmas “Būvniecība” direktora Alekseja Avota jautājumiem par palu iespējām, U.Balodis norādīja, ka centra teritorija pēc būvdarbu pabeigšanas neapplūdīs. Viņš atzina, ka būvlaukuma hidroģeoloģiskā situācija ir sarežģīta, taču šie aspekti bija zināmi, uzsākot būvprojekta sagatavošanu, un pilnībā ievērtēti. Ņemot vērā būves specifiku tās pamatojuma risinājums arī labākās gruntīs būtu pietiekami komplicēts.

Būvprojekta risinājumu daļā, kuras sagatavošanā piedalījās sertificēts hidrologs un būvkonstruktori, paredzēti nepieciešamie pasākumi uzbēruma un upes krastu aizsardzībai pret izskalošanu. Tehniskajos risinājumos izmantotie materiāli jau ir pielietoti analogās situācijās. Saskaņā ar projekta tehnisko risinājumu, pēc būvdarbu pabeigšanas pagājušā gada plūdi neskartu daudzfunkcionālā centra ēku, tās pirmā stāva grīdas atzīme būtu par 1 metru augstāka par plūdu ūdens līmeni.

Savukārt šopavasar iespējams, var veidoties situācija, ka būvniecības teritorija pie ievērojamiem paliem varētu arī daļēji applūst. „Pašreizējā brīdī tas zemes līmenis, kas ir uzbērts un kurā tiek urbti pāļi, nav sasniedzis maksimumu. Bet tad, kad tiks izveidots ēkas pamatojums un līdz galam arī zemes piebērums, ēka atradīsies diezgan būtiski augstāk virs reģistrētās maksimālās plūdu atzīmes. Būvnieki tam ir sagatavoti. Viņu pašreizējais plāns ir nodrošināt pagaidu zemes uzbērumu, lai pasargātu strauju šīs teritorijas aplūšanu”, stāsta U.Balodis. Speciālisti regulāri veic pārbaudes, lai ēku netiktu pieļautas kļūdas un nebūtu problēmu ēkas ekspluatācijā.

Tomēr klātesošie bija vienisprātis, ka Rēzeknes upes gultne ir jāsakārto vai vismaz jāattīra. I.Haite norāda, ka pašvaldībai jau ir iestrādnes šajā jautājumā. Pirmais variants ir risināt slūžu atjaunošanas jautājumu Krasta ielā, kas ļautu akumulēt ūdeni. Otrs variants ir upes tīrīšanas darbi. Ne mazāk svarīgs jautājums ir arī HES darbības ietekmēšana un dežūrgrafiku ievērošana.

Studenti arī izrādīja interesi par to, kad koncertzāle uzsāks savu darbu un pauda nožēlu, ka patlaban Rēzeknē liela mēroga pasākumi un koncerti ir retums. Uz to D.Zirniņa norādīja, ka pašreiz pilsētā nav šādu lielu pasākumu rīkošanai atbilstošu telpu. Daudzfunkcionālā centra izveide ļaus piedāvāt vēl interesantākus un daudzveidīgākus kultūras un cita veida pasākumus pilsētā un reģionā. „Daudzfunkcionālā centra izveidi nav jāskata šauri – tikai caur jaunu darba vietu un kultūras pasākumu prizmu. Nav jāaizmirst par tā daudzfunkcionalitāti, piemērotību dažāda mēroga pasākumu rīkošanai, kino demonstrēšanai, konferenču norisei, kultūras kolektīvu darbam, laulību reģistrēšanai utt. Faktiski tā ir iespēja pilsētai, īstenojot pārdomātu kultūrtūrisma stratēģiju, piesaistīt cilvēkus no citiem reģioniem, kas pozitīvi ietekmēs tirdzniecības un pakalpojumu sfēru”, uzskata D.Zirniņa. Viņa piebilst, ka šādu objektu būvniecība ir faktors, kas veicina pilsētas pievilcību arī investoru acīs.

„Šis būs kultūras ceplis Rēzeknē un Latgalē”, tā par topošo Austrumlatvijas daudzfunkcionālo centru arhitekts Uldis Balodis.

Informāciju sagatavoja:

Diāna Zirniņa
SIA „Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekle
28603736
diana.zirnina@rezekne.lv