Pēta alus dzeršanas paradumus Latgalē

„Lāčplēša alus darītava” šoruden izpētījusi alus dzeršanas paradumus Latgalē, Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē, atklājot dažādas atšķirības katrā reģionā. Pēc „Lāčplēša alus darītavas” apkopotajiem datiem, latgalieši apzinās, ka nav lielākie alus dzērāji Eiropā, tomēr astoņi no desmit aptaujātajiem labprāt dzer alu, kad atpūšas. Atšķirībā no citiem reģioniem, latgaļi arī krievu pārstāvjus uzskata par samērā lieliem alus dzērājiem, un braukšanas paradumu ziņā ir vieni no apzinīgākajiem iedzīvotājiem.

Alus dzeršana Latgalē – sena tradīcija

Latgalieši mīl baudīt alu, vairāk nekā 80% aptaujāto alu dzer brīvdienās, ejot pirtī, kā arī vasaras sezonā. Līdzīgi kā citos reģionos, Latgalē alus brūvēšana un baudīšana ir sena tradīcija, kas aprakstīta tautasdziesmās un ticējumos:
Sīra, sīra, Jōņa mōte,
Tev ir gūves laiderī;
Olus, olus, Jōņa tāvs,
Tev ir mīžy teirumā.
Jo, māmeņ, ēst nadūsi,
Nūvōļōsim kōpustus;
Jo, tēteiti, ols nadūsi,
Nūplyukōsim apeineišus.

Latgalē arī paši darījuši alu, īpaši Jāņos, Miķeļos un Jurģos, kas ir seni gadskārtu ieražu svētki. Vairums latgaļu joprojām ir ticīgi, taču senos laikos alu svētkos ziedojuši arī Dieviņam pie vītoliem vai liepām. Kādā ticējumā minēts, ka darot alu jāēd gaļa, tad alus būs mīksts un patīkams. 2/3 aptaujāto alus vislabāk garšo ar grillētiem, cūkgaļas vai zivju ēdieniem, kas liek domāt, ka senās tradīcijas Latgalē saglabājušās ja ne brūvējot, tad dzerot alu. Un tik tiešām – labāk alu dzert, nekā sapņot par tā dzeršanu, jo latgaļiem ir ticējums, ka ja sapnī dzer alu, atnāks lietus vai atkusnis.

Stāsta „Lāčplēša alus darītava” vadības pārstāvis Juris Mucenieks: „Mūsdienās Latgalē dod priekšroku saldākām alus šķirnēm, un alus dzeršanas tradīcijas joprojām ir stipras. Lielākā daļa aptaujāto Latgalē uzskata, ka latvieši ir lielākie alus dzērāji starp Baltijas valstīm, bet izrādās, ka viņi nav ne tuvu lielākie alus dzērāji Eiropā, un ir mazākie arī Baltijā. Vidējais izdzertā alus daudzums uz vienu Latvijas iedzīvotāju gadā ir zemāks nekā vidējais izdzertais alus daudzums uz vienu iedzīvotāju Eiropā, bet Baltijā līderi alus dzeršanā ir lietuvieši.” Pārējos reģionos aptaujātie ir pašpārliecinātāki, jo domā, ka ir lielākie alus dzērāji arī Eiropā.

Apzinīgāki braukšanas paradumu ziņā

Aptaujā arī tika atklāts, ka lielākā daļa latgaļu par spīti karstajam laikam vasarā nav mainījuši savus iepriekšējos paradumus un alu dzēruši tik pat, cik citus gadus. Neliela daļa aptaujāto tomēr atzīst, ka alu dzēruši vairāk. Arī kopējā alus realizācijas statistika rāda, ka alus patēriņš Latvijā šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis. Latgalē ievērojami vairāk kā citos reģionos uzskata, ka krievi ir lielāki alus dzērāji, kā latvieši. Piemēram, Vidzemē tā uzskata tikai 2% aptaujāto, savukārt Latgalē – katrs piektais.

Interesanti, ka braukšanas paradumu ziņā latgaļi ir apzinīgāki, kā citu reģionu iedzīvotāji – vairāk nekā puse respondentu vispār nesēstos pie stūres, ja dzerts alus, un tikai neliela daļa – 7% sēstos pie stūres pēc viena litra izdzerta alus. „Lāčplēša alus darītava” atgādina, ka alkohola lietošana un transportlīdzekļa vadīšana nav savienojamas lietas. Pat, ja lietots neliels daudzums alkohola, transportlīdzekļa vadītāja reakcija mazinās un pieaug risks neuzmanības dēļ izraisīt ceļu satiksmes negadījumu.

Aptauja tika veikta šā gada rudenī, tajā piedalījās gandrīz 800 respondentu. Aptauju veica „Mindscan” pēc „Lāčplēša alus darītava” pasūtījuma.