Par Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes 2010.gada 17.februāra sēdē Rēzeknē lemto.
Latgales plānošanas reģiona darbības (LPR) gada pārskata apstiprināšana, dalība projektā „Sociālo pakalpojumu sistēmas attīstība Latgales plānošanas reģionā” un tajā notikušās un paredzamās aktivitātes, pārskats par Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumiem un par sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšanas funkcija Latgalē.Par šiem un citiem būtiskiem jautājumiem tika lemts LPR attīstības padomes sēdē Rēzeknē, 17.februārī.
Latgales plānošanas reģiona darbības 2009.gada pārskata apstiprināšana.
Latgales plānošanas reģiona attīstības padome priekšsēdētāja Rita Strode informēja padomes locekļus par sagatavoto 2009.gada pārskatu. LPR ir atvasināta publiska persona, kas izveidota saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu un dibināta 2006. gada augustā ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. Latgales plānošanas reģiona sastāvā ietilpst 19 novadi – Aglonas novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Rugāju novads, Vārkavas novads, Viļakas novads, Viļānu novads, Zilupes novads, kā arī divas nacionālas nozīmes pilsētas – Daugavpils un Rēzekne.
Piešķirtie Valsts budžeta līdzekļi 2010.gadā, lai arī ievērojami samazinātā apjomā, tomēr sekmēs LPR administrācijas: Juridiskās un lietvedības, Attīstības un plānošanas, Projektu plānošanas un ieviešanas nodaļu, ES struktūrfondu informācijas centra, Sabiedriskā transporta nodaļas un Rīgas biroja sekmīgu tālāko darbību un kapacitātes palielināšanu. 2009.gadā izveidotie priekšnosacījumi, kā arī LPR vadības un administrācijas īstenotie līdzekļu un funkciju izpildes optimizācijas pasākumi arī būtiski samazinātu finanšu līdzekļu ietvaros nodrošinās sekmīgu LPR likumā noteikto funkciju un Latgales reģionam nepieciešamo aktivitāšu un iniciatīvu izpildi 2010.gadā.
LPR attīstības padome, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, nolēma apstiprināt LPR pārskatu par 2009.gadu un iesniegt to vadošajā iestādē – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
Par sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšanas funkciju
Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas likumu 2009.gadā Latgales plānošanas reģions uzsāka darbu pie funkciju pārņemšanas un ar 2010.gada 1.janvāri pārņēma bijušo rajonu pašvaldību pienākumus sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā vietējās nozīmes maršrutos. Tika izstrādāti un ar pašvaldībām saskaņoti normatīvie funkcijas sekmīgai pārņemšanai. 2010.gadā Latgales plānošanas reģions plāno izstrādāt un pilnveidot normatīvo bāzi funkcijas ieviešanai, izveidojot sabiedriskā transporta nodaļu un sešas maršrutu tīklu sabiedriskā transporta komisijas.
Attīstības padomes sēdē tika diskutēts un meklēti risinājumi problēmām ar sabiedriskajiem pavadājumiem reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos sakarā ar ievērojamo dotāciju samazinājumu 2010.gadā. Sadarbībā ar reģiona pārvadātājiem un transporta komisijām tiks meklētas iespējas samazināt izdevumu apjomu, maksimāli mēģinot saglabāt vietējos autobusu maršrutu reisus, tomēr jāņem vērā, ka 2010.gadā vairāki maršruti un reizi diemžēl var tik samazināti līdzekļu trūkuma dēļ. Tika konstatētas vairākas neskaidrības un pat pretrunas valsts normatīvo aktu – Ministru Kabineta noteikumu līmenī, ko savā ziņojumā padomes locekļiem uzsvēra arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārstāvis – pašvaldību attīstības departamenta direktora vietnieks Arnis Šults, rosinot nākt kopā visiem reģionu vadītājiem un speciālistiem un sadarbībā ar ministriju rosināt likumdošanas aktu izmaiņas.
Vairāki attīstības padomes locekļi izteica viedokli, ka lauku cilvēkiem ikdienā visvairāk nepieciešams tieši vietējo autobusu satiksmes nodrošinājums. Tāpēc vajag apsvērt priekšlikumu rosināt Satiksmes ministriju (SM) pārdalīt dotācijas finanšu līdzekļus no starppilsētu maršrutiem par labu vietējiem autobusu reisiem, kas ļautu tos nodrošināt un saglabāt pilnā apmērā. Tāpat SM vajadzētu izstrādāt noteikumus par minimālajiem pakalpojumiem, kurus valsts garantē vietējos pasažieru pārvadājumos, un tajos kā obligāts nosacījums būtu – lai no jebkuras apdzīvotas vietas būtu iespējams ar sabiedrisko transportu vismaz reizi nedēļā nokļūt savā novada centrā un atpakaļ vienas dienas laikā.
Jebkurā gadījumā attīstības padomes locekļi debatēs uzsvēra, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju, plānošanas reģions nedrīkst atteikties no šīs funkcijas veikšanas, jo tādā gadījumā pašvaldības zaudētu arī jebkādu iespēju ietekmēt pārvadājumu organizēšanas iespējas savās administratīvajās teritorijās, kas pilnīgi nebūtu pieļaujams. Pašvaldību vadītāji vienojās, ka līdz ar to pasažieru pārvadājumu jautājumi tiks izskatīti katrā no nākamajām attīstības padomes sēdēm.
Tāpat sēdē tika izskatīti Valsts SIA „Autotransporta Direkcija” atsūtītie ierosinājumi par vairāku maršrutu grozīšanu un arī slēgšanu starppilsētu nozīmes maršrutos atsevišķās darbadienās. Latgales reģionā izmaiņas paredzētas sekojošos starppilsētu nozīmes maršrutos:
Rīga – Krāslava, Rēzekne – Krāslava, Dagda- Rēzekne- Dagda, Rīga- Daugavpils.
Par Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumiem.
LPR attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ingrīda Bernāne attīstības padomei iesniedza pārskatu par Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu 2009.gadā. Pārskatam tika pievienoti LPR izsniegtie atzinumi par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem un to grozījumiem, attīstības programmām un vietējo pašvaldību izstrādātajiem projektiem. Tika pārņemti reģionā ietilpstošo bijušo sešu rajonu teritoriju plānojumi, izsniegti atzinumi 32 pašvaldību izstrādātajiem projektiem, 8 atzinumi par atbilstību reģiona attīstības prioritātēm profesionālo un augstāko mācību iestāžu investīciju piesaistes projektiem, kā arī atzinumi vairākām biedrību un partnerību attīstības programmām un stratēģijām, kā arī privāto investīciju projektiem.
LPR īstenotā projekta „Sociālo pakalpojumu sistēmas attīstība Latgales plānošanas reģionā” aktivitātes.
LPR ir guvis apstiprinājumu un īsteno minēto projektu Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātē 1.4. „Sociālās iekļaušanas veicināšana”.
Projekta mērķa grupas: visas sociālās atstumtības riskam pakļautās Latgales reģiona iedzīvotāju grupas – personas ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenes locekļus, bezpajumtniekus, no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas u.c., kā arī sociālo pakalpojumu sniedzēji – patversmju, grupu dzīvokļu, dienas aprūpes centru, pansionātu, bērnu namu, pusceļa māju, rehabilitācijas centru u.c. iestāžu darbinieki.
Projekta vispārējais mērķis: attīstīt alternatīvās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai pilnveidotu sociālās un funkcionālās prasmes personām ar funkcionāliem traucējumiem, viņu ģimenes locekļiem, bezpajumtniekiem un citām sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, kā arī palielinātu viņu nodarbinātību un integrāciju sabiedrībā.
Tāpat projekta rezultāts būs izstrādāta Latgales plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programma 2010. – 2017.gadam. Nozīmīgas projekta aktivitātes būs arī sabiedriskās apspriešanas pasākumi – semināri, darba grupas, diskusijas un sēdes ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem daudzās Latgales reģiona pašvaldībās.
Tuvākā projekta aktivitāte pēc sēdes norisinājās jau 18.februārī Daugavpilī, kur notika projekta reģionālās darba grupas sanāksme. Sanāksmē piedalījās Daugavpils pilsētas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Žanna Kulakova, kas iepazīstināja ar Daugavpils pilsētas sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sistēmu, grupu darba un semināru organizēšanas speciālists Neils Balgalis, sniedzot informāciju par LPR sociālo pakalpojumu attīstības programmas 2010-2017.gadam izstrādes aktivitātēm un laika grafiku, kā arī vairāki projekta darbinieku un 16 pašvaldību deleģētie pārstāvji – sociālo dienestu vadītāji un darbinieki. Pasākuma gaitā tika veikts arī izbraukums uz sociālo pakalpojumu iestādēm Daugavpilī. Nākamā reģionālās darba grupas sanāksme paredzēta 24.februārī Daugavpils vai Ilūkstes novadā – projekta aktivitāšu informācija latgale.lv/lv/esf_project .
Par iespējamajiem plūdu draudiem un projektu iesniegumu atvieglojumiem pašvaldībām.
RAPLM pārstāvis A.Šults vērsa klātesošo uzmanību, ka civilās aizsardzības speciālisti izsaka lielu varbūtību, ka šo pavasari nelabvēlīgu apstākļu gadījumā iespējami plūdu draudi. Arī RAPLM cenšas apzināt potenciāli bīstamās teritorijas un pašvaldības, kurās varētu būt nepieciešams īstenot pasākumus plūdu novēršanai. Iesaistītajām pašvaldībām jau laicīgi nepieciešams izstrādāt pasākumu plānus plūdu draudu gadījumiem, lai nodrošinātu operatīvu un saskaņotu rīcību. Sēdes laikā, vadoties no iepriekšējo gadu pieredzes, tika identificētas pašvaldības, kurās ir iespējami plūdu apdraudējumi, un vairumā tās ir teritorijas Daugavas un Dubnas upju krastos.
LPR administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne informēja attīstības padomi, ka LPR iesniedza priekšlikumus 2008.gada 7.jūlija MK noteikumiem Nr. 525 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem””, kuros LPR lūdza izskatīt iespēju palielināt doto noteikumu 17.punktā minēto atbalsta intensitāti no 75% uz 85%, kā arī iekļaut PVN izmaksas projekta attiecināmajās izmaksās. LPR uzskata, ka izmaiņas ir nepieciešamas, lai palielinātu iespēju mazajām pašvaldībām piedalīties pasākumā “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” un apgūt pieejamo atbalsta apmēru. Šī brīža sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos mazajām pašvaldībām nav iespējams nodrošināt MK noteikumos Nr. 525 minēto līdzfinansējumu 25 % apmērā un segt PVN izmaksas. Zemkopības ministrija ir ņēmusi vērā un nākamajā Uzraudzības komitejas sēdē izskatīs LPR iniciatīvas.
Informāciju sagatavoja:
Jānis Daugavietis
Rīga biroja vadītājs
67224044
