Māris Bozovičs: Latgalē tūrisms ir pespektīvs

Straptautiskajā izstādē „Balttour-2010” par kopējo Latgales-Lietuvas-Baltkrievijas stendu piešķīra diplomu „Paši draudzīgākie partneri”. Divus gadus tam atpakaļ reklāmas kampaņa par atpūtu Latgalē tika atzīta kā labākā valstī. Abus pasākumus organizēja Latgales reģiona attīstības aģentūra. Pie kādiem projektiem strādā aģentūra, vai reģionam nepieciešams lidlauks un vai Cietoksnis spēs piesaistīt tūristus, – par to ziņu aģentūras D-fakti.lv intervija ar LRAA vadītāju Māri Bozoviču.

Kāds mērķis bija izveidojot Latgales reģiona attīstības aģentūru?

• Latgales reģiona attīstības aģentūru (LRAA) izveidoja visas Latgales pašvaldības 1999.gadā. Galvenais mērķis – darbs pie kopējām iniciatīvām un projektiem, kas veicinās reģiona attīstību. Iniciatīva var nākt no LRAA, pašvaldībām, izglītības iestādēm, ES, Krievijas vai Baltkrievijas partneriem. Daļēji LRAA izveide bija saistīta ar Latvijas iestāšanos ES, jo mēs zinājām, ka būs projekti un līdzekļi to realizēšanai. Tobrīd nebija nekādas pieredzes, nebija valsts un Eiropas programmu, izņemot struktūrfondu PHARE. Mācījāmies no Beļģijas, Dānijas un Somijas pieredzes.

LRAA izstrādāja divus svarīgus dokumentus. Pirmkārt, tā ir Latgales reģiona attīstības stratēģija no 2000.-2020.gadam. Balstoties uz lauksaimniecības, tūrisma, ražošanas nozaru pētījumiem, mēs nospraudām ceļus, pa kuriem varam sasniegt attīstīšanos. Tas ir dokuments, kurā noteiktas trīs prioritātes: reālā ekonomikas sektora attīstība, reģiona infrastruktūras uzlabošana un cilvēkresursu uzlabošana. Otrais dokuments – teritoriālais attīstības plāns līdz 2024.gadam.

Mainījās likumi, mēs nodevām plānošanas funkcijas Latgales plānošanas reģionam. Sadarbojamies, kopīgi izstrādājam projektus.

Cik sarežģīts un ilgstošs ir darbs pie projektiem?

• No idejas līdz projekta realizācijai paiet no viena līdz 2,5 gadiem. Viss atkarīgs no birokrātiskām procedūrām. Tikai pēc 2-3 gadiem varam redzēt reālu darbu. Aiz muguras paliek pārrunas, partneru meklējumi, iesnieguma un dokumentācijas noformēšana, kontraktu noslēgšana. Bija gadījumi, kad projekti, dažādu iemeslu dēļ, nesaņēma Eiropas fondu atbalstu un paveiktais darbs izrādījās lieks. Jau realizēti 30 projekti.

Kādos projektos iesaistīts vislielākais iedzīvotāju skaits?

• 2008.gadā pabeidzām darbu pie projekta, kas saistīts ar internetpunktu pieejamību reģionā. Latgalē bija atvērti 212 bezmaksas interneta punkti, izveidots datortīkls, izdotas rokasgrāmatas. Šis milzīgais projekts bija realizēts divos posmos, tā budžets – 1 miljons eiro. Tagad katrs pilsētas vai rajona iedzīvotājs konkrētā vietā (tūrisma infocentrā, kultūras namā, skolā, bibliotēkā, pašvaldībā) var izmantot datoru, kas pieslēgts internetam, vai arī strādāt ar savu datoru, izmantojot interneta pieslēgumu, jo ir Wi-Fi sistēma.

2009.gadā pabeidzām izstrādāt mūžizglītības sistēmas projektu. Tika veikti pētījumi. Cilvēki piedalījās kursos, 23 profesionāltehniskās skolas saņēma 30 000 mācību grāmatas un palīglīdzekļus, specializēto literatūru.

Bija dažādi projekti pašvaldībām. Aģentūra izstrādāja projekta koncepciju, kura ietvaros bija organizēts kopīgs basketbola čempionāts starp Daugavpils rajonu un Utenas apgabalu (Lietuva). Gatavojoties tam, Latgalē un Lietuvā tika rekonstruētas 10 sporta zāles, uzbūvēti 2 laukumi ielas basketbolam, iegādātas iekārtas un inventārs. 2 gadus ilga turnīrs. Tagad kaut ko līdzīgu plānojam ar baltkrieviem.

Bija projekts Latvija-Igaunija-Krievija, kura ietvaros pētījām transporta plūsmu (dzelzceļa, auto un avio), kas iet un ies caur Latgali. Secinājumi – nepieciešams attīstīt infrastruktūru, veidot loģistikas centrus, viens no tiem – Daugavpils lidlauks.

Neskatoties uz aso kritiku, Daugavpils pašvaldība strādā pie lidlauka projekta. Kā Jūs uzskatāt, vai lidosta veicinās Daugavpils un Latgales attīstību?

• Nesen viesojāmies Norvēģijā. Visās valsts lielākajās pilsētās ir 30 lidostas. Tur nav problēmu ar ātru pārvietošanos. Lidosta Daugavpilij ir nepieciešama, sevišķi pasažieriem. Šajā sakarā Daugavpili nav jāuztver kā atsevišķa pilsēta, bet jālūkojas uz to visas Latgales (tie ir 360 tūkstoši iedzīvotāju), kā arī Lietuvas un Baltkrievijas kontekstā. Ja organizējam tranzītpārvadājumus, tad spējam būt interesanti arī Krievijai. Ja varētu piedāvāt tūristiem lidojumus Daugavpils-Pēterburga, Daugavpils-Maskava un otrādi, tad tas tikai būtu pluss reģionam. Otrs lidostas virziens – kravu pārvadājumi.

Nesen notikušajā Starptautiskajā izstādē „Balttour-2010” Latgales stends bija pats lielākais. Tas piedāvāja tūrisma produktus kopīgi ar baltkrieviem un lietuviešiem. Notika izstāde Viļņā, nākotnē plānots piedalīties analoģiskās izstādēs Pēterburgā, Minskā, Tallinā. Ar ko saistīta pievēršanās tūrisma nozarei?

• Tūrisms Latgalei – tā ir perspektīva tautsaimniecības nozare, kurā jau ieguldīti lieli resursi gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Mūsu aģentūra realizēja četrus ar tūrismu saistītus projektus.

Izveidojām kopēju tūrisma resursu datu bāzi piecās valodās. Tā ir pieejama internetā un katalogos. Šobrīd tiek realizēts liels Latvijas-Baltkrievijas projekts „Bella Dvina”.

Ar Utenas apgabalu izstrādājām kopīgo tūrisma stratēģiju: imidža izveide, reklāmas un PR kampaņa, kas saistīta ar ar tūristu piesaisti no Rīgas, Viļņas, Utenas. Pateicoties šim projektam, varējām ieguldīt līdzekļus infrastruktūras uzlabošanā. Balvos, Viļakā un Ludzā esam labiekārtojuši volejbola laukumus, pludmales. Esam izstrādājuši projekta koncepciju Daugavas krasta labiekārtošanai Krāslavā. Līvānos atvērām aktīvās atpūtas centru, noorganizējām sporta svētkus. Ludzā rīkojām Neptūna dienu.

Reklāmas kampaņa par atpūtu Latgalē turpinās. Pat uz Rīgas autobusiem ir mūsu vides reklāma. Starp citu, Latgales relāmas kampaņa 2007.gadā tika atzīta par labāko Latvijā.

Balstoties uz iepriekšējiem projektiem, veidojam citus, organizējam sadarbības pasākumus ar tūrisma operatoriem, gatavojam tūrisma materiālus. Atkārtošos, tūrisms Latgalei ir ļoti perspektīva reģiona attīstības nozare.

Drīz tiks uzsākti darbi, lai uzlabotu Daugavpils Cietokšņa infrastruktūru, notiek arhitektūras pieminekļa – ūdenstornis – restaurācija, tiek veidots Marka Rotko centrs. Vai Cietokšņa atjaunošana piesaistīs tūristus uz Latgali?

• Liels progress ir tajā, ka lietas „izkustējās”. Pārmaiņas situāciju iespaidos labvēlīgi. Ir abstrakcionisma mīļotāji, kuriem noteikti gribēsies apmeklēt izcilā mākslinieka dzimteni un viņa vārdā nosaukto centru. Taču tūristiem Cietoksnī jāpiedāvā konkrēts produkts – ko rādīt un ko nerādīt, kur izklaidēt un barot, kādus suvenīrus tirgot. Nevar veikt tikai celtniecības darbus, nepieciešama mārketinga programma.

Kādas ir LRAA tuvākās prioritātes?

• Prioritātes saistītas ar partnerattiecību attīstīšanu ar tuvākajiem kaimiņiem, pirmāmkārtām, ar Krieviju un Baltkrieviju. Ekonomikas sektora un biznesa kontaktu attīstīšana ar KF un BR. Latgales tūrisma piedāvāšana Krievijas, Baltkrievijas un Polijas tirgū.

Izziņa: Māris Bozovičs – ekonomikas maģistrs, studē Daugavpils Universitātes doktorantūrā. LRAA strādā no 2000.gada, kopš 2005.gada ir tās vadītājs.

Žanna Romanovska, D-fakti.lv