Līvānu jauniešu neaizmirstamais piedzīvojums. (jeb Lotosa efektā.)

14.-15. jūlijā astoņi Līvānu jaunieši piedalījās aizraujošās outdoor (tulkojumā no agļu val. – āra dzīves) apmācībās „Komandas gars” Rīgas jūras līča apkaimē, kas tika organizētas sadarbībā ar piedzīvojumu organizāciju „Lūzumpunkts”.

Sākotnēji jaunieši devās uz Augsto virvju parku, kur ne tikai iemācījās, kā pareizi jālieto alpīnisma ekipējums, bet arī izmantoja to praksē, pildot dažādus zemo un augsto virvju uzdevumus. Jaunieši vairākas stundas veica dažādas sagatavošanās aktivitātes, kas stiprināja savstarpējo uzticēšanos un palīdzēja izprast katra dalībnieka stiprās un vājās puses, lai arvien pilnīgāk izjustu viens otru kā komandas biedru un spētu sagatavoties vienam no neaizmirstamākajiem uzdevumiem ar nosaukumu „Lotoss”. Sajūtas nav aprakstāmas, jo, atrodoties stabā gandrīz 10 metru augstumā uz tik mazas platformas, kur 4 jaunieši var nostāties tikai ar puspēdu, atveras katra cilvēka patiesās domas un izpausmes. Katram tas ir cits izaicinājums – vienam, pārvarēt bailes no augstuma, citam – uzticēties komandai, vēl kādam – ļauties brīvajam kritienam. Taču sajūtas ir neaizmirstamas!

Komandas garu nācās pārbaudīt arī vēlāk, kad pēc pašu gatavotām vakariņām Augsto virvju parka viesmīlīgajās telpās jaunieši devās nelielā pārgājienā uz jūru, lai pārlaistu tur nakti. Par spīti gandrīz pārcilvēcīgi karstajām jūlija dienām, tieši šis vakars atnāca ar pārsteigumu un jaunu pieredzi – jūras krastā dalībniekus sagaidīja spēcīgs lietus un zibeņi. Taču par spīti līdz pēdējai vīlītei izmirkušajām drēbēm, slapjajiem guļammaisiem un sausas malkas trūkumam, jaunieši pavadīja brīnišķīgu vasaras nakti, peldoties naksnīgajos viļņos, dziedot dziesmas pie ugunskura, dzerot svaigu piparmētru tēju un ēdot oglēs ceptus banānus ar šokolādi.

Saullēktā jaunieši pabrokastoja un devās pārgājienā pa tikai rīta agrumam piedienošo tukšo pludmali apskatīt Gaujas ieteku Rīgas jūras līcī. Kaiju ielenkumā jaunieši brida jūrā, lai nonāktu tajā vietā, kur vilnis ar vilni satiekas.

Par piedzīvoto viens no dalībniekiem – Jānis Lazdāns raksta tā:
„Virves…lietus…nakts pie jūras.. tās bija lietas, kas visu šo pasākumu padarīja… kā lai labāk pasaka…pa skarbo. Bet šis skarbums ir labā nozīmē. Iegūts ir daudz. Pirmais laikam būs tas, ka sapratu – neesmu tāds mīkstčaulis un spēju uzrāpties 8 m augstā stabā un piedevām vēl visus pārējos uzvilkt augšā un morāli iedrošināt. Lietus pārsteidza nesagatavotus, bet tāds lietus spēj „izsmērēt” arī tos, kuri ir sagatavojušies.
Dzīve man parasti parāda, ka cilvēki Latvijā ir nedraudzīgi, egoisti u.tml., bet ejot pārgājienos, man sanāk sastapties ar cilvēkiem, kuri no visas sirds palīdz tev un parunājas… un viss nāk no pašiem cilvēkiem…nekas nav iestudēts…”

Atpakaļceļā autobuss bija kluss, jo negulētā nakts darīja savu. Taču piedzīvotais katram no mums vēl ilgi paliks atmiņā.

Rakstu sagatavoja:

Līvānu bērnu un jauniešu centra
jaunatnes lietu speciālists
Inga Zvaigzne-Sniķere