Ontona Slišāna stuosts par sevi

Beja 1948. goda catūrtī Zīmasvātki. Pi munys tūpūšuos muotis atguojusi gostūs beja sābru cīmā dzeivojūšuo draudzine Anne. I taišni itaidā reizē as pīdzymu. Tys beja dīnā, tyuleņ piec pušdīnuom. Muna muote suopēs pakryta iz greidys … i as pīdzymu. Anne, panāmusi nu golda maizis nāzi, puorgrīze munu nobys saiti. Kod tāvs pīvakarī atguoja nu dorba, as jov klaigovu.
Tāvam beja lylī prīki. Kod muote i saceja, ka vāg mani regisreit kai 1949. goda 1. janvarī dzymušu, tāvs jov ūtrajā dīnā man iznieme dzimšonys aplīceibu, kur beja rakstāts, ka as asu pīdzims 1948. goda 28. decembrī Stabļovys cīmā.

Muote ar tāvu mani gribeja laist vuiceitīs školā reizē ar vysīm munīm Stabļovys cīma vīngadnīkīm; mes taidi bejom četri makteigi puiši. Pavosorā sagataveišonys divnedeļu kursu izguojam. A rudinī mani škola nanieme preteimā. Izaruodejuos, ka as asu par jaunu. Dreikstūt vuiceitīs viņ tī, kuri dzymušs da 1. septembra. I tai as Upītes školā īsuoku vuiceitīs viņ 1956. godā, kurā 8. klasi beidžu 1964. godā. Pa stahanovski tyku pīspīdu kuortā pādejā atļauto vacuma mienesī uznymts pioneru organizacejā. Vysam myužam pīminē palics itys „svineigais” nūtykums, kod myusus divejus ar Leonardu Lazdiņu, kai „vacūs sakārņus”, kuri ar gūdu naļaun školai īgyvt pioneru školys nūsaukumu, vysys školys prīškā „svineigā linejā” uznieme pionerūs. Mes obeji ar Leonardu raudovam aizvainojuma osorys, a koklautu apsieja pats školys direktors, jo Leonards beja pabīdynovs, ka jys kūžkis rūkā, ja jam sīs koklautu par vari.
A komjaunatnē, pusgodi da 8. klasis beigšonys piec Nikolaja Ostrovska romana „Kai ryudejuos tārauds” izlaseišonys, as īsastuoju pats lobpruoteigi, kai soka – lobys i padūmiski patriotiskys literaturys īspaiduots.

Upītē vuiceidamīs, suoku sacereit ailenis i eisstuostus. Labi zeimieju i gleznovu ar iudiņskruosuom.
Nu 1964. goda da 1968. godam vuicejūs Bulduru duorzkūpeibys sovhoztehnikumā par duorznīku i bitinīku. Jov kai pīzeits ailinīks vadeju tehnikuma rokstūšus ļaužu literarū apvīneibu i redigeju apvīneibys literarū žurnalu „Jaunība”.
1965. godā puorguoju iz aiļu sacareišonu vīneigi latgaļu volūdā. Suoku vuokt i pīraksteit folkoloru, viesturiskūs nūtykumu atstuostus. Sastdīņuos i svātdīņuos cauruom dīnuom da pošu pušnakšu, lai viņ paspātu pādejū Jūrmalas viļcīni, lai teiku iz Buldurīm atpakaļ, apmekleju V. Lāča i Misiņa bibliotekys – Latvejis vaļsts biblioteku. Burtiski „izavūrbūs” cauri vysam, kas beja rakstāts latgaliski voi par Latgolu i latgalīšim. Saprūtams, par pīmāru Ratūs rūkrokstu i gruomotu nūdaļā man vysu laseit pat nadeve. Pīmiņu, kai izsauce vadeituoju K. Egli, kod as pīpraseju, lai izsnāgtu man laseit i tū, kam beja vajadzeiga specatļuove.

Piec tehnikuma beigšonys piec nūsyutiejuma brauču struoduot iz Riezeknis sovhozu, a tī maņs napīnieme, kai izzynova, ka mani īsauks dīneit armejā. Atsagrīžūs iz tehnikumu i mani pīnieme dorbā par laukstruodnīku augļkūpeibys brigadē. Struodovu ar zyrgu. Mienesi da īsaukšonys armejā, mani atbreivova nu dorba i as nūliemu apceļuot Latgolu. Apceļovu Latgolu ar vīnu lylu mierki – agiteit par kalendara izdūšonu latgaliski.

Armejā dīneju Starajā Peterhofā, natuoli nu slovonajuom strūklokuom. Piec pusgoda učebkys, mani izvuiceja par ekskavatoristu i vysu myusu īsaukumu syuteja iz Sibereju byuveit BAMu ar apsamesšonys vītu Čitā. As tūmār BAMā natyku. Cikom vuicejamīs, kara daļā izbyuveja syltumneicu i maņ, kai vīneigajam nu vysa īsaukuma ar duorznīka profeseju, pīduovova palikt daļā par syltumneicys vadeituoju i struodnīku. As pīkrytu. Par lobu tomatu i ogūrču audzeišonu i saimnīcyskuos dalis soldatu vadeišonu mani ik pa pusgodam paaugstynova pakuopē. Beidzu dīnasti 1970. goda junī kai staršina.

Piec dīnasts armejā atsagrīžūs sātā. Beja plani stuotīs Ļeņingradas (tādiņ SanktPēterburgys) universitetā studeit arheologeju i etnografeju, nu tuo naizdareju. Tāvs beja pasuocs puormiereigi dzert, muote suokuse slymuot … i as palyku sātā i īsastuoju struoduot kolhozā par laukkūpeibys brigaderi. Tai nu 1970. goda da 1994. godam nūstruodovu kolhozā; par brigaderi, ražuošonys īcirkņa vadeituoju, bitenīku, golvonū agronomu, kolhoza i beigūos paju sabīdreibys prīkšsādātuoju, cikom sekmeigi nūvadeju saimisteibys pošlikvidaceju. Itymā laikā struodovu na viņ tīšū saimistiskū dorbu, a i sovu sirdsdorbu, sovu liktiņdorbu – vadeju kulturys dorbu Upītē, dobys, attureibys kusteibys, latgaliskuos atmūdys dorbu, kai ari raksteju ailis, stuostus, feļetonus, problemrokstus, kū īspeju rūbežūs publiceja presis izdavumūs. Šymūs godūs īgyvu augstuokū agronomiskū izgleiteibu LLA, i studeju stuojgleznīceibu i grafiku Moskovā Tautys universitatā.

Beju aktivs LTF ideju īmīsuotuojs sovā pusē i Latgolā. Suokūt ar 1979. godi aktivi īsasaistejūs folklorys kusteibā. Beju Pasauļa latgalīšu 1. saīta organizatoru skaitā, beju Latgolys Padūmis dorbā, Latgolys Kulturys Centra dorbā, Latvejis Pilsūņu kongresa delegats, Latvejis mozuo i lyluo Tautu Foruma delegats, kur uzastuoju ar runu, kuru vīneigū beiduos publiceit. Beju Latgaļu presis i gruomotizdūšonys atjaunuošonys iniciatoru pulkā, aktivi atbaļsteju Latgolys Muorys pīminekļa atjaunuošonu, vuocu zīduojumus pīminekļa atjaunuošonai i LKC izdevnīceibys sekmeigai darbeibai. Īsasaisteju Latgolys Demokratiskuos partejis dorbā. Latgaļu volūdys atdzimšonai braukovu pa Latgolys školuom ar sovu aiļu lasejumīm i puorrunuom.

1991. godā suoku izdūt sovys ailis i prozu, pyrmuok ar LKC izdevnīceibys guodeibu, vieļuok pats – ar sovys zemnīku saimisteibys “Jākupāni” gruomotizdūšonys dorbu. Šūbreid maņ jov izdūtys 26 mozuokys i palyluokus gruomotys. Nu 1994. goda sastuovu Latvejis Rakstnīku savīneibā.

Nu 1995. goda iz pusslūdzi struodoju Upītes bibliotekā, a nu 1994. goda veidoju i vodu Upītes kulturviesturis muzeju.
Jov 34 godus kai asu lauleibā ar sovu sīvu Irēnu. Myusīm ir četri bārni i jov pīci unuki. Asu boguots ar sovu lylū saimi, ar sovu latgaliskū dvieseli sevī i sovā dzymtā, ar daudzumdaudzajīm melajīm munīm laikabīdrīm, kas dūd maņ spāku dzeivuot, raksteit i cereit iz latgaliskuos pošapzinis nūsastyprynuošonūs 21. godusymta Latgolys paaudzē.

Muns laiks ir tei munys dzeivis sapruoteiguo daļa, kurā as īnu iz sovu dzeivis mierki.
Muna telpa ir latgaļu apdzeivuotuo dzeivisvide.
Muna kruosa ir palākuo. Tys ļaun maņ napuortraukti jū uztureit teiru, lai byutu dzeivis pelieceigumā īraugama.
Muns pamats ir muotei i tāvam i munys dzymtys vacajīm ļaudīm maņ agrā bierneibā apziņā īlyktais tykumiskais montuojums i muna ticeiba lobajam.
Muna…latgaļu volūda.

Raksteits 2008. goda rudinī
Publiceits “Susātivī”, myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā.

Izdūtuos gruomotys

Latgaļu volūdys vuordneica (2009)

Dzeja bārnim:
Raibī panti (1991), Lyugums sapneišam (1992), Par gadskārtu Jānīts nāca (1993), Cik vējam krāsu? (1994), Zynamōs meikleites (1995), Ziemneši (1996), Rūtaļu gods (1997), Rotaļa (1998), Saulei par prieku (1999), Nepareizais (2000), Laiks (2001), Dzejoļi maziem un lieliem bērniem 12 valodās (2006).

Dzeja:
Tāvaine muna (1992), Lela ceļa maleņā (1995), Sovu likteni izsōpūt (1996), Ar myužeibu sasarunoj (1997), Upītes ābeļdārzs (1998), Salnas nenokosts zieds (1998), Liktiņdorbs (1999), Olūta smielieja (2000), Tītupats (2007), salve regina (2008), Kotram. Каждому.Egaütele (2008).

Proza:
Šērve jeb kur tavi ideāli? (1995), Atnadzis jeb šis labvēlīgais latgaliskums (2003), Škilbanu Romys katoļu draudze i Suopu Dīvmuotis bazneica Rekovā (2008), Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana (2010).

Byutiskuokuos publikacejis kūpkruojumūs:
Garā pupa (U. Auseklis 1990, 1998), Saule izkapts kātā (V. Trojanovskis 1991), Tāvu zemes kalendārs: kultūrvēsturiska i literāra godagrōmota (J. Eļksnis, V. Unda 1992-2009), Rēzekne: dzejas almanahs (O. Afanasjeva 1999-2008), Olūts: literaturas almanahs (A. Vējāns 1992, V. Unda, 2005, 2006), Latgalīšu dzejas antologija (V. Valeinis 2001), Latgale: valoda, literatūra, folklora (J. Kursīte, A. Stafecka 2003), Saulis spaiti iz spīgeļu. Лучи по зеркалам (latgalīšu i krīvu volūdā I. Magazeinis, F. Osina 2007), Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja (2008).

Cyti olūti:
Upītis bibliotekys viesture