Andrejdīnā – kuozys, dzeja i proza

30.novembrī Rēzeknis kulturys nomā divpadsmitū godu piec kuortys nūtyka tradicionalais Andrejdīnu pasuokums. Šamā godā tys beja eipašs ar tū, ka pasuokumā beja divys it kai vīna nu ūtrys naatkareigys dalis – literarais kabarē i latgalīšu kuozu svineibys, bet pasuokuma gaitā šaida kombinaceja lykuos tik dabiska, pat napīcīšama, lai sajustu latgalīšu cylvāka dvieseli, emocejis i dzeivi pilneibā.

Andrejdīnys muzykalū „apgierbu”, varātu pat saceit, myrdzūšys gūda driebis, saryupēja Latgolā i vysā Latvejā īmeiļuoti dzīsminīki Sovvaļnīks i DaGunchi. Adventa laikā boltu sveču gaismys sasiļdeitajā kulturys noma zālē jūs bolsi i izdzīduotī vuordi izskanēje sovaižuok kai parosts. Gitarys skaņa i klauseituoju dūmys dzīšmu laikā, īsaklausūt, lykuos aizlidoj augstuok i izskaņ stypruok. Andrejdīna ir magiska, tei beja tei šaļteņa, kod tū varēja sajust. Turpynuojumā izskanēja dzejnīku jaunuokais veikums – gon īdvesmojūša, dabiska proza, gon dzeivynūša, jiutu pylna dzeja. Sovu dzejnīka i prozaiķa talantu spylgtai aplīcynuoja taidi atzineibu gyvuši dzejnīki i prozaiki kai Anna Rancāne, Līga Rundāne, Valentins Lukaševičs, Ilze Sperga, Raibais Suņs, Ineta Atpile-Jugane i vēļ cyti vuorda muokslinīki. Dzeja izskanēja kai latvīšu oficialajā, tai ari Latgolys latvīšu literarajā volūdā, kai nakai mes asam boguoti – mes lītuojam divys volūdys.

Šamā vokorā ar sovu jaunradi īpazeistynuoja ari jaunī dzejnīki, šūreiz tuos beja Rēzeknis Augstškolys studeņtis – Dagnija Bramane, Inga Kaļva i Māreite Krasnobaja. Sovu daleibu beja pīteikuši vēļ vairuoki dzejnīki, bet zīma ir burve i spiej navīņ pasauli padarēt boltu i myrdzūšu, bet ari aizsaldēt mašinom kaidu svareigu mehanismu. Bet Andrejdīna zyna, kū jai juodora…

Andrejdīnu ūtruo daļa – eistynys latgalīšu kuozys. Kuozu svineibu golvonī patroni beja vysjautruokūs svuoču puors, centrā jaunlauluotī – laimeigais puors, jauni puiši, jaunys meitys. Pyrms apsasiešonys pi golda tyka nūskaitieti puoteri, kai tys īrosts Latgolys cylvākam. Vysa vokora turpynuojumā tyka doncuots, rūtaļuos īts ar „Dzigys” doncuotuojim i muzykantim, dzīduots i apdzīduots, āsts i dzarts, tyka saceiti tosti i mičuots jaunais puors. Vyss kai eistynuos kuozuos. I tikai latgalīšu kuozom pīmeit šei burveiba – patīsums, naizpušķuoteiba i nauoriškeiba, itamuos kuozuos varēja sajust tradiceju breinumainū styprumu i gaisūtni. Runoj, ka tys, kas nav bejs latgalīšu kuozuos, par kuozom moz kū zyna.

Andrejdīna latvīšu mitologejā teik pīleidzynuota saulgrīžim, kod saulis i mieness nūvītuojums dūd spieceigu energiju, kas nūder nuokūtnis zeiliešonai, burvesteibom, kai ari 30.novembris ir beidzamais datums, kod jaunuos meitys var gaidēt precinīkus. Lai sapynā meitai pasaruodeitu juos izradzātais, pyrma gulēt īšonys Andrejūs meitom juoskaita itaidi vuordi:

Svātais Andrej, pasaklaus,
Kū es šūnakt vielejūs:
Redzēt sovu meiluokū
Poša Dīva vālātū.

Ir gūdam nūsvynāta Andrejdīna – dzejnīkim i prozaikim kai literars dzejis dīnu pasuokums, kuozuotuojim – ļusteigys kuozys, a vysim kūpā – sylts kūpā byušonys laiks vyssoltuokajā i tymsuokajā goda laikā.

Ilze Vaivode, Santa Alekse,
RA trešuo kursa filologes