Nav skaidrības par polderu nākotni

Aizvadītajā nedēļā Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības un Zemkopības ministrijas sarunās par turpmāko meliorācijas sistēmu uzturēšanu jeb, tā saucamo, polderu teritoriju nākotni.

Uz sarunām bija aicināti to pašvaldību vadītāji, kuru teritorijās atrodas meliorācijas sistēmas jeb polderi, sarunās piedalījās arī Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols un citi speciālisti.

Pašlaik polderi atrodas 14 pašvaldībās (sūkņu stacijas un inženierbūves ir valsts īpašums), to uzturēšana kopumā izmaksā 0,5 miljonus latu gadā, taču valsts 2010. gadā piešķīrusi tikai 25% no nepieciešamā finansējuma. Pārējo polderu uzturēšanai vajadzīgo naudu valsts grib atrast zemes īpašnieku kabatās un vietējo pašvaldību budžetos. Katram īpašniekam, kura zeme atrodas poldera teritorijā, par poldera uzturēšanu būtu jāmaksā 30 lati par hektāru, savukārt pašvaldības būtu spiestas novirzīt nekustamā īpašuma nodokli poldera uzturēšanai. Ar šādu plānu nav mierā daudzu pašvaldību vadītāji, pret to iestājas arī Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.

Līvānu novadā atrodas Ošas polderis 2000 ha platībā, no tiem 1200 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 60 ha – valsts mežu teritorijas. Uzveļot polderu uzturēšanu pašvaldībām un zemes īpašniekiem, pastāv bažas, ka šīs meliorācijas sistēmas netiks pienācīgi apsaimniekotas (izdevumi par elektroenerģiju, iekārtu uzturēšanas izdevumi, uzraugošo speciālistu algošana) un vienkārši aizies bojā. Savukārt tas var izraisīt gan apkārtējo teritoriju pārpurvošanos, gan nekontrolētu applūšanu, ceļu tīkla bojājumus un plūdu draudus vietās, kur polderi kalpo kā pretplūdu būves (piemēram, Ludzā u.c.).

Līvānu domes vadītājs A.Vaivods apšauba, vai lauksaimnieki spēs samaksāt 30 latus par hektāru, kas ir līdzvērtīgi pustonnai graudu realizācijas izmaksu? „Platības applūdīs, ja ūdens līmenis vairs netiks regulēts. Tiks iznīcināta pamatīga meliorācijas sistēma, un neviens šodien nevar pateikt, kādu ietekmi uz vidi un cilvēku īpašumiem atstās šie neapsaimniekotie polderi,” bažas pauda Līvānu novada vadītājs. Viņš arī uzsvēra, ka jāņem vērā poldera atrašanās vieta. Pierīgas polderu teritorijas pārsvarā ir apbūvētas, to īpašnieki ir maksātspējīgi, savukārt Latgalē tās lielākoties ir lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas, no kurām nav iespējams gūt peļņu, līdz ar to īpašnieki nevarēs maksāt par polderu uzturēšanu.

A.Vaivods arī pastāstīja, ka pašvaldību vadītāji ir vienojušies aicināt Zemkopības ministrijas speciālistus, zemes īpašniekus un pašvaldības uz sarunām, lai meklētu labāku risinājumu par šobrīd piedāvāto. „Valstij ir jāsedz polderu uzturēšanas izmaksas, jo šiem objektiem ir nacionālas nozīmes statuss. Nepieciešams veikt arī detalizētu izpēti, kādu ietekmi uz vidi var atstāt katra konkrētā poldera darbības apturēšana,” sacīja A.Vaivods.

Uzziņai
Polderis – nosusināta platība, kas ar aizsargdambi norobežota no uzplūstošiem ūdeņiem un no kuras ūdens noteci novada ar sūknēšanu.

Informāciju sagatavoja:
Ginta Kraukle,
Līvānu novada domes SA speciālist