ES Preiļu novadā

Preiļi, Latgales novada ģeogrāfiskais centrs, atrodas 205 km attālumā no galvaspilsētas Rīgas un 60 km attālumā no otras lielākās Latvijas pilsētas Daugavpils. Pēc 2009.gada datiem iedzīvotāju skaits Preiļu novadā ir 11,8 tūkstoši, no kuriem gandrīz 7,7 tūkstoši pēc tautības ir latvieši.

Seno pilsētu saknes parasti meklējamas pilskalnos vai apmetnēs pie tiem. Šāds pirmsākums ir arī Preiļiem – pilsēta sākusi veidoties tuvējos Anspaku un Plivdu pilskalnos, Preiļupes kreisajā krastā, 2,5 km uz dienvidiem no tagadējās Preiļu atrašanās vietas. No 1289. līdz 1348.gadam Preiļu zeme bijusi Jersikas valdnieka Visvalža dzimtas lēnis. Teorētiski varētu pieņemt, ka Preiļi 2008. gadā svinēja savu 660. dzimšanas dienu, tomēr oficiāli pilsētas statuss Preiļiem ir kopš 1928.gada 11.februāra, tas ir, šobrīd pilsēta ir 82 gadus veca.

Padomju laikā Preiļi attīstījās kā nozīmīga rūpniecības pilsēta – tika uzcelta linu fabrika, siera rūpnīca un šūšanas firmas. Pašlaik visveiksmīgāk darbojas piena pārstrādes uzņēmums „Preiļu siers”, kas lielāko daļu saražotās produkcijas eksportē uz Eiropas Savienības valstīm un Ziemeļāfriku, veidojot 68% no kopējā Latvijas siera eksporta.

Viena no vecākajām un dižciltīgākajām Eiropas grāfu dzimtām – Borhi – Preiļos atstājuši nozīmīgu kultūras mantojumu – parku, muižas kompleksu, baznīcu un gudrības simbolu – kraukli – pilsētas ģerbonī. Tūristu iecienītas apskates vietas ir arī Preiļu vēstures un Lietišķās mākslas muzejs, P. Čerņavska keramikas māja-darbnīca, Miniatūrā Leļļu karaļvalsts un Leļļu muzejs, kā arī Raiņa bērnības mājas „Jasmuiža” Preiļu novada Aizkalnē.

Preiļu novada pašvaldība aktīvi iesaistās Eiropas fondu līdzekļu piesaistīšanā. Pilsētā un novada pagastos pabeigti vairāki nozīmīgi renovācijas un rekonstrukcijas projekti, piemēram, Preiļu 2.vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšana, Preiļu galvenās bibliotēkas modernizācija, mākslīgā futbola laukuma izveide, Preiļu Valsts ģimnāzijas nepabeigto ēku rekonstrukcija, dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide, pirmsskolas izglītības iestādes „Pasaciņa” filiāles „Auseklītis” renovācija, Aglonas – Liepu ielu krustojuma rekonstrukcija, Talsu ielas turpinājuma rekonstrukcija no Raiņa bulvāra līdz Liepu ielai, pilsētas centrālā krustojuma renovācija, Līču pagasta centra ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošana, Pelēču pamatskolas ēkas renovācija, novada lauku teritoriju ielu un ceļu uzlabošana un citi projekti, kas realizēti, piesaistot ERAF, SAPARD, Phare, ESF un vēl vairāku ES fondu līdzekļus.

Lielākā daļa aptaujāto Preiļu novada iedzīvotāju pamanījuši pozitīvas pārmaiņas pilsētā, kas, visticamāk, nebūtu iespējamas, ja nevarētu piesaistīt ES fondu līdzekļus.

Oskars, students no Preiļiem: „Man liekas, ka no ES ir ieripojušas milzīgas naudas, jo īpaši Preiļos, nezinu vai visur, bet, piemēram, bibliotēka, NVO centrs, bija arī tāds Biznesa inkubators, tāpat Dabas zinību projekts Preiļu Valsts ģimnāzijā un, protams, arī zemniekiem visi Eiropas projekti. Manuprāt, visa Preiļu attīstība ir notikusi lielākoties no ES fondu naudas.”

Līdzīgi domā arī Edīte no Preiļu novada: „Visvairāk ES Preiļu novadā izjūtu tieši saistībā ar ES finansējumu un attīstību Preiļu pilsētai un novadam, ko tas devis, piemēram, IT centrs, jaunā bibliotēka, uzlabots galvenais krustojums, jaunu darba vietu radīšana u.c. Manuprāt, vēl vajadzētu un varētu vairāk attīstīt uzņēmējdarbību un ražošanu, kas šī brīža apstākļos cilvēkiem radītu jaunas darba vietas un iespējas.”

Arī Renārs uzskata, ka pēdējos gados Preiļi ir palikuši jūtami sakoptāki: „Renovētas ielas un galvenais krustojums, domāju, ka tur noteikti bija iesaistīta ES nauda. Arī dažādos uzņēmumus tiek ieguldīta ES nauda, zemnieku saimniecības iegādājas tehniku, bet nav jau tā, ka viņiem vienkārši iedotu to naudu – cilvēki paši cīnās, raksta projektus un tad arī saņem to naudiņu, lai varētu attīstīties. Domāju, ka patiesībā mēs vēl vairāk varētu saņemt no ES, tomēr, manuprāt, vaina ir mūsu likumdošanā – visi birokrātiskie procesi ir tik gari, ka beigās neko no tās savienības vairs negribas.”

Pensionāre Irēna izjūt ES sniegto atbalstu lauksaimniecībai: „Savā piemājas saimniecībā saņemu subsīdijas par zemi un lopu kaušanas prēmijas. Ja nebūtu ES atbalsta, būtu daudz grūtāk apstrādāt zemi, jo viss, ko zemnieks saražo, ir lēts – ja par pienu vai gaļu maksātu kaut pusi no veikala cenas, tad jau arī varētu iztikt bez tām subsīdijām.”

Savukārt Juris Daukšts no Preiļu novada Pelēču pagasta ar ES un ES fondu līdzekļiem nav saskāries: „Vispār jau ES ir forša lieta, bet es savā dzīvē to neizjūtu. Dzīvoju laukos un savām vajadzībām apstrādāju zemīti, bet, tā kā lopus neturu, nekādas ES subsīdijas nesaņemu. Arī nekādā citādā veidā ES ietekmi neizjūtu.”