Dienvidlatgales un Sēlijas folkloras kopu sarīkojums- skate Kas kait man nadzeivōt lela meža maleņā

Dienvidlatgales un Sēlijas folkloras kopu sarīkojums- skate notika Aglonā 2010. gada 30. aprīlī.

Piedalījās 16 folkloras kopas, kopskaitā apmēram 300 dalībnieki: Līvānu 1.vidusskolas folkloras kopas “Ceiruleits” divas grupas, Līvānu bērnu un jauniešu centra, Rožupes pamatskolas folkloras kopa ,,Rūžupeite” , Riebiņu vidusskolas folkloras kopa “Jumalāni”, Vārkavas vidusskolas folkloras kopa„Voluydzeite”, Preiļu Valsts ģimnāzijas folkloras kopa “Rūtoj”, Nīcgales pamatskolas folkloras kopa, Špoģu vidusskolas folkloras kopa, Vaboles vidusskolas folkoras kopa “Kanči”, Daugavpils Latviešu kultūras centra folkloras kopa „Dzīsmeite”, Izvaltas un Šķeltovas pamatskolu folkloras kopa „Mozī latgalīši”, Dignājas pamatskolas folkoras kopa “Dignōjīši”, Vīpes pagasta kluba folkloras kopa, Jēkabpils 3.vidusskolas folkloras kopa”Ranga”, Ābeļu pamatskolas folkloras kopa “Mikālēni”un Jēkabpils pilsētas Bērnu un jauniešu centra folkloras kopa “Raksti”.

Pasākums sākās ar koncertu ”Kas kait man nadzeivōt lela meža maleņā” Aglonas kultūras namā.Katra folkloras kopa bija sagatavojusi 7 minūšu garu programmu, cenšoties aptvert dažādus folkloras žanrus.

„Vilciņu”iegriezām tā , ka tas rūca, dūca, dancoja un apkārt griezās. Svītru kodi bija katram savi, no savas tēva sētas, no sava ciema vai pilsētas. Varēja pamanīt dziedāšanas tradīciju sarkano krāsu, dančos viļņojušos zilo krāsu, spēlēšanās un dažādu spēļu zaļo krāsu, mūzikas gaišuma dzalteno krāsu un vēstures gaiši zilās krāsas atspulgu.

Pēc koncerta visi dalībnieki devās uz viesu namu “Mežinieku mājas”.Tur laipni visus sagaidīja “Mežinieku māju” saimnieki.Lielā katlā kūpēja pusdienu zupa.Tik garda, ka dažs labs notiesāja vairākas porcijas!

Tie , kuri bija paēduši, varēja iepazīties ar koku horoskopu parku, kurš ir vienīgais Baltijā.
Un, tad jau pastaiga pa Pasaku meža taku un skološanās ”Meža skolā”. Visus ceļotājus takā pavadīja Meža māte.Pasaku taka bija īsts piedzīvojums ar 10 dažādiem pieturas punktiem. Takas gājēji tikās gan ar Vilku un Sarkangalvīti, gan ar Sila raganu un Purva velnu, gan ar cūkganiem un zaķu saimi.Kur un vēl Lācis Ķepainis un Zaķīšu pirtiņa!Ceļotājiem bija nepieciešamas arī labas zināšanas, lai varētu atpazīt koku ripas un noteikt sēnes.Tāpat jārāda bija prasme meistarošanā.No milzīga “svešzemju” čiekura tika meistaroti meža gariņi.Ar lielu prieku zēni piedalījās dažādu figūriņu izgriešanā no koka un šaušanā ar loku.

Pasākums beidzās ar “Lielo rotaļnieku”, sadancošanu un Pateicības rakstu pasniegšanu.
Svētku dalībnieki jutās gandarīti par paveikto.Bērniem īpašu prieku sagādāja VISC Pateicības raksti, AS “Latvijas Valsts meži ”sarūpētās balvas un SIA “Rīgas Piensaimnieks” sieriņi „Kārums”.

Dienvidlatgales un Sēlijas folkloras kopu sarīkojumu- skati vēroja Rīgas žūrija- Māra Mellēna,
X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras programmas veidotāja ; Signe Pujāte ,Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģijas un reģionālās attīstības nodaļas vecākā referente nemateriālā kultūras mantojuma politikā ;Dzintars Liepiņš, kinorežisors, operators.
Ko par piedzīvoto Aglonā saka žūrija?

Māra Mellēna, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras programmas veidotāja :

“Bērnu un jauniešu folkloras kopas Dienvidlatgales novadā darbojas jau vairāk kā 20 gadus, tāpēc te izveidojušas noturīgas un saturīgas kopā nākšanas un folkloras svētku svinēšanas tradīcijas.Vienai no spēcīgākajām novada kopām – Ceiruleitim šogad 20 gadskārta.
Ikgadējā folkloras kopu pulcēšanās novada sarīkojumā šogad notika X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kontekstā, tāpēc īpaša uzmanība veltīta folkloras kopu individuālajām programmām, kas būs pamats X Latvijas skolu jauntnes dziesmu un deju svētku folkloras programmas izveidei Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā 08.07.2010, kā arī rotaļu programmai Virpu, virpu, virpulē, ko kā interaktīvu norisi varēs piedzīvot svētku dalībnieki un skatītāji Vērmanes dārzā, bet sava vieta bija arī meža takām Aglonas apkārtnē Mežinieku mājās un rotaļām un dančiem mežmalā.

Dienvidlatgales folkloras kopu priekšnesumi ízcēlās gan ar vietējo tradīciju godā celšanu, gan lielu darbošanās prieku un kopdarbošanās azartu. Folkloras kopu koncerts Kas kait man nadzeivōt lela meža maleņā priecēja ar perfektu laika plānojumu un tā precīzu ievērošanu, kas kopumā radīja patīkamu viegluma sajūtu, neskatoties uz to, ka skatē piedalījās 16 folkloras kopas. Īpaši gribu uzslavēt 1. pakāpes diplomu ieguvējus Līvānu Ceiruleiti, Jēkabpils Rakstus un Preiļu Rūtoj par programmās veiksmīgi atspoguļoto folkloras žanru daudzveidību, priekšnesuma dabiskumu un gada tēmas mežs veiksmīgu risinājumu atbilstoši dalībnieku vecumam un lokālajai tradīcijai. Līvānu puses dažādie dzagyuzes bolsi Ceiruleiša sniegumā, Sēlijas rotāšana Rakstu izpildījumā un Preiļu puses melodijas Rūtoj sniegumā bija īpašs pārdzīvojums visiem klātesošajiem. Patiess prieks par debitantiem no Daugavpils puses – gan Vaboles folkloras kopa, gan bērni no Špoģu vidusskolas apliecināja patiesu darboties prieku un ieinteresētību tradicionālās kultūras mantojuma apgūšanā.Tāpat prieks par jaunizveidotajām folkloras kopām Sēlijā – Vīpē un Ābeļu pamatskolā. Sarīkojumam īpašu šarmu piešķīra novada koordinatores Anna Kārkles brīvais un atraktīvais, situācijai atbilstošais sarīkojuma vadīšanas stils.

Meža skola Mežinieku mājās bija folkloras svētku “oga”, kas īpaši ízcēla folkloras kopas Ceiruleits dalībnieku un Līvānu BJIC darbinieku spēju izveidot interesantu, tradicionālās kultūras mantojumā balstītu piedzīvojumu taku mežā, kuru izgāja visi sarīkojuma dalībnieki. Kopīgās rotaļas un danči parādīja, ka rotaļu koprepertuāra apgūšanā novadā ieguldīts nozīmīgs darbs un rotaļāšanās prieks te apvienots ar labu rotaļu zināšanu, kas dod iespēju gan improvizēt, gan iesaistīt citus kopīgās norisēs.

Lai Dienvidlatgales folkloras kopām gluds ceļš uz X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem!”

Signe Pujāte ,Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģijas un reģionālās attīstības nodaļas vecākā referente nemateriālā kultūras mantojuma politikā :

„Bija patiess prieks viesoties izcili organizētā pasākumā Dienvidlatgalē, kur kopā pulcējās nepilnas divdesmit bērnu un jauniešu folkloras kopas. Lai varētu ar labām atmiņām par to runāt, pasākuma dalībniekiem – gan skolotājiem, gan bērniem tas iepriekš prasījis rūpīgu un regulāru ikdienas darbu.
Ir gandaījums, ka Dienvidlatgalē tik kupli ir pārstāvēta jaunākā paaudze, apgūstot formā un saturā bagāto tautas kultūras mantojumu. Droši varu teikt – Dienvidlatgalē ir brīnišķīgi bērni! Tā uguntiņa viņu acīs, kas dzirkstī dziedot, dejojot vai vienkārši pastāstot kādu stāstu, man ir devusi iedvesmu un dzīvesprieku ilgākam laikam.
Kā kurzemniecei man noteikti jāpasaka, ka gluži kā brīnišķīgu mūziku klausījos latgaliskās un sēliskās izloksnes. Patiesi, augstu vērtējami ir tie pieaugušie, kuri apzinās dzimtās valodas vērtību un ar lielu pašapziņu māca to arī saviem bērniem.
Latgale un šajā reizē – Aglona – ir brīnišķīga vide, kur notikt labām lietām. Pat Daba bija kopā ar mums visiem, dāsni dāvājot gan saules siltumu, gan uzrasinot pa pavasarīgai lietus lāsei.
Esmu pārliecināta, ka pasākumā ieguvēji bija visi. Kādam tā bija pirmā pašapliecināšanās savējo vidū, kādam – prieks par labi padarītu darbu, vēl kādam – brīdis pirms pēdējā nozīmīgā posma Rīgā, savu artavu ieguldot X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svēkos.
Lai nu kā – cilvēks- tas vienmēr ir un būs visa pamatā, lai kaut kas nozīmīgs mūsu dzīvē notiktu. Jums ir pamats būt lepniem, jo Jūsu vidū ir izcili cilvēki – pedagogi, dzīvespriecīgi bērni, mīloši vecāki, atsaucīgi uzņēmēji un pašvaldības. Viņu vidū vienmēr var justies kā savējais. Paldies Jums par to! ”

Paldies visiem dalībniekiem un viņu skolotājiem!Paldies visiem labvēļiem: viesu namam “Mežinieku mājas”, Aglonas KN direktorei Inārai Ukinai, Līvānu novada domei ,Līvānu novada BJC, Valsts izglītības satura centram,SIA “Rīgas Piensaimnieks”, AS “Latvijas Valsts meži ” Dienvidlatgales mežsaimniecības izpilddirektoram Antonam Breidakam, SIA “Dona”, visiem Pasaku takas veidotājiem, kokamatniekam Staņislavam Geidam un pinējam Guntaram Velvikam.

Informāciju sagatavoja:
Anna Kārkle