dūmu pylni pogolmi/marts

Tymsā mes doncōjom ilgi, ilgi. Leidz pasarōdiejōs elektroni strōvā un klyva gaišs. Es īraudzieju, mani īrudzieja, myus īraudzieja.

Pingvinu paradīze. Tai sauc šō breiža parōdeibu. Ir pavasars, bet ir ari zīma. Ir silts, bet ir ari solts. Ir paradoksi, bet ir ari logiskis sakriteibys. Man pa muguru skrīn skudrys. Jau pasamūde. I motūs spēlejās vējs. Man šudiņ ir asimetriskō frizura, divdaļeigs zōboku komplekts i dzaltoni aizkori. Jā, jā. Tai ir jōizklausōs – sovaidai. Prūti, muna kōrtejō sovaideiba. Šudiņ es īšu vertikali. Leidz saulei. Leidz dabasim. Nu, pakōrt aizkorus. Taitod ir vajadzeigis trepes. Mežūneigi garys, iztureigis, nauzkreitūšys,tūmār īspaideigis.
I tai es nūpārku Špoģu veikalā trepes. Samoksoju latu par kotru kōpsli. Nu, dōrgai, dōrgai sagō. Nikō napadareisi. Pīnōkums palīk pīnōkums. Naatkareigi nu realitatis pakōpis.
I tai es spraucūs storp pingvinim, kas piketej pret globalu sasilšonu. Ar pōrs zylumim tīku cauri. Tik tikkū elpoju, ap sirdi smogai, bet citaiž ir labi. Taidā breivōkā vīteņā, kur jau zeme drupeit atsoluse, īstotu trepes. Zeme vaid. Sprāgoj. I es sasabeistūs. Ka tik nanūasiņoj. Vēļ agri atkušņam. Vēļ nav stundinīki pōrgrīzti.
Es ceļūs. Oi! Kai golva reibst. Vējam gon apnikušis rūtaļis motūs, bet jis narimst ōrdētīs. Man atgōdynoj karuseļus. Eh, tod jau vajadzātu spurgt trešōs oktavys do. Labi, ka brūkašku naēdu. Jau var aizsnīgt zamu lidojūšūs putnus. Lobōk gon namēģinōt. Kas zyna, kaidi putnam refleksi nūstrōdōs. Es ceļūs augstōk. Aizkori valkās pa zemi. Nikas. Snīgs vēļ bolts. Oi! Navajadzēja skateitīs lejup! Golva otkol sareiba. Trepes šyupojās. Vējam napateik pēkšņis afērys. Mani tis nauztrauc. Asu sovaida. I sovējī saprass.
Ceļūs. Augstōk. Jau var aizsnīgt augsti lidojūšūs putnus. Te parosti lidinojās cereiba. Kod jū navar sirdī atrast. Tod ir jōriskej. Tod ir jōkōpj.
Stratosfera mani sagaida.māma. Tikai pōrs „Concorde” lidmašynis. Pylnis ar pingvinim, kas dūdās mōjup nu streika. Pamōju jim. Oi! Navajadzēja mōt! Leidzsvors iz mirkli zuda i golva otkol sareiba. Tik tikkū spēju nūsaturēt iz sovom īspaideigajom trepem. Mōkūņu pulki maigi īskauj pādys. Cenšūs nasavērt lejup i nūticēt, ka tī esi Tu. Kas tik labi pōrzini munu pādu rokstu. Ka atrastu storp tyukstūšym. Mmm! Cik jauka tei apziņa, kurys Tev nav. Kura man ir un kuru tev es navaru dūt. Žāl.
Es ceļūs augstōk. Jau var aizsnīgt … Nav jau vairs kū aizsnīgt! Asu klōt. Tīši šeit man beja jōnūnōk. Tīši šeit man ir jōkar aizkori. Pag, kūr jī palika? Verūs apliek. Pat lejup. Golva pat nareibst. Voi es byutu kū pōrprotuse? Voi es byutu sovu sovaideibu nasaprotuse? Voi es moz vēļ spēju dūmōt? Te, kur temperatura leidz minus deviņdesmit pīci. Te apsastōj dūmōšona. Šeit jau ir cyti pogolmi.