Juoneits meļneicuos

Saule vēļ prīžu viersyunēs redzīs,
A pierksti jau steivi i mēlis gols svylst.
Pruots iz Krēsleiti mauduotīs steidzās…
Apleik muotruojūs ūgu – ka zyls!

Tikai skalineits dybynu ruoda,
Lieneitem meļneicys losuos, nudīn.
Cenšūs kai muoceidams, vīneigi škode –
Napaleidz poguoni maņ nivīns.

Bruoli redz pylnu skalini nasam,
Muosa – vēļ skaudzeiti viersā ber.
Nateiku leidza as nipavysam,
A tī iz mani i napasaver…

Voi as vaineigs, ka sajyuk tik bīži,
Kur mute, kur mozīs skalineits…
Nu sasajymšu tai cīši, cīši –
Moš sauleitei rītūt byus pīlaseits.

Tī obi div smīdamīs paleigā steidzās,
Vīn napuorstuoj mani apcyluot –
Kur meļneicys? Kai tovai mutei leidzēt?
Byus juoīkur pierts, lai var nūmozguot!