Latgolys latvīšu volūda. Klusai nūmiert?*

Latvejī vaļsts volūda ir latvīšu volūda, kurai ir diveji paveidi: 1.)latvīšu literaruo volūda; 2.)latgalīšu (Latgolys latvīšu) literaruo volūda.

Itaidai kuorteibai atbylst ari starptautiski daškiertī ISO volūdu kodi: latgalīšu volūdai – „ltg”, a latvīšu literarai (standartizietajai) volūdai – „lvs”, kurys obejis kūpā ītylpst latviskajā „makrovolūdā” ar kodu „lv” aba „lav”.

Nu tuo ari skaidri radzams, ka nav korekti saukt vīnu nu paveidim par „latvīšu” volūdu, ūtru tik par geografisku „latgalīšu” volūdu. Tik pat labi varātu saukt volūdu, kurymā saraksteits itais roksts, par „latvīšu”, bet tū pyrmū kaidā cytā apzeimejumā, pīvadumam, „baļtīšu” voi „vydzemīšu, reidzinīku, zemgalīšu i kurzemnīku”…

Gon jau kaids volūdnīks ite aizaraks ari leidz tam, ka vīna nu latvīšu literarajom volūdom ir izaveidovuse iz t.s. vydsdialekta, bet ūtrei iz augšzemnīku dialekta bāzis… lai tai byutu – tys vyss ir terminologejis vaicuojums, bet byuteiba palīkn vīna – mes visi asom LATVĪŠI, rokstam i runojam LATVISKI!

Ari ministreju puorstuovi naoficialuos sarunuos itkai atzeist, ka „latgalīšu rokstu volūda kai viesturiskais latvīšu volūdys paveids” ir latvīšu volūdys daļa, bet na vys svešvolūda, kai tū vīnā nu sovim lāmumu skaidruojumim ir izdūmovuse Augstuokuo tīsa. Tik tuoļ itkai vyss byutu skaidrs, bet tod pa vydu jaucās vysaidys naskaidreibys i suoknās problemys.

Vysapyrms juoatguodynoj, ka Satversmis 4.punkts nūsoka – „Vaļsts volūda Latvejis Republikā ir latvīšu volūda” (navys tikai „latvīšu literaruo”). Ite juopīmyn, ka biedeigi slavenajā Augstuokuos tīsys senata Administrativūs lītu departamenta skaidruojumā (2009.goda 18.augusta līta Nr.A42571907 SKA–596/2009) par tū, kas Satversmē ir dūmuots ar jiedzīni „latvīšu volūda”, argumentaceja teik baļsteita iz Latvejis Republikys Satversmis II dalis, kura tai ari nikod natyka pījimta(!), projekta tapšonys viesturi. Tuoļuok skaidruojumā teik pīmynāts ari nu jau slavenuo Vaļsts volūdys lykuma 3.panta ceturtuo daļa, kur asūt „radzams, ka lykumdeviejs nūškir latgalīšu volūdu kai latvīšu volūdys paveidu nu latvīšu literaruos volūdas”. Ite piļneigi juopīkreit – latgalīšu rokstu volūda ir latvīšu volūdys daļa, bet na sev radnīceiguos “latvīšu literaruos volūdys” daļa. Kai jau suokumā atzeimāts, tuos obejis kūpā veidoj jiedzīni „latvīšu volūda”.

Vysbeidzūt pamatuojumā tyka izmontuoti Ministru kabineta 1996.goda 23.apreļa nūsacejumi Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”, kuri nu jau 2010.goda 1.julī spāku zaudejuši. Taitod juosacynoj, ka Satversmis 4.punkta skaidruojuma pījāmumam, ka tymā par Latvejis Republikys vaļsts volūdu dūmuota tikai vīna latvīšu volūdys daļa – latvīšu literaruo volūda – nav nivīna pamatuota argumenta.

Kaidi ir Latvejis lykumi, kur tyktu pīmynāts jiedzīņs “latvīšu literāruo volūda”? Izadeve atrast tikai Vaļsts volūdys lykuma 23.panta ūtrajā i trešajā punktā: attīceigi “latviešu literārās valodas normas kodificē Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija” i “latviešu valodas ekspertu komisijas nolikumu un latviešu literārās valodas normas apstiprina Ministru kabinets”. Lai tai byutu. Starpcytu, LR Vaļsts volūdys centrā 2007.goda 28.septembrī tyka pījimti i apstyprynuoti ari latgalīšu (rokstu volūdys) pareizraksteibys nūsacejumi. Īspiejams, ari tī byutu vīnreiz juoīsnādz Ministru kabinetam apstyprynuošonai, lai gon lykums tū nanūruoda. Naizadūd atrast cytys vītys Latvejis lykumūs, kur tyktu pīmynāta latvīšu literaruo volūda, lai ari tei teik izmontuota nuokamajā (zamuokā) normativūs aktu leiminī – vairuokūs Ministru kabineta nūsacejumūs.

Tai “Nūsacejumūs par personvuordu raksteibu i lītuošonu latvīšu volūdā, kai ari tūs identifikaceju” (Nr.114) atseviški teik lītuoti diveji jiedzīni “latviešu literārā valoda” i “latgaliešu rakstu valoda” taidā veidā ari paruodūt, ka tī obi ir latvīšu volūdys sastuovdalis. Atrunuoti gadejumi, kai juolītoj latgalīšu personvuodru pīroksts: “latgaliešu personvārdu atveidē ņem vērā skaņu atveides īpatnības, kas radušās izlokšņu atšķirīgās fonētikas un latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības normu ietekmē”, tuoļuok atrunuoti vysaiduoki gadejumi, pīvadumam, “divskani ie, ko latgaliešu rakstu valodā apzīmē ar ē, latviešu literārajā valodā var atveidot atbilstoši izrunai ar ie” utt.

16.decembrī Izgleiteibys i zynuotnis ministrs Rolands Broks tikšonuos reizē Daugovpilī paruodeja sovu nakompetenci: “Vaļsts volūdys lykums precizi nūsoka, ka vaļsts volūda ir latvīšu literaruo volūda. Volūdnīku vydā jūprūjom ir streids, voi latgalīšu volūda atzeistama par volūdu voi tik par dialektu. Itū vaicuojumu varātu rysynuot, kod volūdys zynuotnīki īdūs skaidru atbiļdi. IZM sadarbeibā ar Kulturys ministreji izveidovuse dorba grupu, kas tagad pi ituo vaicuojuma struodoj”. (ja kaidam vajadzeigs, pīejams ari audio, koč ari pašvakā kvalitatē)

Īprīšk jau nūskaidrovam, ka nivīns vaļsts lykums kai reize nanūsoka, ka vaļsts volūda ir tikai “latvīšu literaruo volūda”. Bet pīminātuo dorba grupa kai reize vairs nasprīž par dialektu, bet gon “latgalīšu rokstu volūdu, kai viesturisku latvīšu volūdys paveidu” – atbylstūši jau spākā asūšam lykumam.

Ināra Ostrovska (ministra padūmneica) tymā pošā reiže vēļ pībylst: “Školuos, kurys tū gryb vuiceit, tys nav aizlīgts – var vuiceit, kai fakultativu, i tys ari teik dareits.”

Latvejā nivīnā školā nateik vuiceita Latgolys latvīšu literaruo volūda! Ite juocitej Anna Rancāne: “Nepieciešams sagatavot MK noteikumus, normatīvos aktus un citus dokumentus, kas noteiktu valsts garantētu iespēju Latgales skolās mācīt latgaliešu rakstu valodu, literatūru un kultūrvēsturi kā novada mācību. Šī valsts garantētā iespēja ir noteikti nepieciešama arī pirmsskolas mācību iestādēs Latgalē (..) Bet ar to vien nepietiek. Beidzot ir juridiski un valodnieciski korekti jāformulē – kas tad īsti ir latgaliešu rakstu valoda! Lai nesanāk tā, ka valoda, kura lielai latviešu tautas daļai vairākus gadsimtus ir bijusi vienīgā valoda, kurā ir tapusi un vēl arvien top literatūra, tiek nodēvēta par neliterārās valodas paveidu, ar kuru var iepazīstināt (vai neiepazīstināt) līdztekus līnijdejām un pērlīšu rotu darināšanai! Vai tā tik tiešām ir nezināšana vai apzināta vienas latviešu valodas literārās tradīcijas noniecināšana? „Lai vitebskieši palīdz paši sev!” – šādu atbildi Rīgas Latviešu biedrībā pagājušā gadsimta sākumā saņēma Francis Trasuns. (..) Vai tas prasa milzīgus līdzekļus? Pie tam, nevajag pārspīlēt vietējo izlokšņu atšķirības – nu nav tā, ka Andrupenē nesaprot, ko runā Baltinavā, un otrādi. Tikpat labi var teikt, ka arī Rīgā runātā valoda atšķiras no tās, kādā ir uzrakstīti Virzas “Straumēni”. Ir jāiemāca latgaliešu literārā rakstu valoda, lai prastu izlasīt, to, ko rakstīja F.Trasuns, Marija Andžāne, Marta Skuja, Antons Kūkojs, Ontons Slišāns, ko raksta Ilze Sperga, Valentīns Lukašēvičs, Oskars Seiksts, galu galā, arī Anna Rancāne. Var jau teikt – kas jums liedz, rakstiet, runājiet, dziediet un dancojiet! Tas jau tiek darīts visu laiku – ar minimālu valsts KKF atbalstu, gandrīz tikai uz entuziasma pamata… Daudz kas jau ir zaudēts, jo cilvēki nav izturējuši. Runājot par to visu, rodas zināma neērtība un kauna sajūta. Kāpēc mums visu laiku kaut kas ir jāpierāda, jāpārliecina, jāzemojas un jālūdz no savas valsts, kuras nodokļu maksātāji esam? Kas tad šajā gadījumā ir tas vecākais brālis un kas ir tas jaunākais, tas lūdzējs? Varbūt – pietiks pazemojumu un aizvainojumu, jāsāk ceļš vienam pie otra?”

Itymā vysā saisteibā kai absurda latgalīšu volūdys dorba grupys sanuoksmē izskaneja IZM puorstuova apgolvuojums, ka ari mutiskai saziņai Latgolys pašvaļdeibu sēdēs ir juonūteik latvīšu literarajā volūdā, jo pretejā gadejumā teikūt puorkuopts lykums i taitod teoretiski varātu tikt pīsprīsta struope. Ka tai, tod aicynoju struopis apreikinuotuojus iz nuokamū Dagdys nūvoda dūmes sēdi – vysmoz vīns deputats tī vysu laiku runoj Latgolys latvīšu (latgalīšu) volūdā, a na “literarajā latvīšu volūdā”.

2011.goda 17.janvarī IZM puorstuovi sadarbeibā ar izveiduotū dorba grupu sūla apkūpuot prīšklykumus par latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu i īsnēgt ministru prezidentam – iz reiz juoatzeimej ka ministrejis omotpersonys pagaidam gotovys runuot tikai par izgleiteibys vaicuojumu sakuortuošonu, kas ari ir daudz i kūpumā apsveicami, bet vēļ palīk daudzi citi naatbildāti vaicuojumi, deļ tam ir radīs taids prīšklykums:

Lai izbeigtu nataisneibys pret vierteigu latvīšu volūdys dali, kas aizasuoce ar 1934.godā izveiduotū autoritarū režimu Latvejā, turpynovās ar faktisku drukys aizlīgumu padūmu godūs, natyka atrysynuotys ari tagad piec Latvejis vaļsts naatkareibys atgiušonys, juoizstruodoj attīceigi Ministru kabineta nūteikumi Vaļsts volūdys lykuma 3.panta 4.punkta eistynuošonai.

Ir vajadzeigs sakuortuot vaļstī latvīšu volūdys vaicuojumu i sabīdreibai izskaidruot, lai naturpynojās savstarpejuo primitivuo apsasaukuošona “čiuļūs” i “čangaļūs” i lai napagaist latvīšu volūda nu Latgolys regiona pavysam – sovulaik atdūta tyka Drysa, tod Pītuolova, tagad Daugovpilī, Rēzeknē i vēļ cytuos piļsātuos svešvolūduos runojūšī cylvāki ir vairuokumā, bet lauku ļauds ari vairs iļgi naizturēs – tī īdzeivuotuoju skaits stabili sasamozynoj – jaunīši turpynoj masveidā izbraukt iz Reigu voi pa taisnū iz uorzemem.
Naatrysynojūt pamatlītys – vaļsts volūdys vaicuojumu – ministrejis roda draudus Latvejis vaļsts teritorejis nadolameibai, kas reizē ir risks Latvejis Republikys Satversmis 3.punkta izmaiņom “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”.