Voi boltkrīvu volūda Latvejā ir popularuoka kai latgalīšu volūda?
Ekonomikys ministreja atsasoka 2011.goda tautys skaiteišonā izmontuot īspieji beidzūt nūskaidruot Latvejis pamatīdzeivuotuoju volūdu eistynū lītuotuoju skaitu, koč ari jūprūjom vaļstej nav nikaidu statistikys ruodeituoju par latgalīšu volūdys lītuotuojim. Vysaiduokūs olūtūs tys nūruodeits nu 100 000 leidz 300 000.
Jau īprīšk ziņuots, ka Latvejis regionalūs i mozuok lītuotūs volūdu savīneiba (LatBLUL) ituo goda majī aicynova Ministru prezidentu Valdi Dombrovski izdareit vajadzeigūs lobuojumus Ministru kabineta nūsacejumūs vaicuojumā „Kaidu volūdu jius puorsvorā lītojit sātā?” pašreizejūs atbiļžu variantus (latvīšu, krīvu, boltkrīvu) papyldynuot ar īspieji atzeimēt „latvīšu/latgalīšu” – atbylstūši Vaļsts volūdys lykumam, kurā pasceits, ka latgalīšu volūda ir viesturisks latvīšu volūdys paveids.
Nav saprūtams Ekonomikys ministrejis (EM) aizbyldynuojums, ka itaids prīšklykums nav saistūšs tautys skaiteišonys anketu veiduošonys vyspuoreigam princypam – jimt vārā attīceiguo atbiļdes varianta potencialū izplateibys bīžumu. Saīt tai – EM skaita, ka niulinejā redakcejā pīduovuotī atbiļžu varianti ir popularuocī vaļstī i deļ tam nav vajadzeibys tūs papyldynuot.
Latgalīšu volūdys aizstuovi i entuziasti ir nasaprasšonā – itai EM paruoda, ka vaļstej ir svareiguok saskaiteit krīvu i boltkrīvu volūdys lītuotuojus, otkon atstuojūt molā latvīšu volūdys paveida (latgalīšu volūdys) vierteibu sorguotuojus. LatBLUL guodoj sadarbeibā ar Ekonomiykas ministru A.Kampara kungu atrysynuot itū puorprotumu leidz augusta beigam.
Ūtrs LatBLUL prīšklykums jau teik eistynuots – ministru prezidents Valdis Dombrovskis devs aizdavumu Izgleiteibys i zynuotnes ministrejai (IZM) saorganizēt dorba grupu situacejis izviertiešonai par latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu. Kai portalam LaKuGa.LV izadevs nūskaidruot, Latgolys planavuošonys regions dorbam IZM vadeitajā grupā izvirzejs Dagdys nūvoda deputatu Juri Viļumu; LatBLUL dorba grupā pīduovuojs Latvejis Universitatis asociātū profesori, filologejis doktori Lidiju Leikumu, Rēzeknis Augstškola – filologejis doktori Ilgu Šuplinsku.
Par cytu instaņču delegietajim puorstuovim portalam LaKuGa.LV nav seikuokys informacejis. Jemūt vārā plašū sabīdreibys interesi, teik guoduots, ka IZM dorba grupa iz pyrmū sasatikšonu varēs saīt vēļ pyrms oktobrī gaidamajom 10.Saeimys vieliešonom.
