Latgaliešu pacietības mērs

Beidzot, sešus mēnešus pēc Ministru prezidenta 27.maijā izdotā rīkojuma, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 25.novembrī sasauc pirmo darba grupas sanāksmi, tai jau līdz 20.decembrim jāizstrādā priekšlikumus un jāsagatavo informāciju par veicamajiem pasākumiem latgaliešu valodas saglabāšanai, aizsardzībai.

Darba grupas vadītāja – IZM valsts sekretāra vietniece politikas jautājumos Kristīne Vāgnere. Darba grupā deleģēti septiņpadsmit pārstāvji: IZM Valsts valodas politikas nodaļas vadītāja Zaiga Sneibe, IZM Valsts valodas politikas nodaļas vecākā referente Vineta Ernstsone, Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente Aiva Neimane, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vecākā referente Signe Pujāte, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Veronika Dundure, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga, Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienības pārstāve Lidija Leikuma, Rēzeknes Latgaliešu biedrības pārstāve Anna Rancāne, biedrības “Latgolys Studentu centrs” valdes priekšsēdētāja Ilze Sperga, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Anna Stafecka, Rēzeknes Augstskolas asociētā profesore Ilga Šuplinska, Daugavpils Universitātes Latviešu valodas katedras asistente Inguna Teilāne, Valsts aģentūras “Latviešu valodas aģentūra” direktors Jānis Valdmanis, Latgales plānošanas reģiona pārstāvis un Dagdas novada domes deputāts Juris Viļums, kā arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Anna Vulāne.

Informācijai piedāvājam latgaliešu valodas jautājuma risināšanas hronoloģiju:

1.) 2000.gadā Valsts valodas likumā tika iekļauta norma: “valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”, taču reāli nekas vairāk netika darīts.

2.) 2007.gada sākumā biedrība “Latgolys Studentu centrs” nosūtīja vēstuli vairākām ministrijām ar mērķi noskaidrot, kura valsts institūcija ir atbildīga par augstāk minēto likuma punkta ieviešanu – no ministrijām netika saņemta viennozīmīga atbilde, tāpēc tika sagatavota nākamā vēstule ministru prezidentam, kurš uzdeva IZM vadībā izveidot darba grupu. Arī toreiz tās darbība tika novilcināta, nevalstisko organizāciju pārstāvjus pieaicinot tikai pašā pēdējā brīdī. Galu galā darba grupas priekšlikumi tika sagatavoti un daži no tiem bija vērtīgi. Diemžēl neviens no 2007.gadā izstrādātajiem priekšlikumiem tā arī netika ieviests.

3.) 2009.gada 18.augustā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments sava lēmuma (Lieta Nr.A42571907; SKA–596/2009) pamatojumā skaidro: „Latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā”.

4.) Tā paša gada rudenī 2.Starptautiskās latgalistikas konferences dalībnieki aicināja ministrijas aktualizēt latgaliešu valodas jautājumu, kā variantu piedāvājot noteikt latgaliešu valodai reģionālās valodas statusu, kas ir normāla Eiropas valstu prakse.

5.) Ministrijas aizbildinājās, ka reģionālās valodas statusa piešķiršanu pagaidām neparedz Latvijas spēkā esošā likumdošana. Pagājušā gada 8.decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā tika sarīkota papildus diskusija ar valodnieku piedalīšanos. Atsevišķi diskusijas dalībnieki izteica aizspriedumus, ka latgaliešu valodas jautājums ir “politiski bīstams”, tomēr kopumā tika atbalstīts viedoklis veidot kompetentu darba grupu konkrētu priekšlikumu izstrādei normatīvo aktu pilnveidošanai un latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures priekšmetu iekļaušanai Latvijas (vismaz Latgales) skolu programmās.

6.) 2010.gada sākumā latgaliešu valoda ieguva starptautisku valodas ISO kodu – “ltg”.

7.) Martā pēc Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienības (LatBLUL) iniciatīvas IZM sarīkoja nelielu tikšanos, tomēr darba grupas izveidi neuzsāka, jo šādu uzdevumu varot uzdot tikai ministru prezidents.

8.) Tātad 25.novembrī uz pirmo tikšanos sanāks darba grupa, kura izveidota pildot Ministru prezidenta 27.maija rezolūciju Nr.20/L-1116-jur.

Tam visam papildus šī gada pavasarī LatBLUL aicināja Ekonomikas ministriju pievērst uzmanību iespējai 2011.gada tautas skaitīšanā noskaidrot arī latgaliešu rakstu valodas jeb vēsturiskā latviešu valodas paveida (atbilstoši Valsts valodas likuma formulējumam) patieso lietotāju skaitu, jo līdz šim brīdim valsts rīcībā nav jebkādas statistikas. Pēc ilgām diskusijām ministrija tam piekrita un it kā virzīja priekšlikumu tālāk, tomēr augustā Ministru kabinetā apstiprinātā tautas skaitīšanas anketas redakcija tomēr joprojām neparedz šādu iespēju.

Pirms 10.Saeimas vēlēšanām rīkotājās diskusijās visi politisko spēku pārstāvji atbalstīja latgaliešu valodas jautājuma sakārtošanu, kā arī jaunajā valdības deklarācijā ir iekļauts punkts par latgaliešu valodu: „Veicināsim reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīsim latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināsim latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu.”

Latgaliešu kultūras portāls LaKuGa.LV izsaka cerību, ka šajā punktā paustā apņemšanās būs arī pietiekošs pamats tālākai konkrētai ministriju rīcībai.