Pīterdīna Rogovkā 2010
29. junī niu jau septeitu godu piec kuortys nūzarysynuoja tradicionalais Pīteram Jurceņam veļteitais pasuokums „Pīterdīna Rogovkā”.Gostu, saceisim, nabeja cīš daudz, koč i Dīvs ar laiceņu piec pasauļa leitovom nabeja žāluojīs. Tok tī vainuot var vīneigi sevi. Saimineicys lūmā, kai īrosts, beja nazkodejuo Nautrānu pogosta prīšksādātuoja, niu Rēzeknis nūvoda dūmis deputate Līvija Plavinska.
Pīminis breids Desetnīku kopūs pi tautā meilātajam dzejnīkam veļteituo pīminekļa – ūzula kūkā taiseituo poša P. Jurceņa stuova ar naatjemamū smaidu puor lyupom.
Tod vokora pusē bārzu bierzeitē nūtyka savīseigais pasuokums ar ailinīku (dzejnīku) i muzykantu daleibu. Itūgod Pīterdīna Rogovkā nūtyka uorpus telpom pi guņkura ar sīru i pi ols, ari sarunys piečuok vedēs drūsuok.
Pošu suokumu īvadēja Nautrānu pogosta jaunīši ar poštaiseitu muzykali teatralu uzvadumu „Žiguļa Sonāte”. Piec juo vysi apsavīnuoja divejuos kūpeiguos dzīsmēs, kas, prūtama līta, jau tradicionali beja „Vuolyudzeite” (poša Pītera Jurceņa vuordi) i „Skaidruo volūda”, kas Pīteram bejuse vīna nu meiluokūs. Taišni „Vuolyudzeitis” i muokslys kinys „Limuzins Juoņu nakts kruosā” deļ Pīters kliva par visim dzejis meilātuojam pazeistamu autoru.
Beja sabraukuši pošu latgalīšu ailinīki Anna Rancāne i Inta Nagla, kai ari juo laika bīdri Imants Lastovskis, Arnolds Auzeņš i cyti. Pasuokumā pīsadaleja ari P. Jurceņa lauluotuo draudzine Aina.
Taišni Reigys kungi i kuņdzis sataiseja nalelu puorsteigumu – pošā pasuokuma vydā sadūmova braukt pa celi iz sātu. Tok tys jau puorejim nalīdze tuoļuok izbaudeit itū breineigū pasuokumu, varbyut taišni tod īsasuoce sirsneiguokuo i atkluotuokuo dīnys daļa. Smukai spieļuoja Nautrānu gitaristu ansamblis Ivara Rjabovska vadeibā.
Cytus godus Pīterdīna ir bejuse slavana ar jautrajom politiku uzastuošonom, tok itūreiz par politiku daudz natyka runuots. Stanislavs Škesters aktīvai dzīduoja P. Jurceņa i cytu autoru dzīsmis, spālādams gitaru, a Jurs Viļums, zynoms ari kai Jureits, nūskaiteja puors sovys i cytu autoru ailis. Pa kaidam pantam izstuosteja i Raibīs Suņs (Oskars Orlovs). Pošuos beiguos ar sovom dzīsmem prīcynuoja daGunchi (Guntis Rasims).
Paļdis tim, kas beja, a tim kas nabeja – sasatiksim cytugod!
