Bez tēmas 

Zīmyssvātku dzejuleiši

Cikom cylvāks meklej vysaidus cytaidus lobumus, pa ceļam atsarūn ari kaida vierteiga informaceja saisteibā ar Zīmyssvātkim.
LaKuGa.LV pīduovoj dzejūleišus, kas jiusim varātu nūderēt apsveikumu raksteišonai.


Zīmys svātku nakts / O. Skrinda

Ak, cik skaista un cik jauka
Zīmys svātku nakts.
Šymā naktī mīrs un dusa
Vysu zemi sadz.

Debesīs cik zvaigznis skaistys
Klusi, jauki mirdz.
Tai ar mīlesteibu laistuos
Vysu ļaužu sirds.

Reitā agri tūrņūs zvoni
Dusu, mīru trauc;
Kai iz Betleemu goni
Bazneicā ļauds brauc.

Tāvu Zemes Kalendars 1944. godam. – Daugovpiļs: Vl. Lōča izdevnīceiba, 1943. – 35. lpp.

Muotis aicynuojums Zīmyssvātkūs /Augusts Egluojs

Zīmys vokors lūgā stuojās klusi,
Zvaigznis otkon gaiši mirdzēt suoc, –
Bet es verūs vēļ iz ceļa pusi –
Varbyut bārni muni cīmā nuok.

Izauklieju, izaudzieju vysus,
Atdevu jums vysu, kas maņ bej;
Dzeivis namīrs sauce tuolēs jiusus,
Bej par šauru ustabeņa šei.

Ir jau labi pabyut svešuos moluos,
Cikom sirds vēļ jauna kryutīs ir,
Meklēt duorgakmiņus zemis oluos,
Sluopt piec tuo, kū bezgaleiba škir.

Tok kor Svātku katedralis zvona,
Egleitēs kod atmirdz sveču snīgs,
Bārni, vīntuleibys, vīntuleibys gona,
Atnuocit pi mane, kaids byus prīks! –

Goldā boltu goldautu tod kluošu
Un zam juo tik soldi smaržuos sīns, –
Klusā lyugšonā pret Pesteituoju stuošu,
Kas reiz dzyma nabadzeigs un vīns.

Zyrgu sajiugsit kai bierneibā jius poši,
Ilkšam kluotu sīsit zvaneņu,
Cauri pīsnygušam mežam braši
Brauksim tod iz boltū bazneicu. –

  • Svātku vokors lūgā satymst klusi,

Zvaigznis gaiši, gaiši mirdzēt suoc;
Verūs vēļ aizvīn iz ceļa pusi,
Varbyut bārni muni cīmā nuok. –

Tāvu Zemes Kalendars 1944. godam. – Daugovpiļs: Vl. Lōča izdevnīceiba, 1943. – 86. lpp.

Klusums /Aleksandrs Garančs

Nakts mīrs snauž dzili pīsnygušūs laukūs,
I klusums solts ar mieness gaismu staigoj
Pa snīga vyzuleišim drabūšim,
Pa kūku zorim bolti myrdzūšim
Ar zylu, zylu zvaigžņu vizmu vaigā.

Puor snīgūs īgrymušim muojūklim,
Kur lūgi raisa vīntuleigu gaismu,
Puor pazarem, kur vuovereitis snauž,
Tys boltus sapynus izkaisa i auž,
Ar zvaigžņu myrdzu, snīga dzierkšu kaismu.

Sleid kluss jis puori azarim i upem,
Kur straumu namīrs dzili ladā kolts
I plašums sastiņdzs breiniškeigi laistuos,
Kur sudobrainys gaismys straumis saistuos! –
Par vysu aužās zīmys klusums bolts.

Tāvu Zemes Kalendars 1944. godam. – Daugovpiļs: Vl. Lōča izdevnīceiba, 1943. – lpp.

Svātku naktī /Aleksandrs Garančs

Vīgli, lieni laižās snīga puorslys,
Vīgli kamanenis meikstā snīgā sleid.
Dzierd nu dīvnoma, šurp zvoni skaņ,
Viesteidami Betleemis svātū ziņu…
Tymsai cauri gaismys straumis veid.
Sirds tik klusi, klusi lyudzās maņ:

Smeļ šū svātumu i nes sev leidza
Cauri dīnom, moldu naktim, glyuņ kur grāks;
Nes šū skaidreibu kai saulis storu.
Šymā naktī Pesteituojs mums pīdzims.
Dzeivis tymsā voda lai Juo spāks
Vysus myus iz gaismys pavasari.

Olūts. – Daugovpiļs: Vl. Lōča izdevnīceiba, 1943. – Nr. 3. – 48. lpp.

Zīmys reits /Aleksandrs Garančs

Aiz ladā koltim azarim i jiurom, tuoli,
Aiz zylgmojūšim mežim, kolnim snīguotim,
Lāc jaunai dīnai saule myrdzūša i skaista.
Nu kūkim sormā kruzuļaini greznuotim
Viejs klusi spūžūs lada vyzuleišus laista.

Dej storu līksmis zali ladainajuos ryutīs,
Dej snīga klajumūs ar myrdzu žylbynūšu,
Dej kūku zorūs, puorslys vyzuļoj i speigoj.
Puor soltū zemi, lejūt gaismys straumi kūšu,
I sastyngušū dzeivi – meiluo saule leigoj.

Olūts. – Daugovpiļs: Vl. Lōča izdevnīceiba, 1943. – Nr. 3. – 76. lpp.