Cik ilgi ministrijas turpinās ignorēt latgaliešu valodu?

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) joprojām kavējas ar darba grupas sasaukšanu, ko Ministru prezidents uzdeva izdarīt jau 27.maijā. Latvijā nav nekādas statistikas par latgaliešu valodas lietotāju skaitu, līdzšinējā Ekonomikas ministrijas (EM) un valdības rīcība liecina, ka valsts to nevēlas noskaidrot arī nākamā gada tautas skaitīšanā.

Cerības uz situācijas uzlabošanos vieš tikko apstiprinātās valdības deklarācijas 8.3.punkts: “Veicināsim reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīsim latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināsim latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu.”

Latvijas reģionālo un mazāk lietoto valodu savienība (LatBLUL) jau kopš 2009.gada 17.decembra aicina izveidot darba grupu situācijas izvērtēšanai un priekšlikumu izstrādei Valsts valodas likuma 3.panta 4.daļā ietvertās normas izpildei – “nodrošināt latgaliešu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”. Š.g. 27.maijā Ministru prezidents uzdeva IZM izveidot daba grupu,. Institūcijas un sabiedriskās organizācijas līdz 16.jūlijam deleģēja pārstāvjus, tomēr ministrija joprojām kavējas ar tālāko rīcību.

Jāatzīmē, ka LatBLUL ir arī aicinājusi 2011. gada tautas skaitīšanā iegūt pilnīgu informāciju par Latvijas pamatiedzīvotāju valodu lietojumu. Pēc EM iniciatīvas 17. augustā Ministru kabinets noteica, ka tautas skaitīšanā papildus krievu un baltkrievu valodai, tiks noskaidrots arī ukraiņu, poļu un lietuviešu valodas lietotāju skaits. Anketa pat ir papildināta, lai noskaidrotu latviešu valodas izloksnes, piedāvājot no terminoloģijas viedokļa pilnīgi absurdus atbilžu variantus: Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales, bet Valsts valodas likuma 3.panta 4.daļas normas joprojām tiek ignorētas.

Katrā ziņā ministriju līdzšinējā attieksme diskriminē lielu daļu Latgales latviešu un viņu pēcteču, kas joprojām bez valsts atbalsta savās ģimenēs uztur latviešu nācijas svarīgu vērtību – valodas bagātību. Latgaliešu valodas lietotāju skaits Latvijā provizoriski ir daudz lielāks par lietuviešu, poļu, ukraiņu un baltkrievu valodas lietotājiem.

Atgādināsim, ka pirms gada (2009.gada 17.oktobrī) otrajā latgalistikas konferencē sešdesmit divi dalībnieki (profesori, pētnieki, filologi, literāti, sabiedrisko organizāciju, pašvaldību pārstāvji u.c.) parakstīja aicinājumu izstrādāt pasākumu kopumu, lai latgaliešu valodai tiktu noteikts atbilstošs statuss Latvijas valsts politikas kontekstā. Šī gada 21.-22.oktobrī Ernsta-Morica-Arndta Greifsvaldes universitātē (Vācijā) notika jau 3. starptautiskā latgalistikas konference „Volūdu ekologeja Baļtejis jiurys regionā: regionaluos volūdys globalizacejis laikūs“, kas bija veltīta Fraņča Kempa kultūrvēsturiskās skices ,,Latgalieši“ simts gadiem. Konferencē piedalījās dalībnieki no Latvijas, Vācijas, Krievijas, Itālijas, Polijas, Francijas.

Informāciju sagatavoja:

Latgaliešu kultūras portāls LaKuGa.LV, lakuga@latgale.lv, 26393531