Kai radīs apzeimiejums – „Vidzeme”?

Juopīkreit uzskotam, ka Eiropys viesturi roksta leluos tautys: vuocīši, franči, angli, krīvi. Mozuokys tautys, taidys kai latvīši, viesturi radz sovaiduok, i bīži viņ leluos tautys voi nu ignorej voi nūsūda mozuokūs tautu uzskotus par viesturi. Par pīmāru var miniet koč voi legionaru pīminis dīnu.

Puornasūt i lokalizejūt itū modeli iz Latveji, latgalīši kliust par „mozū tautu” i puornūvodnīki roksta Latgolys viesturi tai, kai jīm ruodīs pījemami. Roksta autoram vuicūt viesturi pamatškolā (2006.-2008.) i izmontojūt vairuokys vuiceibu gruomotys, roduos vairuoki ībyldumi pret tū, kai gruomotu autori roksta par Latgolu.

Livonejis sabrukums

16.-18. godusymts īzeimej laika pūsmu nu Livonejis sabrukšonys leidz Pūlejis daleišonai. Itymā laikā tūpūšuo Latvejis tauta turpynoj konsolidētīs, i taišni itymā laikā starp tagadejū Latgolu i puorejū tūpūšuos Latvejis teritoreji izaveidoj plaisa – volūdys, kuļturys, religejis i puorvaļdis jūmuos. Pasavērsim, kaida informaceja, attīceibā iz Latgolu atrūnama vuiceibu gruomotuos:

1583.godā beidzās Livonejis karš. Livoneja teik sadalāta starp Zvīdreji i Pūleji-Lītovu. Zvīdreja īgiust tagadejuos Igaunejis zīmeļdali, bet tagadejuo Latvejis teritoreja (bejušuos latgaļu, līvu i dīnvydigauņu zemis) nūnuok Pūlejis–Lītovys varā, i teik izveiduotys divys hercogistis. Kurzemis-Zemgalis hercogiste, kas kliust par Pūlejis vasaļvalsti, itaidā veidā vuocu muižinīki nūsorgoj zynomu naatkareibu, bet puorejai bejušuos Livonejis daļai teik izveiduota vīnuota puorvaļde. Inciresna, ka poļaki itū daļu turpynoj saukt par Livoneji jeb poļaku volūdā par Inflanteju – Księstwo Inflanckie (Wikipedeja). Latvejis vuiceibu gruomotuos, sovukuort pasaruoda nūsaukums – Puordaugovys hercogiste. Hercogistis gierbūņs ir grifs ar zūbynu.

Vidzemis vaicuojums (Latgolys kontekstā)

Volda uzskots ka taišņi Vidzeme ir latvīšu mentalitatis šyupeļs. Kas tod eisti ir Vidzeme? Kai radīs apzeimiejums – „Vidzeme”?

Kai zynoms, poļaku i zvīdru politisku nasaskaņu rezuļtatā suocēs Poļaku-Zvīdru karš. Altmarkys pamīra (1629.g.) rezuļtatā Inflanteja (īprīkš nuskaidruots – puorsaukta ari par Puordaugovys hercogisti) teik sadalāta 2 daļuos. Leluokū hercogiostis dali īgiust zvīdri. Poļakim palīk tagadejuo Latgolys teritoreja.

Ādolfs Šilde par itū nūtykumu roksta itai:
Līdz 1629.gadam Latgale bija cieši saistīta ar Vidzemi, jo tikai ar Altmarkas pamiera līgumu veidojās īpašs apgabals, ko apzīmēja kā Inflantiju, jeb poļu Vidzemi. Ne vien teritoriāli, bet arī ticības ziņā radās nošķiršanās.

Arī viesturis terminu skaidrojūšuo vuordneica pauž itaidu pat nūstuoju, deļ tuo nav breinums, ka arī školu viesturnīki pīsatur pi taida pat vīdūkļa.

Pārdaugavas hercogiste faktiski tika likvidēta, sadalot to t.s. zviedru Vidzemē un t.s. poļu Vidzemē.

Nav šaubu – leidz Altmarkys mīra leigumam Latgola teišom beja cīš saisteita ar Vidzemi, deļ tam ka kūpā veiduoja vīnu teritorialu vīneibu – Puordaugovys hercogisti (Inflanteji), bet naizpratni izraisa ūtrei apgolvuojuma daļa, jo skaidri radzams, ka Puordaugovys hercogistis (Inflantejis) daleišonys rezuļtatā vīna nu daļom jūprūjom teik saukta par Inflanteji, i tuos gierbūņs jūprūjom ir grifs ar zūbynu, sovukuort zvīdri īlīkn pamatus jaunai teritorialai vīneibai, kū mes tagad pazeistam kai Vidzemi.

Varbyut logiskuok byutu apgolvuot, ka Altmarkys pamīra rezuļtatā veidojās „eipašs apgobols – Vidzeme”? I tod raudzēt izskaidruot, kas tod tei eisti taida ir.

Tū, ka Vidzemis nūsaukums ir nalogiskuoks par Latgolys nūsaukumu, kai vīkuoršu argumentu var izmontuot faktu, ka atškireibā nu latgalim, nabeja taidys senlatvīšu ciļts – „vidzemji” voi „puordaugovīši”. Korektuok i logiskuok piec Puordaugavys hercogistes sadaleišonys jaunuos teritorialuos vīneibys byutu saukt par zvīdru Livoneji jeb zvīdru Inflanteji (Vidzeme) i poļaku Livoneji jeb poļaku Inflanteji (Latgola). Taids skaidruojums pasaruoda arī Vikipedejā.

Pēc zaudējuma Polijas – Zviedrijas karā, Polijas-Lietuvas varā palika tikai neliela daļa no Pārdaugavas hercogistes teritorijas, tomēr to turpināja saukt par Inflantijas vaivadiju (t.i. Livoniju).

Skaidri radzams, ka termini Puordaugovys hercogiste i termins Vidzeme (leidz ar tū „poļaku Vidzeme”) ir Latvīšu viesturnīku īvīsti apzeimiejumi, dūmojams, ar mierki, radiet latviskus nūsaukumus cyttautu puorvaļdietajom tūpūšuos Latvejis teritorejom. Šaida reiceiba nav nikas peļams, bet, Dīvamžāl, attīceibā uz Latgolu, školāns sajem dezorientejūšu informaceji, kas nūnivelej Latgolys vieturiskū identitati.

Inflanteja

Jaunūs laiku vuiceibu viesturis gruomotā par Inflanteji var skaiteit šaidu skaidrojumu:
Puordaugavys hercogistē ītylpstūšū zemu nūsaukums poļaku volūdā. Piec 1629.goda nūsaukumu attīcynoj tikai iz Latgolu. Pyrmais vuordu „Latgola” 1900.godā lītoj kuļturys darbinīks Fr.Kemps.
Mynātajā gruomotā, leidzeigi kai roksta Ā.Šilde, tagadejuo Latgola teik saukta par „poļaku Vidzemi”. Apsaverūt itaidu skaidruojumu školānam var izaveiduot redzīņs, ka piec Livonejis sabrukuma ruoduos Vidzeme, i peic tam nu Vidzemis teik atškalta juos dīnvydaustrumu daļa – vēl vīna Vidzeme, kuru Fr.Kemps puorsauc par Latgolu.

Vysuos vuiceibu gruomotuos, ir nūdalis, kas veļteitys teritorialom vīneibom, kas izaveiduo tagadejuos Latvejis teritorejī piec Livonejis kara: Kurzemis-Zemgalis hercogistei, Inflantejai (Latgolai) i zvīdru Vidzemei – jūs puorvaļdei, kuļturai, politikai. Apsaverūt vysu pīduovuotū vīlu var atrast vairuokus i tendenciozus fragmentus. Taipat ir vairuoki vaicuojumi gruomotu autorim.

Rokstūt par zvīdru Vidzemi i Kurzemis hercogisti nateik pīmynāts nikas par kuļturys eipatneibom, kaidys roduos itymuos teritorejuos saplyustūt poļaku – vuocu – zvīdru – senlatvīšu kuļturom. Sovukuort, rokstūt par Latgolu, autori eipaši uzsver slāvu kuļturys ītekmi i eipatneibys, kurys veidojās latgalīšu kuļturā.

Nu tuo, varam secynuot, ka vydusmāra Latvejis školu vieturnīks uzskota, ka vuocu i zvīdru kuļturys ir Latvejis kuļturys normala sastuovdaļa, a poļaku – nā.

Pamozam Latgola nūsaškir nu puorejuos Latvejis, ite nūsastyprynoj katuoļu bazneica, izaveidoj atškireiga rokstu volūda – latgalīšu, i apsamat īceļuotuoji nu cytom zemem.

Zynoms, ka Latgolā pa eistam nūsastyprynoj katuoļu bazneica atškireibā, nu Vidzemis i Kurzemis-Zemgalis hercogistem, kur dominej luteranisms. Te eistyn atsateista sovaiduoka rokstu volūda, bet runuot, ka Latgola nūsaškir nu puorejuos Latvejis ir nakorekti: Latvejis vaļsts napastuovēs vēļ 2 godusymtus, deļ tam nu juos pat hipotetiski nav īspiejams nūsaškirt. Pībiļde, par īceļuotuojim nu cytom zemem izaklausa atrauta nu konteksta i navītā. Ite ir pretvaicuojums – voi tod cytuos hercogistēs naīceļuoja cyttautīši? Školānam var izaveiduot puorlīceiba, ka Latgolys kuļturys atškireibu cālūņs ir cyttautīšu īceļuošona, ka katuoļu bazneica, nūsastyprinojūt Latgolā, apzynuoti rauga škeļt latvīšus.

Latgolys zemnīkus puorpūļuot naizadeve, tūmār latgalīšu volūdā, ticiejumūs, paražuos i sadzeivī pamozam izaveiduoja eipatneibys, kas itū nūvodu atškir nu puorejuos Latvejis teritorejis.

Īsapazeistūt ar itaidu ryndkūpu školāns dūmuos, ka latgalīšu volūda i kuļtura rodusēs saplyustūt latvīšu i poļaku volūdom i kuļturom. Taipat otkon ir akcentāta atškierteiba nu tūlaik vēļ naeksistejūšys „Latvejis teritorejis”.

Tikpat labi varātu paziņuot:
…Sakarā ar tū, ka Kurzemis-Zemgalis hercigistē i zvīdru Latgolā īceļuoja daudz cyttautīšu, volūda i kuļtura tyka germanizieta, i tod itymūs nūvodūs izaveiduoja eipatneibys, kas jūs atškir nu puorejuos Latvejis.

Secynuojumi

Latgolys viesture apzynuoti voi naapzynuoti ir interpretāta nu centra – Reigys, a na nu Latgolys regiona skotu punkta. Pī tam nadaudz īsadzilinojūt apsaveramajā Latgolys viesturis pūsmā, pat ar Latgolu i viesturi nasaisteitam cylvākam var rastīs napareizs vīdūklis, daudzi vaicuojumi i naizpratne.

Riski. Īgiustūt napareizi interpretātu informaceji školānam var rastīs puorlīceiba, ka Latgola ir eipatnejs, slavizāts nu Latvejis atrauts regions. Latgaliski runojūšs škoļnīks var suokt dūmuot, ka volūda, kaidā jis runoj ir nateira, i apdūmuot tū lītuot mozuok.
Latgolys viesturis školuotuojim ir juouzajam iniciativa snīgt školānim vīnuotu, objektivu informaceji par Latgolys viesturi – viesturi, kas Latgolys eipatneibys paruodātu navys kai tryukumu, bet normalu paruodeibu Eiropys viesturis kontekstā.

Nuokamūs viesturis vuiceibu gruomotu autorim īsaceitu byut tolerantuokim attīceibā pret Latgolys viesturis attāluošonu. Rokstūt par teritorialajom vīneibom, kas izaveiduoja piec Livonejis sabrukuma vālams apraksteit, kai latvīši puorjāme na tikai slāvu, bet ari germaņu kuļturu, i kūpsavylkumā rezumiet – ka leidz ar tū, starp Latvejis regionim pastuov kuļturys i religejis atškireibys. Automatiski atkrystu vajadzeiba raksteit par tymā laikā naeksistejūšu Latvejis teritoreji/vaļsti, nu kurys škeļās nūst Latgola. Nav korekti saukt Latgolu par poļaku Vidzemi – byutu tolerantuok atzeit, ka termins – Vidzeme ir latviskuota alternativa zvīdru Livonejis nūsaukumam.

Var uzskateit, ka itys roksts aicynoj pasavērt iz Latgolys viesturi nu lokali nacionalajom poziciejom. Eiropys kontekstā tei var tikt uzskateita par nūvacovušu pīeju, bet Latvejī taida prakse teik jūprūjom pīkūpta nu „Reigys viesturnīkim” deļ tam ir svareigi dūt jīm argumentāti sagotovuotu pretsparu nu Latgolys viesturis pulnvierteigys vuiceišonys interesem.

Var runuot, ka ituo roksta sprīdumi par gruomotu saturu i kritika vuiceibu gruomotu autorim ir puorspīlāti, bet, Dīvamžāļ, prakse ruoda kū cytu – cylvāki dūmoj, ka Latgolā runoj krīvu i latvīšu volūdu sajaukumā. Škola i viesturis stuņdis varātu byut vīns nu leidzeklim, ar kuru paleidzeibu varātu maineit itū situaceji.